Romans Korovins par Vēstuli: “Izstādes tēma ir par dzīvi un atkārtošanos. Par ritmu. Lielā atkārtošanās, kāda ir dabā, un sīkāki, personiskāki rituāli. Vasara, ziema, vasara, ziema, divas tulpes izdīgst uz zied katru gadu vienā un tajā pašā vietā. Sieva vāc nātres pavasarī, vienā un tajā pašā vietā, katru gadu no jauna. Tam klāt nāk jutekliskie iespaidi - automobilis, kas šķērso majestātisku ziemas ainavu gar sasalušu upi, lielais sastingums un mazā, sevī noslēgtā kustība.
Ziemā ir grūti iztēloties vasaru, savukārt vasarā neiespējami iedomāties decembra šķīdoni. Cilvēks Kanāriju salās raksta - nu, vai arī saņem - vēstuli no Ziemeļiem. Nav svarīgi, par ko ir vēstule; svarīgi, ka mirkļa poētika padara brīdi dzīvu, savieno vietas un laikus vienā veselā.”