Ekspozīcijā izmantoti materiāli no 29 pilīm: 27 Latvijas pilīm (Altene, Alūksne, Āraiši, Bauska, Cēsis, Dinaburga, Ērģeme, Ikšķile, Jelgava, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Lokstene, Ludza, Mārtiņsala, Mežotne, Piltene, Rīga, Rēzekne, Ropaži, Sabile, Salaspils, Sēlpils, Sigulda, Tērvete, Valmiera, Vecdole) un divām Igaunijas pilīm (Laiuze, Pērnava).
Izstādītas 530 senlietas, to vidū arī 4 monētu depozīti. Smagākais priekšmets ekspozīcijā ir akmens kvadrs, kurš sver vairāk nekā 250 kg, savukārt vieglākais – monēta, kuras svars ir 0,10 g.
Plašākā Livonijas laika un telpas ietvarā ekspozīcijā atklātas kopumā 160 reiz Baltijā celtās viduslaiku pilis, toskait 10 koka pilis, – kā savstarpēji saistīti varas, militārie un saimnieciskās darbības centri, kas ietekmēja reģiona attīstību, bet vienlaikus rādīta arī piļu būvniecība, cilvēku ikdiena, dažādu sabiedrības slāņu un etnisko grupu dzīvesveids un sadzīves kultūra, savstarpējā mijiedarbība, reliģiskā dzīve.
Ekspozīcijā varēs izsekot arī tam, kā Livonijas pilis laika gaitā pārbūvēja, tika izpostītas, sabruka, un kā pārpalikušo kultūrvēsturisko mantojumu vēlāk centās saglabāt un pētīt.
Mūsdienu sabiedrībā viduslaiku pilis joprojām saistās ar dažādiem vēsturiskiem stereotipiem un mītiem: tās uztvertas gan kā varas un apspiestības simbols, gan kā romantizēta vide, kur dzīvo bruņinieki, leģendas un pasaku tēli. Materiālās kultūras izpētē iegūtie secinājumi ļāvuši šos priekšstatus būtiski papildināt un precizēt, atklājot pietiekami sarežģītu un daudzveidīgu vēstures ainu.