«Glezna Rīts savā ziņā ir Daņiļevska glezniecības valodas esence. Gaisma un migla saplūst ļoti minimālistiskā un niansētā krāsu gammā – balti, pelēcīgi, zilgani, sudraboti toņi, kas silti vēsajās attiecībās izvēršas gandrīz abstraktā kompozīcijā. Uno Daņiļevska gleznieciskā meistarība arvien attīstījusies krāsu tonālajā bagātībā, faktūru un noskaņas tīrībā radot vizuālu iespaidu vai atmiņas, un ne vienmēr precīzu vietas attēlojumu. Glezniecībā krāsa ir vissvarīgākais izteiksmes līdzeklis, un tā var būt tik dažāda: monohroma, spilgta, uzjaukta un tīra, pastoza, lazējoša. Svarīgas ir krāsu attiecības – silti vēsās, tumši gaišās, bet vissvarīgākais ir gleznotājs, kā viņš redz, kā izjūt un prot ar krāsu tonalitāti veidot kompozīciju,» saka izstādes kuratore mākslas zinātniece Baiba Guste.
Uno Daņiļevski mākslā interesēja meklēt un atklāt visdažādākos gleznieciskos risinājumus daudzos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretā un aktā, arī figurālās kompozīcijās. Viņa mākslas valoda veidojās no tradīcijās sakņotām figurālām, reālistiskām kompozīcijām (20. gs. 60. gados), kurās laika gaitā tēli kļuva arvien stilizētāki, līdz minimālistiskākai glezniecībai (kopš 20. gs. 90. gadu beigām), ko pats Daņiļevskis dēvēja par nosacītām ainavām. Gleznotāja Džemma Skulme teikusi: «Uno Daņiļevskis savā glezniecībā panācis tieši to, pēc kā mēs tik ļoti tiecamies dzīves burziņā, jezgās un bezjēgas vārdu plūdos, – viņš dāvā mums klusumu. Uno darbojas it kā ar kādu īpašu maģiju. Tā apstādina. Tā nav viegli nākusi, bet trāpījums notiek.»
Ideja par vienu gleznu kā izstādi var šķist neparasta, bet jau 1880. gadā Pēterburgā, Sabiedrības mākslas veicināšanas zālē mākslinieks Arhips Kuindži (1842–1910) izstādīja gleznu Nakts pār Dņepru (1880) un radīja īpašu interesi par vienu darbu, kas veido mākslas notikumu. Līdzīgi, protams, ir ar Leonardo da Vinči gleznu Mona Liza (ap 1501–1519), kurai ir atvēlēta atsevišķa muzeja zāle. Vienas gleznas vērojums ir arī kā eksperiments, pārbaude vai meditācija, kas, izpētot rokraksta tehniskās prasmes, iespējams, atraisa visdažādākās emocionālās un garīgās vibrācijas.
Izstādes idejas autore ir gleznotāja Linda Daņiļevska.

