Likumu par Igaunijas un Zviedrijas līguma ratifikāciju atbalstīja 52 Rīgikogu deputāti un 42 bija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs Madiss Timpsons norādīja, ka ieslodzīto skaits Igaunijas cietumos pakāpeniski samazinās, taču cietumu uzturēšanas izmaksas joprojām ir augstas.
"Mūsu cietumu telpu izīrēšana ļauj saglabāt Tartu cietuma darbību, nodrošināt darbavietu saglabāšanu un radīšanu reģionā iekšējās drošības sektorā un ik gadu saņemt vismaz 30-60 miljonus eiro saskaņā ar līgumu. Zviedrijai vienošanās piedāvā risinājumu īslaicīgai cietumu sistēmas pārslodzei," viņš klāstīja.
Trešdien Igaunijas parlaments arī pieņēma citu likumu grozījumus, kas nepieciešami ārvalstu cietumnieku izmitināšanai valsts cietumos.
Zviedrijas parlaments līgumu ar Igauniju par cietumu kameru nomu ratificēja pagājušajā nedēļā.
Igaunija un Zviedrija parakstīja cietuma nomas līgumu 2025. gada 18. jūnijā. Līgums paredz Tartu cietumā izmantot līdz 400 kamerām, lai kopumā izmitinātu līdz 600 ieslodzīto no Zviedrijas. Līguma termiņš ir pieci gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par trim gadiem.
Pēc līguma ratificēšanas abās valstīs sāksies sagatavošanās sadarbībai. Tā ietvers organizatoriskos pasākumus, personāla atlasi un apmācību, kā arī praktisko sadarbību starp Igaunijas un Zviedrijas cietumu dienestiem, lai uzņemtu ieslodzītos.
Paredzams, ka pirmie ieslodzītie Tartu cietumā ieradīsies augustā. Gaidāms, ka cietumā tiks uzņemti līdz 100 ieslodzītie ceturksnī.
Ieslodzītos, kurus izmitinās Tartu cietumā, kopīgi izvēlēsies Igaunijas un Zviedrijas iestādes. Personas, kas notiesātas par terorismu, vai tās, kuras, visticamāk, turpinās noziedzīgas darbības ieslodzījuma laikā, uz Igauniju netiks pārvietotas. Turklāt netiks uzņemti nepilngadīgie un sievietes. Ārvalstu ieslodzītie būs pieauguši vīrieši, kuri izcieš ilgtermiņa sodu, parasti par vardarbīgiem vai ar narkotiku tirdzniecību saistītiem noziegumiem.
Visas ar ārvalstu ieslodzītajiem saistītās izmaksas segs Zviedrijas valsts. Neviens ieslodzītais netiks atbrīvots Igaunijā. Viņi tiks nosūtīti atpakaļ uz Zviedriju pirms soda termiņa beigām.
Līguma īstenošana palīdzēs nodrošināt Tartu cietuma, kas ir būtiska Igaunijas stratēģiskā infrastruktūra, turpmāku izmantošanu, kā arī saglabāt un radīt darbavietas un stiprināt iekšējo drošību Dienvidigaunijā.
Igaunijas un Zviedrijas līgums atbilst Eiropas cilvēktiesību sistēmai.
Igaunijā ir trīs cietumi, kas atrodas Tallinā, Tartu un Jehvi, taču pakāpeniski ieslodzīto skaits ir samazinājies un cietumos ir daudz brīvu kameru.