Norma Džīna Mortensone ir dzimusi Losandželosā 1926. gada 1. jūnijā. Deviņpadsmit gadu vecumā viņa kļuva par modeli, iedvesmojoties no Lanas Tērneres un Marlēnas Dītrihas vizuālā tēla. Gadu vēlāk sāka izmantot vārdu Merilina Monro un apmeklēt aktiermākslas kursus. Viņa kļuva par komēdiju zvaigzni, pateicoties filmām Džentlmeņi izvēlas blondīnes un Kā apprecēt miljonāru (abas iznāca uz ekrāniem 1953. gadā), un vēlāk apguva Lī Strasberga aktierspēles metodi. Lī Strasberga Aktieru studiju Ņujorkā Merilina dēvēja par savām mājām. Viņas pēdējā pabeigtā filma ir Nesaderīgie (1961), kuras scenāriju aktrises dzīvesbiedrs dramaturgs Arturs Millers uzrakstīja speciāli viņai. Merilina nomira trīsdesmit sešu gadu vecumā Losandželosā 1962. gada 5. augustā no miega zāļu pārdozēšanas.
Vislielākais gandarījums
Veco filmu klātbūtne kultūras piedāvājumā mūsdienās kļūst jūtama arvien mazāk, taču šķiet, ka Merilinas fenomenu tas neskar. "Kinoindustrija ir mēģinājusi radīt jaunas Merilinas Monro un neapšaubāmi turpinās to darīt, bet tas neizdosies. Viņa bija unikāla," teicis filmu Septītā gada drudzis un Džezā tikai meitenes režisors Billijs Vailders.
"Merilinas Monro dzīves laikā kritiķi, režisori un citi aktieri pret viņu izturējās augstprātīgi, pārāk bieži sajaucot viņu ar tām muļķīgajām blondīnēm, kuras viņai lika tēlot. Simt gadu pēc viņas dzimšanas ir pienācis laiks norobežoties no viņas skaistuma un dzīves traģiskajiem aspektiem, lai pievērstos tiem izcilajiem mirkļiem viņas filmās, kuri atklāj, kāda viņa īstenībā bija – cītīga, talantīga un ārkārtīgi oriģināla aktrise," Merilinai veltītajā esejā britu kinožurnālā Sight and Sound raksta kritiķe Ferena Smita-Nēme. Viņa aicina vēlreiz noskatīties Merilinas filmas un novērtēt viņas diženumu.
"Mēs dzīvojam pasaulē, kurā nav daudz iemeslu priekam, un kino maz kas spēj sniegt lielāku gandarījumu kā atklājums, cik lieliska uz ekrāna var būt Merilina," uzskata Ferena Smita-Nēme. Viņa piebilst: "Merilinai Monro netika piedāvātas lomas biogrāfiskās filmās, kuras varēja pretendēt uz Oskaru, viņa reti piedalījās literāru darbu ekranizācijās. Daļēji tas bija saistīts ar nicinājumu pret viņas aktrises tipu, kā arī ar uzskatu, ka aktiera sniegumu nevar uzskatīt par lielu mākslu, ja cilvēki pārāk labi pavada laiku, skatoties filmas."
Pēdējās fotogrāfijas
Par godu Merilinas Monro simtgadei padziļinātu ieskatu viņas daiļradē piedāvā muzeji, galerijas un sinematēkas visā pasaulē. Līdz 26. jūlijam Merilinai Monro veltītā izstāde būs aplūkojama Francijas sinematēkā Parīzē. No 31. maija līdz 2027. gada 28. februārim ASV Kinoakadēmijas muzejā Losandželosā notiks izstāde Merilina Monro. Holivudas ikona. No 1. jūnija līdz 31. jūlijam aktrises filmu retrospekcija Merilina Monro. Zvaigzne, kura radīja pati sevi būs skatāma Lielbritānijas Kinoinstitūtā BFI Southbank Londonā, turklāt no 5. jūnija uz Lielbritānijas kinoekrāniem atgriezīsies Džona Hjūstona vesterns Nesaderīgie, kurā Merilina Monro tēlo kopā ar Klārku Geiblu.
Endijs Vorhols. Zaļā Merilina. 1962. Darbs no Vašingtonas Nacionālās mākslas galerijas kolekcijas
Nākamajā nedēļā, 4. jūnijā, Nacionālajā portretu galerijā Londonā tiks atklāta vērienīga Merilinas Monro portretu ekspozīcija, kura būs pieejama līdz 6. septembrim. Izstāde organizēta sadarbībā ar Merilinas Monro mantojuma pārvaldītājiem. Tā godinās aktrises dzīvi un darbu, izpētīs lomu, kādu viņa spēlēja sava tēla veidošanā, kā arī Merilinas ietekmi uz fotogrāfiem un māksliniekiem gan viņas dzīves laikā, gan ilgi pēc tam. Izstādē varēs redzēt gan Merilinas pirmās pin-up fotogrāfijas, kuras tika uzņemtas, kad viņa bija jauna modele, vārdā Norma Džīna, gan portretus, kuri tika radīti viņas pēdējai intervijai žurnālam Life, šajos attēlos Merilina ir iemūžināta Santamonikas pludmalē 1962. gadā.
Ekspozīcijā tiks iekļautas arī iepriekš nepublicētas fotogrāfijas, kuras tolaik tapa publikācijai žurnālā Life, – portreti, kurus Alans Grants uzņēma aktrises mājā Brentvudā neilgi pirms viņas nāves 1962. gada augustā. Alana Granta fotosesijā tika uzņemti 432 attēli. No tiem sākotnēji tika publicēti tikai astoņi. Tagad pirmo reizi publiski tiks demonstrēti vēl vairāki foto; dažos no tiem Merilina iemūžināta tajā laikā, kad pārlasa savas intervijas tekstu un izrāda dažādas emocijas – no prieka līdz klusām pārdomām.
Fotogrāfa Andrē de Dieneša uzņemtais Merilinas Monro portrets. 1946. Darbs no MUUS Collection
Fotogrāfi, kuri strādāja ar Merilinu Monro, viņu raksturojuši kā vislabāko modeli, kāda viņiem jebkad ir bijusi. Izstādē tiks izcelta aktrises iesaiste attēlu uzņemšanā – viņa ne tikai pozēja, bet arī vadīja fotosesijas un pieprasīja tiesības noraidīt jebkuru attēlu, kas viņai nepatika. Londonā būs skatāmi divdesmit fotogrāfu darbi, to vidū ir Sesils Bītons, Filips Halsmans, Bruno Bernards, Andrē de Dienešs, Īva Arnolda, Inge Morata, Alfrēds Eizenštets, Miltons Grīns, Sems Šovs, Ričards Avedons un Džordžs Beriss. Izstādi papildinās arī glezniecības un grafikas darbi, kuros ir redzama Merilina. To autori ir Endijs Vorhols, Polīna Botija, Džeimss Frānsiss Gills, Rozalīna Drekslere un Odrija Fleka.
Informācija: npg.org.uk, marilynslostphotos.com