Pat ja šķiet, ka uz meža takas vai pļavā sastaptais stirnēns, zaķēns vai putnēns ir pamests likteņa varā, cilvēku palīdzība viņam visdrīzāk nav vajadzīga. Šobrīd dabā dzimst savvaļas dzīvnieku mazuļi un cilvēkiem viņus gadās sastapt biežāk, taču Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina neiejaukties dzīvnieku ikdienā un neaiztikt dzīvnieku mazuļus, pat ja šķiet, ka vecāki tos pametuši. Ir dabiski, ka dzīvnieku mātes ik pa laikam savas atvases atstāj bez uzraudzības uz vairākām stundām. Tas tiek darīts, lai nepievērstu plēsēju uzmanību un nodrošinātu mazuļu izdzīvošanu.
Palīdzība ir jāsniedz tikai acīmredzami savainotam dzīvnieku mazulim. Latvijā uzdevums rūpēties par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas dzīvniekiem ir deleģēts pašvaldībām. Ja dzīvnieks ir kaut kur iesprūdis, sapinies, iekritis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūt no sprosta, cilvēkam, kas viņu atradis, jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Uz 112 jāzvana arī gadījumos, kad savvaļas dzīvnieks, piemēram, vilks, lācis, mežacūka, alnis, stirna u. c., redzēts pilsētvidē, kur tas neiederas. Situācijās, kad atrastas beigtas mežacūkas vai vienkopus lielāks skaits jebkuru citu beigtu dzīvnieku, putnu, zivju, jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Visos citos gadījumos savvaļas dzīvnieka mazuli nedrīkst barot, aiztikt, traucēt, glaudīt, cilāt vai bakstīt. DAP eksperti norāda, ka, glābjot dzīvnieka mazuli, kam glābšana nav nepieciešama, samazinās viņa izdzīvošanas iespējas, tāpēc labākais risinājums, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt zvēriņu vai putnu savā vidē.
Tīmekļvietnē Neizdzesdzivibu.lv ikviens var iepazīties ar praktiskiem padomiem dažādām situācijām, piemēram, par to, kā rīkoties, sastopot eža, putna vai roņa mazuli savvaļā. Šeit publicētajos materiālos ir izskaidroti biežākie mīti, kā arī sniegti vienkārši ieteikumi, kā saudzēt, kad un kā palīdzēt, kam ziņot, ja dzīvnieks patiešām nonācis acīmredzamā nelaimē. Ja nepieciešams padoms par radušos situāciju ar savvaļas dzīvniekiem vai to mazuļiem, iespējams arī sazināties ar DAP speciālistiem, sūtot epastu uz [email protected].
Nav pamata uztraukties arī tad, ja gadījies redzēt, kā savvaļā vecāki apēd vājāko no savām atvasēm, – tā tas notika AS Sadales tīkls balto stārķu tiešraides ligzdā Tukuma pusē maija beigās. Tas ir dabisks mazuļu skaita regulēšanas process, ko praktizē ne tikai stārķi, bet arī citas putnu sugas. "Pozitīvi vērtējams tas, ka kopš tiešraidēm sabiedrība kļuvusi izglītotāka un saprotošāka. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka šie ir dabiski procesi un ka cilvēka iejaukšanās savvaļas putnu dzīvē parasti nav nepieciešama," vērtē ornitologs Jānis Ķuze.
Tomēr ir situācijas, kad savvaļas dzīvniekiem un to mazuļiem tieši jāpalīdz izvairīties no cilvēka sastapšanas. Latvijā drīz sāksies intensīva zālāju pļaušana un lopbarības sagatavošana, tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) aicina atcerēties par zālājos mītošajām savvaļas dzīvnieku sugām, kas ir visvairāk pakļautas riskam iekļūt pļaušanas mehānismos. Visapdraudētākie ir stirnu mazuļi, kuri dzimst maija beigās un jūnija sākumā. Apdraudēti ir arī zaķi un uz zemes ligzdojošie putni – griezes, virkne dziedātājputnu sugu u. c., kā arī abinieki, rāpuļi. Tā kā dzirdot troksni vai sajūtot draudus, pieaugušie dzīvnieki un to mazuļi nereti cenšas netālu paslēpties, garajā zālē pļāvējā operators tos var savlaicīgi nepamanīt.
Lai pasargātu dzīvnieku un putnu mazuļus no iekļūšanas pļaušanas tehnikā, zāle jāpļauj no lauka vidus uz malām vai no vienas lauka malas uz otru (virzienā uz mežu). Tas dzīvniekiem dos iespēju un vairāk laika, lai paglābtos no pļaušanas tehnikas. Papildus vēlams zālājā atstāt nenopļautus laukumus – tās būs drošības salas, kur dzīvniekiem un putniem paslēpties pļaušanas laikā, iesaka ZM. Tāpat arī ieteicams vienā dienā nopļaut tikai pusi vai nedaudz vairāk no lauka un turpināt pļaušanu nākamajā dienā, lai jaunie putni un dzīvnieki naktī varētu atrast jaunu paslēptuvi. Vēl var izmantot arī savvaļas dzīvnieku aizbaidīšanu no kultūraugu lauka ar akustisku vai vizuālu signālu palīdzību; vislabāk tas darbojas vakara stundās pirms pļaušanas.