Šobrīd šādas nodarbības, kam finansējumu novirza Latviešu valodas aģentūra (LVA), ir pieejamas deviņās Latgales pašvaldībās. Lielākās reģiona pilsētas Daugavpils nav šajā sarakstā, arī Rēzeknē tikai trīs izglītības iestādēs ir šāds pulciņš. Tiek rosināts paplašināt mācību iespējas, gan piedāvājot tās attālināti, gan pārceļot no neformālās izglītības formāta uz formālo – tā, lai visi, kuri mācās Latgales reģiona izglītības iestādēs, vienlīdz labi apgūtu latgaliešu valodu.
Vajadzīgs lielāks finansējums
Patlaban ik gadu tiek piešķirts valsts finansējums latgaliešu rakstu valodas apguvei neformālajā izglītībā. Ik gadu (2024.–2026.) šim mērķim (pedagogu algām) ir atvēlēti 132 600 eiro. Ir plānots šo naudu nodrošināt arī nākamajā gadā, taču patlaban konkrētas atbildes LVA, vai un cik tas būs, nav, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu Latgales apakškomisijas sēdē skaidroja LVA vadītājas vietniece Dace Dalbiņa, piebilstot, ka būtisks pienesums bija 2022./2023. mācību gadā, kad atbalstu sniedza arī VAS Latvijas valsts meži. Viņa pauda cerību, ka finansējums ne tikai tiks turpināts, bet arī palielināts, jo tad, kad tika apzināts šis atbalsts, tas tika rēķināts uz 46 izglītības iestādēm, taču tagad ir 57. Līdz ar to tā summai vajadzētu būt 197 668 eiro.
Pagājušajā mācību gadā deviņas pašvaldības saņēma līdzekļus, kas tika novirzīti 57 izglītības iestādēm, tostarp 18 pirmsskolām. Otrajā semestrī Rēzeknes novadā tās bija 15 izglītības iestādes (18 grupas) – kopumā piešķirti 30 240 eiro, Rēzeknē – 3 (četras grupas) – 6720 eiro, Madonas un Augšdaugavas novadā – pa vienai – katrai pa 1680 eiro, Balvu – deviņas – kopumā 15 120 eiro, Preiļu – astoņas – 13 440 eiro, Līvānu – trīs – 5040 eiro, Ludzas – 15 – 25 200 eiro, Krāslavas – trīs – 5040 eiro. Šo programmu apguva 760 skolēni, 180 pirmsskolas bērni, un ar viņiem strādāja 75 pedagogi. Ik mēnesi pedagogs par šo darbu saņēma 336 eiro (bruto). Nodarbības notiek divreiz nedēļā, grupās esot 7 līdz 15 bērniem.
Atbalsta radošo nometni
Cieša sadarbība LVA ir ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju un tās vadītāju Veroniku Dunduri, sacīja D. Dalbiņa. V. Dundure ir vērsusi uzmanību uz to, ka patiesībā ir vairāk izglītības iestāžu, kas gribētu pievienoties pašreizējam skolu pulkam. Ir arī jauni pedagogi, kuri ir sagatavoti, lai vadītu šīs nodarbības. Daudz izdarīts standarta izveidošanā. Ir izdoti jauni mācību līdzekļi, arī vārdnīca, taču tos vajadzētu atjaunot, sagatavot aktuālākus tekstus un audioierakstus, bez kuriem nav iedomājama bērnu mācīšana.
D. Dalbiņa uzsvēra, ka kopš 2016. gada aģentūra ir līdzfinansējusi asociācijas rīkoto radošo metodisko nometni (pedagogu profesionālās pilnveides kursus) Vosoruošana. Vislielākā summa tika piešķirta 2021. gadā – 6782 eiro, bet pēc tam tā bija krietni mazāka: 2024. un 2025. gadā tie bija 2000 eiro, šogad – 1160 eiro. Kursi notiks no 27. līdz 31. jūlijam Nautrēnu vidusskolā.
Sarakstā nav Daugavpils
Klātesošie pauda neizpratni, kāpēc pašvaldību sarakstā nav Daugavpils. D. Dalbiņa norādīja, ka tās vadība tikusi informēta par šo programmu, notikušas arī sarunas par šo jautājumu. Vietvara akcentējusi, ka tās prioritāte ir latviešu valodas apguve un pie tā ļoti tiekot piestrādāts, līdz ar to latgaliešu valoda šobrīd nav tās redzeslokā.
Anna Rancāne (JV) gan piebilda, ka tajā pašā laikā skatuves runas konkursā Vuolyudzāni no Daugavpils piedalījās bērni, kuri uzrādīja labus rezultātus. Viņa interesējās, kā ir ar neformālās izglītības iespēju skolām, kas šobrīd nav tajā iesaistījusies, taču, piemēram, piedalās atklātajā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādē. Tā šogad uzvaras laurus plūca Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas komanda. D. Dalbiņa paskaidroja, ka tas ir izdarāms. Tas attiecas arī uz diasporu, kur jau desmit gadus šādas nodarbības tiek rīkotas interesentiem.
Attiecībā uz pašvaldību ieguldījumu šajā jomā – LVA nav apkopojusi informāciju, taču pirms nākamā mācību gada mēģinās to noskaidrot. Izskanēja ierosinājumi nodrošināt arī attālinātas mācību iespējas, lai jebkurš interesents, kurš grib mācīties latgaliešu valodu, varētu to izdarīt. Bija arī aicinājums šobrīd LVA piešķirto naudu iestrādāt valsts budžeta pamatbāzē, kā arī tika atgādināts par iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu mācību līdzekļu izstrādei un iespiešanai, tostarp latgaliešu rakstu valodā. D. Dalbiņa atzina, ka nav ticis ierosināts, jo tas tomēr vairāk ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūras kompetencē.
Situācija ir uzlabojusies
Asociācijas pārstāvis Imants Slišāns pauda cerību, ka finansējums būs arī turpmāk, turklāt tas palielināsies, jo var būt tā, ka pieaug ne tikai skolu, bet bērnu skaits grupās. Viņaprāt, vismaz tādā apjomā tam vajadzētu būt, lai katrā Latgales skolā būtu šādas nodarbības, bet vēl labāk būtu, ja visi, kuri tur mācās, apgūtu latgaliešu rakstu valodu. Tātad latgaliešu valodai no neformālās izglītības būtu jānonāk formālajā. Patlaban nereti tas ir neliels skaits skolēnu, kuri apmeklē šos pulciņus, bet pārējie nav valodas apguves apritē. Līdz ar to nav zināšanu, kas nepieciešamas, piemēram, vēlāk strādājot pašvaldībā.
«Tas ir valsts valodas politikas jautājums, jo likumā ir teikts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību,» atgādināja I. Slišāns. Lai gan situācija ir krietni labāka nekā pirms desmit gadiem, tomēr vēl ir daudz darāmā šajā jomā. Tas attiecas arī uz latgaliešu valodas stiprināšanu. «Jauki, ka šobrīd ir Latvijas sabiedriskā medija Latgales studija, bet neesmu dzirdējis, ka žurnālisti, kuri gatavo ziņu sižetus, paši runātu latgaliski. Tas ir ļoti būtiski, lai publiskajā telpā līdzās literārajai valodai skanētu arī latgaliešu. Tas pamudinātu skolēnus to mācīties,» akcentēja I. Slišāns.
Apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks (NA) mudināja asociāciju iesniegt tuvāku un tālāku redzējumu par šo jautājumu, tostarp par finansējumu, to apakškomisija varētu papildināt un nosūtīt IZM un premjeram.