Manā gadījumā putekļi ir ne tikai metafora, bet vienlaikus arī spēle ar putekļiem burtiskā nozīmē - ogli un tās atstātajām pēdām uz baltās papīra virsmas. Šīs pasaules putekļos, jeb In the Dust of This Universe,ir pārfrāzējums par filozofa Takera melanholiskajām meditācijām: par pasauli apokalipses priekšnojautās. Rainis
turpretī runāja par kāda idealizēta, augstāka stāvokļa iespējamību. Lūk starp šīm divām galējībām es velku melno, trauslo līniju...
Monumentāls ogles zīmējums ar īsti nenosakāmas milzu figūras attainojumu varētu pārstāvēt Raini : Kalns, kas, kā šķiet, lūkojās virzienā tālu prom no mums...
Tumšie, amorfie, gandrīz tikai tukšumu attainojošie grafikas darbi pārstāv Jūdžinu Takeru. Melna lode vai disks - kā negatīva saule- ir hibrīdforma, kas pastāv starp abiem domātājiem. Kaut kur tur pa vidu esam mēs un viss pārējais...
/ A. Virtmanis /