Aizvadītais gads, skatoties caur Valsts kontroles (VK) revīziju prizmu, izgaismojis vairākus stratēģiski nozīmīgus jautājumus, kas prasa politisku izšķiršanos ne tikai nākotnē, bet arī šodien. Tā, sākot ziņojumu par VK darba rezultātiem 2025. gadā, no Saeimas tribīnes vakar atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins. "Tie ir jautājumi, kas ietekmēs gan sabiedrības labklājību, gan valsts finansiālo un drošības noturību tuvākajā desmitgadē. Tāpēc vietā ir teiciens, ka ragavas jāsāk gatavot vasarā, jo novēlota rīcība šajos jautājumos nozīmē nesalīdzināmi augstākas izmaksas nākotnē," viņš teica.
Debates par valsts kontroliera ziņojumu bija salīdzinoši īsas, un opozīcija tajās uzsvēra, ka VK vajadzētu dot tiesības revidēt arī Saeimu.
Pievēršas dārdzībai
Enerģētiskā un transporta nabadzība šodien daudziem vēl šķiet teorētiski jēdzieni, atgādināja E. Korčagins. "Valsts kontroles revīziju rezultāti rāda, ka bez savlaicīgas rīcības tie var kļūt par strukturālām problēmām ar tiešu ietekmi uz sabiedrības kohēziju, nodarbinātības iespējām un uzticēšanos valstij. Rīcība ir laikus īstenoti pasākumi pieaugošā enerģijas cenu radītā sloga atvieglošanai sabiedrības mazaizsargātām grupām un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," viņš sacīja. Valsts kontrolieris pievērsās vēl vairākām revīzijām, piemēram, revīzijai par stacionāro veselības aprūpi, kas atklāja, ka virkne pakalpojumu slimnīcā skaitās pieejami, taču realitātē iedzīvotājiem nav iespēju tos saņemt, un ka labāk uz šīm slimnīcām pacientus pat nevest. "Gadu no gada tika rādīti pārlieku ambiciozi un Latvijas vajadzībām un iespējām neatbilstoši nacionālās lidsabiedrības attīstības plāni, solot atdot nodokļu maksātājiem uzņēmumam aizdoto valsts budžeta naudu, bet tas netika īstenots. Tāpēc ir gluži saprotami, ka sabiedrības un politiķu uzticība lidsabiedrības vadībai bija zudusi," norādīja valsts kontrolieris un piebilda: "Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās." E. Korčagins norādīja, ka iestādes, pašvaldības, nozares vai visas valsts attīstības priekšnoteikums ir laiku pa laikam paskatīties, bez kā turpmāk varam iztikt. "VK jaunajā stratēģijā ir apņēmusies gādāt, lai valsts pārvalde strādātu gan administratīvā sloga, gan pārlieku lielas birokrātijas, gan nevajadzīgu tēriņu mazināšanai," viņš solīja.
Lai vētī Saeimas darbu Toni vienam no centrālajiem debašu tematiem uzdeva frakcijas Latvija pirmajā vietā deputāte Ilze Stobova, iestādamās par to, lai VK revidē arī Saeimas darbu. "Un arī Saeimu aicinu neslēpties aiz miglu plīvuriem, bet parādīt to, ko grib redzēt vēlētājs," viņa teica. Viņu atbalstīja arī frakcijas biedrs Edmunds Zivtiņš, prognozēdams, ka pie šī jautājuma Saeima agri vai vēlu atgriezīsies. Līdzīgās domās ir arī ideoloģiski ļoti atšķirīgo Progresīvo pārstāve Liene Gātere: "Valsts kontroles revīzijas ir jāattiecina arī uz Saeimu, jo patlaban Saeima ir vienīgā publiskā institūcija, kuru Valsts kontrole nerevidē. Starptautiskajā praksē parlamenta revīzija ir normāla ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs un arī citur pasaulē, tai skaitā Austrālijā. Neatkarīgas revīzijas ieviešana stiprinātu uzticību, palīdzētu pašai Saeimai uzlabot budžeta līdzekļu izlietojumu. Un tie argumenti, kas bieži izskan arī no politiķiem par iespējamu interešu konfliktu, nav pārliecinoši. Saeima ievēlē virkni neatkarīgu amatpersonu – tiesnešus, tiesībsargu, prezidentu –, kuru lēmumi tiešā veidā ietekmē arī parlamentu. Pašai Saeimai ir jābūt gatavai tādai pašai caurskatāmībai, kādu mēs prasām no citiem." Tāpat L. Gātere atzina, ka VK ziņojums nepasaka neko būtiski jaunu: "Mēs zinām, kur mēs zaudējam efektivitāti, mēs zinām, kā to uzlabot. Jautājums ir, vai mēs to darīsim un cik ātri."
Raksturojot Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Valsts kontroles sadarbību, komisijas līdzšinējais priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV) atzīmēja, ka tā 2025. gadā organizējusi 25 sēdes, kurās VK ziņojusi par savām veiktajām revīzijām. "Tā ir tāda laba iespēja aktualizēt Valsts kontroles veiktās revīzijas parlamenta līmenī un nepieciešamības gadījumā iekļaut mūsu Saeimas darba kārtībā," vērtēja G. Liepiņš. Deputāta mandātu atjaunojušais bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) atskatījās uz sadarbību ar VK , īpaši airBaltic un Rail Baltica jautājumos. Vēl viens bijušais ministrs, kurš arī atgriezies Saeimā, Arvils Ašeradens (JV) minēja statistiku, ka VK pārrauga 144 valsts institūcijas, 13 ministrijas – kopā 44 000 cilvēku darbu. "Un tas, ko mēs redzam, ka Valsts kontroles stratēģiskajā uzstādījumā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis vairs tikai atbilstībai, bet arī lietderības ziņojumiem. Un tas ļoti palīdz un palīdz, protams, arī parlamentam uzraudzīt valdības darbu un arī pašai valdībai saprast, kā kas darbojas vai nedarbojas," viņš uzsvēra. Tāpat politiķis pauda viedokli, ka VK ir svarīga institūcija, kura skatās, vai šie pieci procenti aizsardzībai valsts budžetā sasniedz mērķi. "Rail Baltica šobrīd ir sākta revīzija visās trijās valstīs. Protams, svarīgi būs revīzijas rezultāti. Mums ar šo projektu ir jātiek galā, bet par saprotamām izmaksām, un tā, man liekas, ir svarīgākā daļa, norādīja A. Ašeradens."
Edmunds Cepurītis (Progresīvie) savā uzrunā vērsās tieši pie VK: "Jūsu darbs – salīdzināt izteikumus un stāstus ar realitāti – ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš. To netieši apliecina arī pieaugošais politiskais spiediens pret Valsts kontroli un mēģinājumi apšaubīt Valsts kontroles darbu. Bet rādītāji gan ziņojumā, gan tas, ko var redzēt sabiedrībā, rāda, ka diez vai šie mēģinājumi izdosies. Pēc jūsu darba sabiedrībā ir ļoti liels pieprasījums, un jūsu darbam ir ļoti plašs atbalsts. Un arī personīgi es varu apliecināt, ka pirms vairākiem gadiem sadarbība ar Valsts kontroli ir palīdzējusi man precīzāk definēt tos principus, ko izmantot politikas darbā."
Noslēdzot debates, valsts kontrolieris E. Korčagins atbildēja uz dažu deputātu izteikumiem, cita starpā norādot: "Varu tikai apliecināt, ka jautājums par Rail Baltica ir un būs mūsu darba kārtībā. Un arī jautājums par izdevumiem drošībai un aizsardzībai ir un būs mūsu darba kārtībā. Pat ja ne vienmēr mēs varam publiski un skaļi paust tos rezultātus, jums kā Saeimas deputātiem šī informācija būs pieejama. Mums šobrīd darba kārtībā ir četras revīzijas, kuras tiešām skar šo jomu."