Iecerēts, ka cikls Spektrs Latvijas rotu mākslu atklās kā dinamisku, daudzslāņainu un laikmetīgu radošās izteiksmes formu, kas rezonē ar mūsdienu kultūras un dizaina procesiem. Gada laikā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks četras pop-up izstādes. Pirmā no tām Rokraksts apvienoja mākslinieku – projekta dalībnieku – individuālās radošās valodas, cikla turpinājumā gaidāmas izstādes ar intriģējošiem nosaukumiem Līniju arhitektūra un Troksnis, savukārt nule kā atklātā ekspozīcija Skaistā daba pievēršas dabai kā iedvesmas avotam, materiālam, atmiņai un procesam. Kā norāda izstādes veidotāji, tā iezīmē vienu no laikmetīgās rotu mākslas būtiskākajiem virzieniem – spēju caur nelielu mērogu runāt par globālām un svarīgām tēmām. Izstādē ar saviem darbiem piedalās Valdis Brože, Anna Fanigina, Guntis Lauders, Mārīte Rudzāte, Laura Selecka, Gints Strēlis, Daria Svirela, Māris Šustiņš, Zane Vilka un Maija Vītola-Zitmane.
"Termini ar laiku apaug ar nozīmēm, un brīdī, kad tie vairs nespēj precīzi raksturot notiekošo, nepieciešama jauna valoda. Runājot par laikmetīgo rotu mākslu Latvijā, ar frāzi "iedvesmots no dabas" vairs nepietiek – tā kļuvusi pārāk vispārīga. Mani interesē laikmetīgā rota kā jutīgs sensors: starp cilvēku un vidi, starp pieskārienu un atmiņu," skaidro pop-up izstāžu cikla kuratore Ginta Grūbe.
Izstāde Skaistā daba veidota kā dzīvs arhīvs vai laboratorija – starp industriālām metāla konstrukcijām, herbāriju estētiku, stikla traukiem, gaismas spektriem un mākslīgās audzēšanas vidi. Rotas un objekti izvietoti kā atradumi, paraugi vai hibrīdi starp organisko un sintētisko pasauli. Izstādes kopējo noskaņu nosaka augu lampu violetā gaisma, radot sajūtu, ka daba vairs neeksistē tikai ārpusē – tā tiek kultivēta, saglabāta, rekonstruēta un reizēm imitēta.
Daba eksponētajos darbos atklājas dažādos mērogos – no mikroskopiskām struktūrām līdz ķermeniskai pieredzei. Mākslinieki pēta sēklu formas, lapu dzīslojumu, minerālu virsmas, bioloģiskus procesus un cilvēka attiecības ar vidi, vienlaikus reflektējot par laikmetīgu ekoloģisko trauksmi, ilgtspēju un dabas estētikas komercializāciju. Rotas šeit pārtop personiskos artefaktos, kas glabā atmiņas par pieskārienu dabai laikā, kad tā arvien biežāk tiek pieredzēta caur tehnoloģiju filtriem.