Argentīniešu izcelsmes mākslinieks Ernesto Moraless no Itālijas Latvijas skatītājiem sevi piesaka ar izstādi Sākums un gaisma, pievēršoties šiem jēdzieniem gan no metafiziskās, gan fiziskās šķautnes. Gleznodams dūmakainas, saulstaru cauraustas mākoņainas, E. Moraless pēta, kā telpa un tās gaismojuma pakāpe dialogā ar skatītāja kustību var kardināli mainīt mākslas darba uztveri.
Gustava Filipsona personālizstāde Vējlauzis raksturo mākslinieka ceļu šķietami monohromi melnā abstrakcijā un Kurzemes piekrastes vēju spēka piesātinātā ekspresijā. Plašums, kas paveras G. Filipsona gleznu melnajos laukumos, nav dimensijās nosakāms, tumsā notiekošais ir iracionāls un suģestējošs.
Pašmāju mākslinieks Mārtiņš Zirmanis ar izstādi Salas nosacīti atgriežas vienā no savas dzīves "salām", jo radošā mūža sākumā viņš 13 gadu dzīvojis un strādājis Daugavpilī. Mākslinieka salas ir gleznieciski objekti, kas atrodami katrā viņa darbā. Kompozīcijas ir abstraktas, taču mijas ar reālismu, salu objektiem arvien piešķirot galveno lomu.
Mākslinieces, dzejnieces un mākslas pedagoģes Rutas Štelmaheres personālizstādi Mūžīgais bērns iedvesmojuši zīmīgi personīgās dzīves notikumi – sastapšanās ar Dievu, bērnu piedzimšana un vecāku nāve. "No manas bērnības gaismas iztinas spilgts uzplaiksnījums – pirmā apjausma, ka ir laiks un mūžība, telpa un bezgalība. Ar viesuļa spēku manu bērna apziņu skar arhetipiskie jautājumi: kas bija, kad manis nebija, kas notiks, kad manis nebūs? Kā ir būt un nekad nebeigties? Un kā tas var būt, ka kaut kas nekad nebeidzas? Mūžīgais bērns visu dzīvi pieaug, bet nezaudē bērna statusu – viņš turas pie rokas Tēvam. Dievam, kurš ir no mūžības uz mūžību," teic māksliniece.
Gleznotājas un bērnu grāmatu ilustratores Jekaterinas Griškjānes izstāde es esmu mājiņā runā par dzīves sāpīgāko zaudējumu un pieņemšanas ceļu, ko bērna prāts mēro, lai sev izskaidrotu vistuvākā cilvēka aiziešanu. Jekaterinai bija deviņi gadi, kad nomira vectēvs. Tobrīd viņa vēl nezināja, kas ir nāve, taču nojauta, ka tā līdzinās pēdējam ceļojumam. Izstādē māksliniece attēlojusi savu redzējumu par šo ceļu.
Savukārt keramiķe Inese Margēviča, kuras personālizstāde Siltā gaismā Daugavpilī skatāma Rotko muzeja Martinsona mājā, risina tēmu par cilvēka un augu pasaules saskares punktiem, mijiedarbību un enerģijas apmaiņu. Izstādē skatāmās keramikas objektu kopas centrālais tēls ir savvaļas ciklamena