Kā skaidroja Mūrniece, Sudraba pati ir minēta sarunās, proti, to dalībnieki apsprieduši viņu kā potenciālu Ministru prezidenta amata kandidāti. Tādēļ esot runa par ētiskajām vērtībām - vai nerodoties situācija, ka "āzis tiek iecelts par dārznieku".
Pēc Mūrnieces teiktā, Sudrabas izvirzīšana iekļaušanai komisijā bijis nepatīkams pārsteigums. Ne viņa, ne NA nevarēšot to atbalstīt.
Kā ziņots, viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā. Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti - to atbalstīja Vienotības, NA, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.
Darbam "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Andreju Judinu (Vienotība), Mārtiņu Šicu (LRA), Igoru Pimenovu (Saskaņa), Ritvaru Jansonu (NA), Sudrabu (NSL) un Aināru Mežuli (ZZS).