Skolās eksāmenu laiks vienmēr ir satraukuma pilns gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem, tomēr šogad tas Latgales pusē ir vēl saspringtāks gaisa telpas apdraudējuma dēļ. Varakļānu vidusskolā, par laimi, nav nācies pārtraukt eksāmenus un kārtot tos papildtermiņā. Tomēr, runājot par centralizētajiem valsts pārbaudījumiem, skolas direktora vietniece izglītības darbā Aina Kazāka uzskata – 9. klašu beidzējiem no tiem būtu jāatsakās, atstājot darbu labošanu skolu ziņā.
Apgrūtinošs modelis
Šā brīža centralizēto eksāmenu (CE) modelis ir ļoti apgrūtinošs. Iespējams, ka, pamatskolu beidzot, varētu atgriezties pie kādreiz ierastā formāta – eksāmenu darbi tiek laboti skolā. Drošības labad varētu arī veidot plašākas komisijas, piesaistot pedagogus no vairākām izglītības iestādēm. Ja nu valsts ģimnāzijas grib īpašu atlasi, tad tās var rīkot kādus pārbaudes darbus, veidojot kombinētos uzdevumus, uzskata A. Kazāka. Vaicāta par pamatskolas beidzēju CE rezultātiem, viņa norāda, ka viņas skolā nav jāsatraucas – tie ir pat augstāki nekā vidēji valstī (tiesa, matemātikā nedaudz klibo). Par šāgada jaunpienesumu – diagnosticējošo darbu dabaszinātnēs – vērtējums vēl jāgaida, taču izskatās, ka nevienam no devītajiem nebūs mazāk par 23%. Nav gan arī ļoti augstu rezultātu, pamatā tie ir 50– 60% robežās, tikai vienam skolēnam ir virs 80%.
A. Kazāka pieļauj, ka arī vidusskolas posmā līdzšinējā CE sistēma būtu jāmaina. Piemēram, valsts pārbaudes darbus varētu rīkot gada laikā visos mācību priekšmetos kursa nobeigumā. Tad gala vērtējums tiktu izlikts, ņemot vērā pārbaudījumu un gada atzīmi. Augstskolas, uzņemot studentus, varētu organizēt iestājeksāmenus sev vairāk interesējošās jomās, un ar mūsdienu tehnoloģijām to visu ir iespējams izdarīt. Patlaban CE sesija ir resursu ietilpīga (tostarp finansiāli), darbu labotājus ir arvien grūtāk atrast, un tiem nākas piedāvāt lielāku atalgojumu. Arī dalījums līmeņos ir lieks. Lūk, tagad ir augstākā līmeņa kursi un CE, bet – kurai augstskolai tie ir vajadzīgi?
Lieks balasts
«Esmu kategoriski pret augstāko līmeni. Arī visas augstākās izglītības iestādes vienā balsī teic, ka skolai ir jāiedod pamatzināšanas, nevis tādas, kas jau ietiecas pirmo kursu programmā. Ja nepieciešams, augstskolas var sadalīt studentus grupās, papildu nodarbības paredzot tiem, kam tās vajadzīgas,» norāda A. Kazāka, piebilstot, ka skolās tiek īstenota vispārējās vidējās izglītības programma ar uzsvaru uz vārdu «vispārējā». Par laimi, Varakļānu vidusskolā pedagogi spēj mācīt arī augstākā līmeņa kursus, un šobrīd vidusskolēni padziļināti var apgūt matemātiku, fiziku, programmēšanu, latviešu valodu, angļu valodu, kultūru un mākslu. Tiesa, ne visur izdodas atrast vajadzīgos speciālistus. It īpaši ņemot vērā pedagogu paaudžu maiņu – jaunie ne vienmēr ir sagatavoti tā, lai spētu to darīt.
A. Kazākas ieskatā – vidusskolas klasēs jāsaglabā plašs mācību priekšmetu spektrs, dodot jaunietim plašāku skatījumu par dažādām jomām. Nesen rīkotajā aptaujā 12. klases skolēni, kuri mācās gan eksaktās, gan humanitārās ievirzes klasēs, atzinīgi novērtējuši specializētos kursus dažādos mācību priekšmetos, kas sniedz iespēju papildināt zināšanas ne tikai izvēlētā «groza» ietvaros. Un vēl – ne visi pēc 9. klases jau skaidri zina, ko grib darīt nākotnē. Pat 11. klasē joprojām daļa vēl rausta plecus. A. Kazāka uzteic valsts finansēto programmu Skolas soma, kuras kultūras norišu piedāvājums ļauj skolēniem paplašināt redzesloku. Tagad ar transporta izdevumu kāpumu ir grūtāk to izdarīt, tomēr Varakļānu vidusskolā ir prasība – visiem 10.–12. klašu skolēniem kaut reizi ir jāapmeklē teātra izrāde profesionālā teātrī. Arī Skolas somas jaunā STEM programma dod lieliskas iespējas papildināt zināšanas. Savu artavu dod arī interešu izglītība, kam skolā ir plašs piedāvājums – 22 programmas, piemēram, divi kori, folkloras kopa, latgaliešu valodas pulciņš.
Standarti pārāk plaši
Attiecībā uz pamata un vidējās izglītības standartu un tajā nepieciešamajām izmaiņām A. Kazāka spriež, ka tas ir pārāk plašs. Ja pieredzējušam skolotājam orientēties tajā ir vieglāk, tad jaunam krietni grūtāk. Ir priekšmeti, kuros nav lielu iebildumu, taču, piemēram, vēstures un sociālo zinātņu skolotāji joprojām ir šokā par valdošo haosu – tēmas ir tik apjomīgas, ka nav saprotams, kam un kā pieķerties un kas no tā visa būs eksāmenā. Arī mācību grāmatu trūkst. Vai arī ienāk jaunas, un tās skolai ir jāpērk, tērējot tām milzīgas summas. Lai kopumā būtu vienota ievirze materiālu izmantošanā, Varakļānu vidusskolā pedagogi priekšroku dod platformai Soma.lv, taču, protams, var lietot arī citas.
Vērojot nozarē notiekošo, A. Kazāka šaubās, vai vajadzēja visu veco sistēmu noārdīt. Jā, vajadzēja izmaiņas. Tomēr veids, kā tas tika izdarīts, nebija labs. Iespējams, ka jauno modeli vajadzēja ieviest pakāpeniski no 1. klases un uz augšu, nevis pa klašu grupām, jo nereti, pārejot uz jauno programmu, zuda pēctecība. Un vēl – projektu darbs tika atmests, varbūt tomēr vajadzēja rīkot vienu projektu nedēļu katrā semestrī. Tāds formāts ļautu nodrošināt starppriekšmetu saikni, jo pedagogiem būtu iespēja rast vairāk laika sadarbībai, veidojot lielākus projektus.
Lielākā daļa vecumā 50+
Tas pats sakāms par iekļaujošo izglītību, kas tika ieviesta bez vajadzīgā atbalsta un finansējuma. Arī Varakļānu vidusskolā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem (pamatpriekšmetus atsevišķi, pārējos – kopā ar citiem), tiesa, viņu nav daudz – pieci. Šobrīd sistēma, kā ar viņiem strādā, darbojas labi, ir arī atbalsta personāls. Ir gan neaizpildīta psihologa vakance, jo speciālists, kas bija ļoti labs un profesionāls, veselības problēmu dēļ no darba aizgāja. Vai ir vēl kāda vakance? Nē, pedagogu sastāvs ir nokomplektēts (nākamgad, visticamāk, uz laiku būs jāmeklē otrās svešvalodas skolotājs) – skolā strādā 24 skolotāji, lielākā daļa vecumā 50+. Ir arī jaunie, taču, kamēr strādā gados vecākie, viņus nevar nomainīt. Ja būtu cita politika un pedagogam būtu iespēja aiziet izdienas pensijā vai turpināt strādāt par pedagoga palīgu, skolā varētu ienākt vairāk jauno, uzskata A. Kazāka.
Par laimi, Varakļānu skolā nav bijis mazākumtautību izglītības programmu, taču, raugoties, kas notiek citviet, A. Kazāka domā, ka pirmsskolās vajadzēja stingrākas prasības attiecībā uz skolotāju latviešu valodas prasmi un nedrīkstēja atļaut lietot citu valodu saziņā ar bērniem. Arī Varakļānos ir krievvalodīgas ģimenes, taču bērni jau pirmsskolā iemācās runāt latviski. Ja tas nav noticis pēc iespējas agrākā vecumā, cerēt, ka skolā viņš to apgūs? It īpaši, ja, piesedzoties ar bilingvālo mācīšanu, pamatā saziņa notikusi krieviski. Skaidrs, ka tad priekšmetus un to terminoloģiju apgūt latviski ir ļoti grūti.
Neparedzamā migrācija
Skolēnu skaits šobrīd ir 268. Par pamatskolas posmu raižu nav, vidusskolas klasēs gan varētu būt vairāk skolēnu, taču cerot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai noteikto kvantitatīvo rādītāju neizpildes dēļ nenāksies mainīt skolas statusu. Demogrāfijas prognozes liecina, ka nākamajā un aiznākamajā mācību gadā 1. klases nebūs mazākas kā pašreizējās. Taču ir grūti paredzēt iedzīvotāju migrāciju – ja projām aiziet ģimene (varbūt pat ne viena vien) ar vairākiem bērniem, tas uzreiz atsaucas uz skolēnu skaitu klasēs. Šobrīd tas notiek ļoti ātri: vieni aiziet, citi nāk vietā, tas attiecas arī uz reemigrantiem. Raugoties uz skolu tīklu – tas tuvākajā apkaimē ir ļoti sarucis: slēgtas pamatskolas Dekšārēs, Sīļukalnā, Nagļos, Murmastienē… Nu no visām šīm vietām uz Varakļāniem ik rītu tiek vesti bērni (ir dienas, kad stundas sākas 8.15, taču pamatā 9.00).
Runājot par pamatskolas beidzēju izvēlēm, A. Kazāka norāda, ka daudzi turpina mācības Varakļānu vidusskolā, ir arī tādi, kas iestājas Rīgas Valsts ģimnāzijās, Madonas Valsts ģimnāzijā, mākslas un mūzikas vidusskolās, arī tehnikumos Ogrē, Cēsīs un citur. Vai ir kāds, kas plāno doties uz jaunatvērto militāro vidusskolu Maltā? Laikam ne. Toties vairāki puiši, kas šogad beidz 12. klasi, gatavojas dienēt bruņotajos spēkos (pērn tāds bija viens) un pēc tam plāno stāties augstskolā, jo izdienējušajiem ir priekšrocības studēt bez maksas (tas ir ļoti būtiski, jo dzīve lielpilsētā ir ļoti dārga). Absolventu vairākuma tālākie ceļi ved uz augstskolām. To spektrs ir ļoti dažāds – Rēzekne, Valmiera, LBTU, LU, RTU. Starp citu, pērn bija pirmais gads, kad pāris jaunieši izvēlējās braukt strādāt uz ārzemēm.
Uz jautājumu, kā izskatās jaunais finansēšanas modelis Programma skolā, A. Kazāka iepauzē un tad atbild, ka to var dēvēt par augstāko matemātiku. Ja vienubrīd viņai šķitis, ka ir «diezgan zinoša», tad seminārā, kur par to runāts, nonākusi pie atziņas, ka nesaprot pilnīgi neko. Taču mierinot tas, ka teikts – «vēl modelis tiekot pilnveidots un algoritmi izstrādāti». Gaidīšot tos algoritmus un tad lauzīšot galvu par tiem. Bet šķiet jau, ka viņas skolai viss būs kārtībā un pedagogu algas nevajadzēs piefinansēt no pašvaldības budžeta