INGA ŽOLUDE. TĒVS
- DIENAS GRĀMATA
- REDAKTORS ARVIS KOLMANIS
Tēma ir smaga: autore stāsta par to, kā bija piedzimt krieva un latvietes ģimenē padomju laikos, kad dzimusi viņa pati, un kā ar šo realitāti sadzīvot tagad, kad noticis Krievijas iebrukums Ukrainā un rit jau piekto gadu, bet tuvinieks izrādās Kremļa atbalstītāju pusē. Tuvinieks, kurš sirgst ar Alcheimera slimību, un grāmatas lappušu garumā viņa stāvoklis aizvien pasliktinās.
Žoludes darbs ir viens no pirmajiem, kas latviešu prozas lasītāja pasaulē tik masīvi ienes tieši šo kontekstu – domas un sajūtas, ar kādām Latvijā izdzīvojam karu. Ar tādu vēsturiskās realitātes rāmējumu, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju pēc izcelsmes ir krievi, turklāt daudzi no viņiem – radniecības vai draudzības saitēm cieši saistīti ar mums pašiem.
Kā turpināt saprast un mīlēt tuvos, kuri politikas izpratnē un patiesības lasījumā par notiekošo ir mums ļoti tāli? Žolude emocionāli spēcīgi iezīmē šo ainu. Dažkārt lasot jārij asaras. Par ko? Nē, ne par politiku, lai gan arī tā romānā ir klātesoša, – darbu iepazīt būs ļoti vērtīgi jauniešiem, kuriem gan padomju ikdiena, gan cilvēku attiecības un to sazobe ar totalitārisma politiskajiem konstruktiem šeit pasniegta mākslinieciski augstvērtīgi, bet vienlaikus visiem labi saprotami.
Lasot Žoludes darbu, jārij asaras par mīlestību, kas jūtama viscaur, lai arī sarežģīta, sāpīga, dažbrīd komiska.
Interesanti, ka autore padomju dzīvi, kurai romāna varone atmiņu veidā iet cauri, zīmē tik pretīgu, kādu spējis parādīt vēl tikai režisors Alvis Hermanis leģendārajā JRT izrādē Revidents. Lasot jādomā par to, ka visu skaisto, kas bērna acīm šajā pretīgumā varēja tomēr būt un kā tāds saglabāties arī atmiņās pieaugot, neatgriezeniski nu aizslaucījis karš Ukrainā. Tādējādi grāmata būs sanākusi kā liels, kolektīvs latviešu NĒ tā sauktajam russkij mir. Kremļa pasaulei. Un vienlaikus himna mīlestībai. Mīlestībai pret savu ģimeni, lai kāda mums tā būtu.