Lēmumu par to, ka 2026. gada Pasaules kausa izcīņa (nereti to dēvē arī par pasaules čempionātu) notiks trīs Ziemeļamerikas valstīs, Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jeb FIFA pieņēma 2018. gada vasarā, atgādina ESPN. Potenciālie pasākuma rīkotāji uzbūra brīnišķīgu ainu, uzsvaru liekot uz to, ka nekādi lieli ieguldījumi stadionu būvē vai infrastruktūras izveidē netiks veikti, un tā tas patiešām ir noticis. Trīs arēnas Meksikā, divas Kanādā un 11 ASV nācies tikai nedaudz modernizēt, lai tās atbilstu FIFA prasībām.
Taču jau no šiem skaitļiem vien var saprast, ka trīs Pasaules kausa rīkotājvalstis nav vienlīdzīgās pozīcijās. Ir «vecākais brālis» (ASV, kur notiks 78 spēles, arī izšķirošās) un pastarīši Meksika un Kanāda, katrai no kurām atvēlēts pa 13 spēlēm. Tādēļ nav pārsteigums, ka amerikāņi arī diktē noteikumus, jo vairāk tādēļ, ka impulsīvais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps labi «saostījies» ar FIFA vadītāju Džanni Infantīno, kurš arī vadās pēc principa, ka «nauda nesmird».
ASV un Izraēlas uzsāktie uzbrukumi Irānai, Trampa administrācijas noteiktie ierobežojumi vairāku ārvalstu pilsoņu iebraukšanai valstī, stingrākas vīzu saņemšanas procedūras pat it kā ASV draudzīgu valstu pilsoņiem, tagad vēl Ebolas vīrusa uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā – tas viss licis panervozēt FIFA un turnīra rīkotājiem. Visvairāk ir sadrūmuši viesnīcnieki un citi tūrisma jomas pārstāvji, jo skaidrs, ka tik liela ārvalstu viesu pieplūduma, kā savulaik bija iecerēts, nebūs.
Tikmēr izlases, kas kvalificējušās finālturnīram, jūnija sākumā jau bija nosaukušas savus sastāvus un uzsākušas treniņnometnes – dažas jau ieradušās Ziemeļamerikā, bet citas vēl tikai pošas ceļā.
IRĀŅI DZĪVOS MEKSIKĀ
Kopš februāra nogales, kad sākās ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai, visbiežāk ticis apspriests jautājums par šīs valsts izlases dalību Pasaules kausā, atgādina BBC. Galu galā šīs valsts izlasei taču jāspēlē ienaidnieka teritorijā – divi mači paredzēti Losandželosā un viens Sietlā. Irānas Futbola federācija (FFIRI) jau martā rosināja pārskatīt spēļu kalendāru un dot iespēju šīs valsts izlasei visas trīs apakšgrupu turnīra spēles aizvadīt Meksikā, tomēr FIFA vadība šādam risinājumam nepiekrita. Kas arī ir ļoti labi saprotams, jo, šādi rīkojoties, sāktos domino efekts, kas ietekmētu arī daudzas citas izlases.
Vienubrīd pat tika apspriesta varbūtība, ka Irānas izlase čempionātā vispār nepiedalīsies, un futbola eksperti no dažādām pasaules malām zīlēja, kura komanda pēdējā brīdi varētu to aizstāt. Infantīno, pateicoties savām labajām attiecībām ar Trampu (kuram nesen piešķīra nez no kurienes radušos FIFA Miera balvu kā kompensāciju par ASV prezidenta neiegūto Nobela prēmiju), panāca, ka ASV amatpersonas paziņoja – tām pret Irānas izlases ierašanos nekādu pretenziju nav. Tad jau pavisam tiešā nozīmē bumba bija Teherānas laukuma pusē.
FFIRI oficiālajos paziņojumos uzsvēra, ka komanda ir gatava piedalīties turnīrā, bet galīgo lēmumu pieņems valsts vadība, pēc kā FIFA prezidents savā pašpārliecinātajā tonī pavēstīja, ka problēma ir atrisināta un irāņi Pasaules kausā piedalīsies. Taču pašā aprīļa nogalē situācija atkal saasinājās, jo FFIRI prezidents Mehdī Tadžs un vairāki citi delegācijas locekļi netika ielaisti Kanādā, kur notika kārtējais FIFA kongress. Irāna bija vienīgā no 211 organizācijā esošajām valstīm vai teritorijām, kas šajā forumā palika bez pārstāvniecības.
Kanādas varasiestāžu rīcība saistīta ar to, ka Tadžs bijis saistīts ar Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusu (IRGC), bet šī organizācija Kanādā pasludināta par teroristu grupējumu. Jāpiebilst, ka līdzīgs likums ir spēkā arī ASV, un vēl joprojām grūti prognozēt, kā Irānas pārstāvjiem veiksies ar vīzu saņemšanu, vēsta CNN. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Marka Rubio izteikumiem, visiem izlases futbolistiem un treneriem vīzas tiks piešķirtas, pat neraugoties uz iespējamu sadarbību ar IRGC. Taču tas neattiecoties uz funkcionāriem, kuriem iebraukšana ASV varētu tikt liegta. BBC gan atgādina, ka Irāna pirms dalības turnīrā vēlas saņemt no FIFA un Pasaules kausa rīkotājiem drošības garantijas, un starp desmit izvirzītajām prasībām ir arī punkts, kas paredz, ka ASV vīzas tiek piešķirtas pilnīgi visiem delegācijas pārstāvjiem. Kā šī situācija atrisināsies, redzēsim vēlāk – pirmā spēle pret Jaunzēlandi Irānas izlasei ieplānota 15. jūnijā.
Ar citu problēmu gan izdevies tikt galā diezgan ātri. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka Irāna kvalificēsies finālturnīram, tā rezervēja treniņbāzi Tūsonas pilsētā. Taču saprotamu iemeslu dēļ pašlaik irāņi Arizonas štatā uzturēties nevēlas, un jau panākta vienošanās, ka viņu bāze būs Meksikas pilsētā Tihuanā. Par to, cik liela uzmanība tiek pievērsta šīm peripetijām, liecina fakts, ka par Irānas izlases uzņemšanu paziņoja Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma, turklāt uzsverot, ka ne jau irāņi nav vēlējušies palikt Arizonā, bet amerikāņiem neesot vēlmes viņus uzņemt.
VĪZU CĪŅAS
Kopš Trampa atgriešanās prezidenta amatā krietni sarežģītāka (un arī dārgāka) kļuvusi ASV vīzu saņemšana. Maija nogalē ar šīm problēmām saskārušies vairāki Irākas un Dienvidāfrikas Republikas izlašu spēlētāji, kuriem vīzas ir atteiktas, vēsta BBC. Pagaidām liela trauksme par to netiek celta, jo FIFA paziņojusi, ka tās ir tikai «tehniskas problēmas», kas ātri vien tiks atrisinātas. Šoreiz nav pamata neticēt funkcionāru vēstītajam, jo tieši FIFA un rīkotāji ir visvairāk ieinteresēti, lai visas izlases uz Pasaules kausu ierastos savos iespējami labākajos sastāvos.
Reuters atgādina, ka maijā, pēc Ebolas vīrusa uzliesmojuma Kongo Demokrātiskajā Republikā, ASV tika noteikts aizliegums iebraukt valstī ārzemniekiem, kuri beidzamo trīs nedēļu laikā apmeklējuši Kongo, Ugandu vai Dienvidsudānu. Vietējā futbola federācija reaģēja ātri, Kinšasā plānoto Kongo izlases treniņnometni pārceļot uz Beļģiju. Tas arī nebija grūti izdarāms, jo vairums šīs komandas spēlētāju ikdienā naudu pelna kādā no Eiropas klubiem. Līdz ar pārcelšanos uz Beļģiju 21 dienas karantīnas periods būs ievērots un Kongo delegācijai amerikāņu vīzas netiks liegtas – komanda jau drīz dosies uz Hjūstonu.
CNN uzsver, ka lielākas problēmas radušās līdzjutējiem. Vairāki simti Kongo iedzīvotāju, kuri jau bija iegādājušies biļetes uz spēlēm, tagad ir sapratuši, ka ASV viņus neielaidīs, un lūguši FIFA atmaksāt par tām iztērēto naudu. Atbilde bijusi šai miljardiem dolārus pelnošajai organizācijai tipiski augstprātīga – paši pirkāt, paši arī domājiet, kam pārdot.
Bez liela skaita dzimtenes līdzjutēju, visticamāk, paliks vēl vairākas izlases. The New York Times atgādina, ka Trampa administrācija ir noteikusi, ka 50 valstu iedzīvotājiem, lai saņemtu parasto tūristu vīzu, jāiemaksā ķīlas nauda 5–15 tūkstošu dolāru apmērā. Šo valstu sarakstā ir arī Alžīrija, Tunisija, Kaboverde, Senegāla un Kotdivuāra, kuru izlases piedalās Pasaules kausa izcīņā. Pavasarī gan ASV valsts departaments pavēstīja, ka šis nosacījums netiks attiecināts uz tiem, kuri jau nopirkuši biļetes uz spēlēm, taču, kā mēdz sacīt – vilciens tobrīd jau bija aizgājis –, jo vairums cilvēku savus ceļojumus uz okeāna otru pusi plāno ļoti laicīgi. Kopš pagājušā gada decembra vīzas tiek liegtas arī lielākajai daļai Irānas un Haiti pilsoņu.
Taču bez atbalsta visas pieminētās valstsvienības nepaliks, jo ASV ir imigrantu valsts, un gan jau tribīnēs būs ne mazums diasporas pārstāvju. ESPN atgādina, ka, piemēram, Losandželosas apkaimē dzīvo vismaz 200 000 irāņu (pēc citām aplēsēm pat pusmiljons) un gan jau daļa no viņiem, neraugoties uz nepatiku pret Teherānas režīmu, atnāks atbalstīt dzimtās valsts izlasi.
VISS TIK DĀRGS
Cita lieta, ka nepiepildīsies FIFA un rīkotāju sapnis par to, ka aptuveni 40% līdzjutēju uz Pasaules kausa izcīņu varētu ierasties no ārzemēm. Zināmā mērā tas atgādina 2024. gada vasaras notikumus Latvijā, kad Rīgā notika Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs basketbolā. Kādi tik skaitļi par potenciālo ārvalstu viesu skaitu (no desmitiem līdz pat simtiem tūkstošu) tolaik netika minēti, lai no valsts «izsistu» finansējumu šī pasākuma organizēšanai. Taču beigu beigās čiks vien sanāca, jo brazīlieši, kamerūnieši, filipīnieši un pat gruzīni ar lielu līdzjutēju skaitu neizcēlās.
Pēc tam, kad pagājušā gada decembrī notika Pasaules kausa apakšgrupu izloze un noskaidrojās, kura izlase un kurā dienā spēlēs attiecīgajā pilsētā (tiesa, vēl turpinājās pārspēles Eiropā un tā sauktajā starpkontinentālajā grupā), viesnīcu numuriņu cenas ASV pilsētās, kas uzņems čempionātu, uzlēca par aptuveni 300%. Parasti diennakts pavadīšana kādā no ASV pilsētu viesnīcām izmaksā ap 315 dolāriem, taču rezervējot naktsmītni uz Pasaules kausa izcīņas laiku, jau bija jārēķinās ar vairāk nekā 1000 dolāru izdevumiem diennaktī. Vairāk vai mazāk tas būtu saprotams tad, ja naktsmītņu ir par maz visiem gribētājiem (piemēram, kā Dānijas mazpilsētā Herningā, kur savulaik notika daļa no pasaules čempionāta hokejā), taču tādās pilsētās kā Losandželosa, Dalasa, Hjūstona, Filadelfija, Sanfrancisko vai Ņujorka par viesnīcu trūkumu gan nevajadzētu žēloties. Tagad viesnīcniekiem nākas liet krokodila asaras. «Nu, nav mums nekāda pārpilnības raga, par kuru runāja FIFA,» intervijā The New York Times sacījis Ņujorkas Viesnīcu asociācijas vadītājs Vidžajs Dadžapani. Viņam piebalsojis arī viesnīcu Hilton tīkla valdes priekšsēdētājs Kristofers Naseta, sakot, ka «Pasaules kausa izcīņa nav kļuvusi par tādu izaugsmes faktoru, uz kādu mēs cerējām». Ar «izaugsmi» šoreiz gan jāsaprot vēlme īsā laikā nopelnīt pēc iespējas vairāk.
Un problēma cenu jautājumos nav tikai ar viesnīcām. Attiecībā uz spēļu biļešu cenām atbildība jāuzņemas FIFA, kuras alkatībai robežu acīmredzot nav. Jā, sākotnēji bija iespējams iegādāties lētākās biļetes par aptuveni 50 vai 60 dolāriem, kas ir visnotaļ pieņemama summa, taču šo ieejas karšu skaits bija ļoti ierobežots, vēsta BBC. Vēlāk jau cenas auga teju ģeometriskā progresijā. Piemēram, uz spēli starp ASV un Paragvajas izlasēm, kas notiks 13. jūnija pievakarē Losandželosas pievārtē (Inglvudas stadionā SoFi), par lētākajām biļetēm maija nogalē FIFA prasīja jau vairāk nekā 1120 dolāru. Uz šīm ziņām reaģēja pat Tramps, norādot – lai cik bagāts būtu, par tik lielu summu biļeti nepirktu un spēli skatītos televizora ekrānā. ESPN norāda, ka dīvainākais ir tas, ka uz šo, tāpat kā citiem mačiem, kas nav izpārdoti, FIFA nesteidz pazemināt biļešu cenas. Turklāt jāņem vērā, ka visas biļetes ir personalizētas, kas nozīmē – ja kādam pēkšņi neizdodas tikt uz spēli, tās var pārdot, tikai izmantojot organizācijas oficiālo platformu, par kuras lietošanu FIFA iekasē pa 15% no biļešu cenas gan no pārdevēja, gan pircēja. Starp citu, biļete uz fināla spēli maksā vairāk par 10 000 dolāru.
Jāteic gan, ka ar alkatību izceļas ne tikai FIFA un viesnīcnieki. Īpaši šajā ziņā ir arī Ņūdžersijas dzelzceļa kompānijas NJ Transit priekšnieki. Viņu kontrolē ir dzelzceļa līnija, kas Ņujorkas centru (Manhetenu) savieno ar Īstrutefordā esošo stadionu MetLife. Parasti brauciens elektrovilcienā, kas ilgst ne vairāk par pusstundu, izmaksā 12,5 dolārus, bet NJ Transit no pasažieriem sadomāja iekasēt pa 150 dolāriem. Pēc norādēm no Baltā nama šī summa samazināta līdz 98 dolāriem, taču tas joprojām ir ļoti neadekvāts skaitlis. Jo vairāk tādēļ, ka Ņūdžersijas varasiestādes parūpējušās arī par to, ka drošības apsvērumu dēļ tiek slēgtas pie stadiona esošās automašīnu stāvvietas un būtiski ierobežota satiksme. Vārdu sakot, līdz stadionam, kurā notiks astoņas spēles, varēs nokļūt, vien pamatīgi piemaksājot. Līdzīga situācija ir arī Bostonā.
Lai kā negribētos piesaukt un slavēt autoritārus režīmus, jāatgādina, ka iepriekšējās divās Pasaules kausa izcīņās Krievijā un Katarā sabiedriskais transports tiem, kuriem bija biļetes uz spēli, bija par brīvu. Ja atmiņa neviļ, tad ko līdzīgu solīja arī ASV, Kanāda un Meksika, vēl pirms tam, kad tika nobalsots par šo valstu tiesībām rīkot Pasaules kausa izcīņu. Šīs cenu politikas rezultātā daļa līdzjutēju no turīgām Eiropas valstīm izlēmuši klātienē Pasaules kausu tomēr neskatīties – pat neraugoties uz to, ka kvēlākos futbola fanus gaida neskaitāmas negulētas naktis, jo liela daļa spēļu pēc Eiropas laika sāksies vēlā vakarā vai saulei knapi austot.
JAUNAIS FORMĀTS
Kad Starptautiskā Futbola federāciju asociācija 1930. gadā sarīkoja pirmo Pasaules kausa izcīņu Urugvajā, nekādas kvalifikācijas sistēmas nebija – brauca tie, kuri gribēja un varēja atļauties, un kopā turnīrā piedalījās 13 izlases, lielākoties Amerikas pārstāvji. Šogad Pasaules kausa izcīņa notiks jau 23. reizi, un nekad vēsturē tik daudz komandu finālturnīrā nav piedalījušās.
Futbola apskatnieki par jaunā formāta lielāko trūkumu uzskata to, ka izslēgšanas spēļu kārtu sasniegs ne tikai katras apakšgrupas (pavisam tādas ir 12) pirmo divu vietu ieguvēji, bet arī «astoņas labākās trešo vietu ieguvušās komandas». Par uzvarētājiem runas nav, taču katrā apakšgrupā ir savs spēku samērs, un reizēm tā trešās vietas ieguvēja, kas nav savākusi nepieciešamo punktu skaitu, varētu pat būt spēcīgāka par citā apakšgrupā otro vietu ieņēmušu komandu. Pieaudzis arī nejaušības faktors – izslēgšanas spēles sāksies jau ar 1/16 fināla stadiju, kas arī par favorītiem uzskatāmajām komandām nozīmē vienu, proti, viena nelaimīga diena, kad nekas nesanāk, un jau jābrauc mājās.
Formāta paplašināšana gan nav devusi nekādu lielo labumu tiem pasaules reģioniem, kuros futbols ir galvenais sporta veids, vēsta BBC. Eiropas kvota ir vien 16 izlases, un šogad aiz borta palikušas teorētiski spēcīgās Itālijas, Polijas, Ukrainas, Serbijas un citu valstu komandas. Toties Pasaules kausā varēs piedalīties ne tiki Haiti, Panama un Jordānija, bet arī Kirasao, kuras atrašanās vietu kartē nez vai spētu precīzi parādīt pat kāds students ar puslīdz labām zināšanām ģeogrāfijā. Nieka 150 00 iedzīvotāju nav bijis šķērslis tam, lai šī nelielā Karību jūras valstiņa aizkļūtu līdz gada lielākajam sporta notikumam, un nav šaubu, ka plašsaziņas līdzekļos tai tiks pievērsta īpaša uzmanība.
Bet līdzjutēju skati, protams, būs pievērsti stadionu zālājiem. Pirms četriem gadiem daudzi bija nikni par to, ka Pasaules kausa izcīņa Katarā tika sarīkota novembrī un decembrī, kad šajā valstī ir piemērotāki apstākļi futbola spēlēšanai. Tomēr tas uzskatāms par vienu no skatāmākajiem čempionātiem beidzamo pāris desmitu gadu vēsturē. Kā norāda BBC, izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – spēcīgākajās līgās tas bija sezonas vidus, sportisti bija optimālā fiziskā formā. Vasarā liela daļa futbolistu jau jūtas nomocīti, daži cieš no mazākām vai lielākam traumām un valstsvienību pārstāvēt nespēj. Te, lūk, saduras klubu un izlašu intereses. Pēc bukmeikeru domām, galvenais favorīts uz titula iegūšanu šoreiz ir Spānijas komanda. Tai seko Francija, Anglija, Argentīna, Vācija, Portugāle, Brazīlija un Nīderlande. Būtībā bez pārsteigumiem, kas gan vēl var notikt, kad sāksies spēles.
Interesanti, ka pēc saņemtās kritikas FIFA lēmusi ievērojami palielināt prēmijas izlasēm par dalību Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Kopumā komandām izmaksās 871 miljonu ASV dolāru. FIFA paziņojusi, ka visām 48 izlasēm, kas gatavojas finālturnīram, izmaksās 2,5 miljonus ASV dolāru līdzšinējo 1,5 miljonu dolāru vietā. Titula ieguvēji saņems 50 miljonus dolāru, bet otrās vietas ieguvēji – 33 miljonus ASV dolāru. Trešo vietu ieguvusī komanda saņems 29 miljonus, bet ceturtās vietas ieguvēja – 27 miljonus ASV dolāru.