Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi jāveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par nodokļiem un nodevām".
Budžeta komisijas diskusijās secināts, ka likumprojektos vēl ir jāatrisina daudzi neskaidri jautājumi saistībā ar plānoto vienkāršoto nodokļu režīmu, tāpēc nolemts veidot darba grupu, kas strādās un meklēs risinājumus neskaidrajiem jautājumiem.
Komisijas vadītāja Aiva Vīksna (AS) ierosināja likumprojekta pilnveidošanu darba grupā paveikt līdz jūlija beigām, lai novērstu identificētos riskus.
Vīksna komisijas sēdē uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem "vismaz kādu daļu no pakalpojumu sniedzējiem dabūsim ārā no ēnu ekonomikas".
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins informēja, ka pašlaik valstī jau ir vienkāršots nodokļu režīms - mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Līdz ar to 10% likme varētu būt pievilcīgāka, jo MUN režīmā strādājošajiem izteikti lielākajai daļai apgrozījums ir zem 25 000 eiro.
Tāpēc FM ieskatā MUN režīmā strādājošajiem būs motivācija pāriet uz jaunu režīmu. Ja izdevumi nepārsniedz 73% no ieņēmumiem, tad jaunais režīms ir izdevīgs, informēja Šņucins.
Šņucins arī atzina, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses patlaban nav konkrētu aprēķinu par jaunā nodokļu režīma ieviešanas izmaksām. Šņucins pieļāva, ka lielākās izmaksas varētu būt saistītas ar saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, kura sistēmu būtu pilnīgi jāpārprogrammē, jo esošās sistēmas šo jauno nodokļu režīmu nevarēs apkalpot.
Šņucins arī vērsa komisijas deputātu uzmanību, ka, lai gan jaunais nodokļu režīms paredzēts fiziskajām personām bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, tā ir saimnieciskā darbība pēc būtības, un arī VID tā to vērtēs. "Tādēļ likumprojektā būtu skaidri jānodefinē, ka tā ir saimnieciskā darbība, jo nav svarīgi, kā to nosauc, svarīga ir būtība," uzsvēra Šņucins.
Arī FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atzina, ka patlaban likumprojektā "rodas kalambūrs ar definīciju". Kaļāne pieļāva, ka likumā būtu jāveido atsevišķa nodaļa, bet jāizvairās no pateikšanas, ka tā nav saimnieciskā darbība.
"Iespējams, ka var definēt atsevišķus saimnieciskās darbības veidus, kad nav jāreģistrējas," teica Kaļāne.
Kā būtiskākās šī brīža nepilnības likumprojektā Kaļāne minēja to, ka nav skaidra definīcija, kā persona no esošā režīma var pāriet uz jauno, un arī kopumā izejas-ieejas modeļi dažādās kombinācijās jaunajā režīmā būtu skaidri jānosaka.
Kaļāne aicināja deputātus "ļoti nopietni uzlabot šo likumprojektu paketi".
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe sacīja, ka konkrētā ideja ir ļoti nepieciešama, jo ēnu ekonomika veido lielu daļu no valsts ekonomikas. "Katrs no mums saskaras ar vienkāršu pakalpojumu saņemšanu, un neiedomājas, ka tā ir ēnu ekonomika," atzina Šmite-Roķe.
Viņasprāt, ar plānotajām izmaiņām jārada iespēja cilvēkiem godīgi atzīt, ka viņi veic kādu saimniecisko darbību, un samaksāt par to nodokli. Tāpat Šmites-Roķes ieskatā sistēmai jābūt ļoti vienkāršai, citādi ēnu ekonomika nemazināsies.
Šmite-Roķe uzskata, ka likumā nevajadzētu pantu, kas katru gadu no jauna ļauj atgriezties vienkāršotajā nodokļu režīmā. "Jādomā, lai šis režīms neatvilktu no darba devējiem darbiniekus. Tāpat jāvērtē banku iesaiste ar SDI kontu, jo bankas būs tās, kuras ieturēs šo nodokli. Jāsaprot, cik bankas būs gatavas pārveidot SDI konta sistēmu," teica Šmite-Roķe.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores vietniece Airīna Dreimane atzina, ka LM vienkāršoto 10% likmi vērtētu pozitīvi, ja tā neietvertu sociālo apdrošināšanu un attiektos tikai uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. "Ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko maksātu no 10% likmes, cilvēkam jāstrādā 100 gadi, lai nopelnītu minimālo pensiju," pauda Dreimane.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis sacīja, ka pirms diviem gadiem veiktajā nodokļu reformā "mazos" nodokļu režīmus neaiztika un atlika uz nenoteiktu laiku. Tāpēc LDDK plānotās izmaiņas atbalsta un vērtē pozitīvi, bet par likumprojektiem vēl nepieciešamas diskusijas. Hermanis sacīja, ka LDDK aicina grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā, bet neskaidros jautājumus izdiskutēt darba grupā, kurā LDDK gatava līdzdarboties.
Deputāts Andris Šuvajevs (P) pauda bažas, ka tik zema nodokļa likme rada riskus, kas saistās ar sociālo apdrošināšanu. Šuvajevs darba grupā aicināja apspriest, vai tomēr nebūtu jādomā par 15% likmi.
Kā otru risku Šuvajevs minēja juridisko personu migrāciju uz šo vienkāršoto režīmu, bet kā trešo - prasību, ka par pakalpojumu saņemtā skaidrā nauda 15 dienu laikā jāiemaksā SDI kontā. Šuvajevam nav skaidrs, kā to uzraudzīt.
Deputāte Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka viņai ir tikai viens jautājums - cik liela būs māmiņalga un pensija šajā vienkāršotajā režīmā strādājošiem cilvēkiem. Siliņa sacīja, ka uz šo jautājumu darba grupai būs jāatbild. Siliņa atzina, ka iepriekš viņas valdībai atbildi uz šo jautājumu neizdevās atrast, tāpēc arī šādu režīmu neizdevās ieviest.
Grozījumi paredz, ka fiziska persona, kura nav saimnieciskās darbības veicējs un kuras gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un piemērot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu, nelietojot tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites un deklarēšanas procedūras. Visi ienākumi šādā režīmā tiks ieskaitīti saimnieciskās darbības ienākumu kontā.
Likumprojektā arī noteikts, ka šīm personām tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa likme 10% apmērā, ja persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Tāpat paredzēta īpaša nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtība, tostarp nosacījums, ka maksātājam nedrīkst būt darbinieki un pakalpojumi netiek sniegti juridiskām personām.
Grozījumi nosaka, ka ienākumu uzskaite un nodokļu nomaksa notiks vienkāršoti - caur saimnieciskās darbības ienākumu kontu, kur kredītiestāde nodrošinās informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Vienlaikus paredzēta iespēja sākt vai pārtraukt šī režīma izmantošanu, kā arī atjaunot to nākamajā taksācijas periodā, ievērojot noteiktos sliekšņus.
Anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu, veicināt legālu pakalpojumu sniegšanu starp fiziskām personām un ierobežot ēnu ekonomiku. Tiek uzsvērts, ka jaunais regulējums ļaus vienkāršāk deklarēt neliela apjoma ienākumus, piemēram, par sadzīves pakalpojumiem.
Plānots, ka grozījumi veicinās arī papildu ienākumu gūšanu fiziskām personām, vienlaikus nodrošinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Nodokļu ieņēmumus paredzēts sadalīt, 80% novirzot valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Likumprojektā noteikts, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.