VK vērtējumā Valsts policijas (VP) amatpersonu atlīdzība nav zema un tāpēc atalgojums nevar būt kā iemesls, lai attaisnotu kadru trūkumu policijā. Pēdējos gados policijas atalgojums ir būtiski pieaudzis, un kopējais finansējums pārsniedz simtiem miljonu eiro gadā. Vidējā policista alga par 56% pārsniedzot vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā. Tomēr aiz šī secinājuma paliek mazāk ērts jautājums, kā tieši VP tiek veidota motivācija strādāt? Ja būtiska atalgojuma daļa sastāv no piemaksām un prēmijām par konkrētu lietu "apjomu" vai "sarežģītību", tad rodas jautājums, vai sistēma vienādi stimulē izmeklēt visus noziegumus.
Prēmijas un piemaksas
No VK revīzijas var secināt, ka piemaksu un prēmiju sadale veido būtisku daļu policistu un izmeklētāju ienākumu, ko nosaka arī tas, cik apjomīgas lietas policists izmeklē. Piemaksas prioritāri paredzētas par sarežģītu un apjomīgu procesu virzību, kas savā ziņā rada riskus, ka velosipēdu zādzības un vandalismu policistiem nemaz nav intereses izmeklēt, jo piemaksas par šo nepiešķirs. Nav arī skaidrs, kā tiek noteikta lietu sarežģītība.
Dienai izpētot VP vadošo amatpersonu deklarācijas, secināms, ka arī tām lielu daļu atalgojuma veido nevis amatalga, bet tieši dažādas piemaksas. Taču publiski nekur nav pieejama informācija par to, kā tieši tiek novērtēts sniegums un kādos konkrēti datos tiek balstīta policistu un izmeklētāju prēmēšana. Iepriekš lēmumi par dažādu tiesībsargājošo iestāžu prēmēšanu tika pieņemti arī Ministru kabinetā, bet ziņojumu saturs nebija publiski pieejams.
Saskaņā ar revīzijā secināto 2025. gadā kopā valsts budžeta finansējums VP nodarbināto atlīdzībai bija 197 miljoni eiro, kas ir par 59% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. VK secinājusi, ka iekšlietu resora atalgojumu sistēma ir komplicēta un amatpersonu mēnešalgas apmēru, ko regulē dienesta pakāpju katalogs, paralēli var veidot arī dažādas fiksētas un mainīgās piemaksas, kā arī prēmijas. Piemēram, piemaksas tiek piešķirtas izmeklētājiem par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Amatpersonām var piešķirt arī naudas balvu, gadā nepārsniedzot amatpersonai noteiktās mēnešalgas apmēru. Tādējādi mēnešalga policistiem ir tikai viena no kopējās atlīdzības komponentēm, bet no tās pārsvarā ir atkarīga arī prēmiju un piemaksu vērtība, ko policists saņem uz rokas. Jo lielāka mēnešalga, jo lielāka potenciālā piemaksa. Izmeklētāju un operatīvo darbinieku atlīdzībā 85% veido mēnešalga un speciālās ikmēneša piemaksas, bet pārējo mainīgā daļa – samaksa par virsstundām, piemaksa par nakts darbu un darbu svētku dienās, papildu darbu, prēmijas, naudas balvas.
Tā kā piemaksas prioritāri tiek maksātas par liela apjoma vai sarežģītām lietām, tad pastāv risks, ka policists vai izmeklētājs ir personīgi finansiāli ieinteresēts tieši šādas lietas ierosināt, turēt izmeklēšanā un virzīt uz prokuratūru, neskatoties uz pierādījumiem un faktiem, vai tiešām noticis noziedzīgs nodarījums, jo par tām viņš var saņemt regulāru piemaksu. Tikmēr no kāpņutelpas nozagts velosipēds vai stāvvietā sabojāts auto, kas nekvalificējas piemaksas saņemšanai, līdz lietas ierosināšanai vai izmeklēšanai nemaz netiek. Piemaksa tiek noteikta ar VP priekšnieka pavēli pēc attiecīgās pārvaldes priekšnieka rekomendācijas. Savā ziņā šāda sistēma, kur par piemaksām bez konkrētiem kritērijiem, bet balstoties uz sarežģītību vai apjomu, darbiniekiem lemj vadītāji, rada arī atkarības sistēmu lietu izmeklēšanā, proti, padotie vieglāk pakļaujas vadītāja norādēm, kas savukārt apdraud lietu izmeklēšanas objektivitāti, radot arī papildu korupcijas riskus iekšlietu sistēmā.
Vērā ņemams noteikti ir arī VK secinātais, ka, piemēram, attiecībā uz zādzību izmeklēšanu tirdzniecības vietās VP darbā trūkst konsekvences, kā arī nav izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša informācijas aprites un pierādījumu iesniegšanas sistēma (video ierakstus VP pieņem tikai CD vai USB). Tāpēc dažādos iecirkņos pieeja vienam un tam pašam jautājumam var būt atšķirīga, jo sadarbības kvalitāti un rezultātus ietekmē iecirkņa darba organizācija, noslodze, personāla iesaiste un citi cilvēciskie faktori. Visticamāk, tas attiecas ne tikai uz zādzībām veikalos, un visdrīzāk lietu ierosināšanu un virzību var ietekmēt arī piemaksu sistēma, kurā policisti var saņemt papildu bonusus, ja ierosina procesus par lietām, kuras var "paslēpt" aiz sarežģītuma un smaguma kritērija.
Arī VP vadošo amatpersonu deklarācijas liecina, ka līdz pat 30% no atalgojuma veido tieši dažādās piemaksas. VP mājaslapā pieejamais amatpersonu mēnešalgas apmēru sadalījums pa amatu grupām liecina, ka augstākais atalgojums ir priekšniekam, kura bruto alga ir 6038 eiro mēnesī. Priekšnieka vietniekam – no 5166 eiro līdz 5253 eiro, bet vidējā – 5224 eiro mēnesī. Tātad maksimālā priekšnieka vietnieka bruto alga varētu būt līdz 65 000 eiro gadā. Ielūkojoties amatpersonu deklarācijās, paveras gan cita aina. Piemēram, VP priekšnieka vietnieks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis, 2024. gadā saņēmis algā 91 364 eiro, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Reinis Znotiņš 2024. gadā atalgojumā saņēmis 94 742 eiro, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis 2025. gadā deklarējis algā VP 90 330 eiro.
Likums vai sistēma?
Ielūkojoties arī atsevišķu policijas pārvalžu līmenī, situācija ir līdzīga – amatpersonu deklarētais atalgojums nesakrīt ar amatu grupās norādīto atalgojumu. Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Svens Kristjansons, kura vadītā nodaļa izmeklē ekonomiskos noziegumus, kur visbiežāk nonāk tieši līdzekļu naudas izteiksmē potenciāli apjomīgākās lietas, kas piemaksu sistēmā potenciāli kvalificējas kā sarežģītās vai apjomīgās, 2024. gadā kā nodaļas vadītājs algā saņēmis 50 413 eiro. 2025. gada deklarācija vēl nav pieejama. Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska deklarējis 57 958 eiro algu 2025. gadā. Arī Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Ēriks Cērpe, kurš 2024. gada deklarācijā savu amatu norādījis vēl kā sakaru virsnieks, algā saņēmis iespaidīgos 131 839 eiro. Šajā gadā viņš arī iegādājies MercedesBenz GLC automašīnu par vairāk nekā 23 000 bez kredītsaistībām, jo deklarācijās tādas nav uzrādītas.
Diena ielūkojās tikai atsevišķu VP vadošo amatpersonu un pārvalžu priekšnieku atalgojumos, bet kopējais policistu skaits Latvijā ir ap 6500. Turklāt VK revīzijā konstatēts, ka liela daļa policistu ir nodarbināti amatos, kuru pienākumi pēc būtības neprasa paaugstinātu risku vai specifisku fizisko sagatavotību. Šo policistu darbs pārsvarā ir saistīts ar rutīnas un administratīviem pienākumiem, kuros strādā vairāk nekā 700 policistu. Tas nozīmē, ka dienestam speciāli sagatavoti policisti nedarbojas jomās, kur viņu klātbūtne ir kritiski nepieciešama, piemēram, reaģēšanā. Tas liek uzdot jautājumus arī par to, vai sistēmā, kur atalgojums jau ir virs vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā, spējam piesaistīt un noturēt augstākās kompetences speciālistus.
Sarežģītā atlīdzības sistēma formāli paredz motivēt nopietnu noziegumu izmeklēšanu. Taču praksē tā rada jautājumu, vai izmeklēšanas prioritātes nosaka sabiedrības intereses vai arī atalgojuma mehānisms, kur daļa lietu vienkārši ir «vērtīgākas» par citām. Ja izmeklēšanas vērtība daļēji kļūst atkarīga no piemaksām, tad jautājums vairs nav tikai par efektivitāti. Tas ir jautājums par to, kurš faktiski nosaka, kuras lietas ir svarīgas, – likums vai sistēma, kas tās apmaksā.