Finansējumu paredzēts pārskaitīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai atbalstītu pasaules un Eiropas čempionātu norisi Latvijā.
Saskaņā ar projekta anotāciju atbalstu administrēs Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), organizējot konkursu sporta federācijām. Finansējumu plānots piešķirt vismaz divu starptautisku sporta pasākumu rīkošanai Latvijā.
Atšķirībā no līdzšinējām programmām galvenais kritērijs būs pasākumu ekonomiskais pienesums. Atbalstītajiem pasākumiem kopumā būs jānodrošina vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknakšu Latvijā. Anotācijā norādīts, ka viena ārvalstu viesa vidējie tēriņi diennaktī Latvijā sasniedz 217 eiro un valsts ieguldījumam jānodrošina vismaz divas reizes lielāka atdeve valsts budžetā.
EM aģentūrai LETA skaidroja, ka finansējuma mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un veicināt tūrisma eksporta ieņēmumus, uztverot sportu kā efektīvu eksporta veicināšanas instrumentu. Atbalsta administrēšanu IZM uzdos veikt LSFP.
Ņemot vērā, ka publiskajā telpā jau izskanējis, ka lielākā daļa finansējuma varētu aiziet bridža čempionātam, tad EM uzsver, ka būtiski, lai pasākumam ir ekonomiskā jēga un tiek nodrošināts pietiekams ārvalstu viesu skaits. Lēmums par finansējuma sadali un piešķiršanu jāpieņem IZM un LSFP.
LSFP konkursu plāno izsludināt iespējami drīz pēc valdības pozitīva lēmuma, aģentūrai LETA pastāstīja organizācijas prezidents Vladimirs Šteinbergs. Uz atbalstu varēs pretendēt dažādu sporta veidu federācijas, tostarp pēdējā laikā publiskajās diskusijās izskanējusī Latvijas Bridža federācija, ja spēs izpildīt noteiktos kritērijus.
Šteinbergs iecerēto konkursu vērtē kā pilotprojektu, kas ļaus pārbaudīt jaunu pieeju starptautisku sporta pasākumu finansēšanai. Organizācija jau vairākus gadus aicinājusi pārskatīt valsts atbalsta mehānismus, jo līdzšinējā dižpasākumu programma, pēc tās vērtējuma, daļai federāciju bijusi grūti pieejama. Prasība nodrošināt vismaz 5000 ārvalstu viesu ierašanos īsā laika periodā faktiski bijusi izpildāma tikai lielākajiem pasākumiem un galvenokārt Rīgā, kamēr reģionos to kavē arī ierobežotā izmitināšanas infrastruktūra. Kā piemērus viņš minēja Eiropas čempionātu taekvondo un pasaules kausa posmus svarbumbu celšanā, kas Latvijā nav notikuši, jo organizatori nav bijuši pārliecināti par iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Starptautisku sporta pasākumu atbalstam līdz šim bija pieejama atsevišķa IZM programma, kuras finansējums bija aptuveni 200 000 eiro gadā. Caur šo programmu ik gadu atbalstīti aptuveni astoņi līdz desmit pasākumi. Šogad šāda programma vairs nepastāv, tādēļ federācijām samazinājušās iespējas saņemt valsts atbalstu starptautisku sacensību organizēšanai, norādīja Šteinbergs.
Sagaidāms, ka konkursā interesi izrādīs vairākas sporta federācijas. Viens no nosacījumiem būs Latvijas Nacionālās sporta padomes atbalsts, kā arī spēja nodrošināt noteikto ārvalstu viesu piesaisti. Konkursa nolikumu vēl plānots saskaņot ar IZM.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) pērn jūlijā saskaņoja 2026. gada Eiropas Nacionālo komandu čempionāta bridžā, kā arī Eiropas sieviešu un senioru pāru čempionāta rīkošanu Latvijā. Tajā pašā sēdē saskaņoti arī pieteikumi 2027. gada Eiropas čempionātam galda tenisā veterāniem, 2027. gada Pasaules MTB orientēšanās čempionātam un Eiropas ratiņbasketbola čempionātam 2027. vai 2028. gadā.
Vēlāk gada nogalē LNSP saskaņoja arī 2026. gada Eiropas čempionātu "Formula 4" laivu klasē Alūksnē, 2027. gada pasaules čempionātu galda hokejā Valmierā, 2028. gada Eiropas čempionāta volejbolā grupas turnīra un 2028. gada pasaules čempionāta virves vilkšanā rīkošanu Latvijā.
Lēmumos uzsvērts, ka sacensību rīkošanas saskaņošana negarantē valsts finansējuma piešķiršanu. Visas federācijas uz iespējamo līdzfinansējumu var pretendēt pēc vienlīdzības principa atbilstoši valsts budžeta iespējām un noteiktajiem kritērijiem, bet gadījumā, ja finansējums netiek piešķirts, pasākumu izmaksas jāsedz pašām federācijām vai to piesaistītajiem atbalstītājiem.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) valdības sēdē uzsvēra, ka šādu jautājumu risināšanā ir nepieciešams sakārtot kritērijus. Līdzekļu piešķiršanai sporta pasākumiem ir jābūt atklātam, caurspīdīgam procesam, kurā var pieteikties pasākuma rīkotāji, viņš uzsvēra.
Savukārt valdībai jāsaņem informācija pirms pasākuma un pēc pasākuma. Ir jāsaņem atskaite par to, kā pasākums noritējis, vai tas ir izdevies un izvirzītie mērķi ir sasniegti. Ja tas tiks nodrošināts, viss būs kārtībā, piebilda premjers.