Vai redzi, ka jaunie tagad vairāk domā par veselību nekā tavas paaudzes spēlētāji?
Viņi noteikti trenējas vairāk nekā mēs savulaik. Ja man būtu tagadējā galva un tie resursi, informācija, kas viņiem tagad ir pieejama... Man tādu iespēju nebija, es nezināju, kur trenēšos vasarā. Tagad ir plaša izvēle, ir nometnes. Tehniski mūsdienu spēlētāji noteikti ir labāk sagatavoti nekā es viņu laikā.
Par aizsargiem šogad atbild Sandis Ozoliņš. Kā ir strādāt ar tāda mēroga leģendu?
Manuprāt, Ozoliņš ir leģendārākais Latvijas spēlētājs, ja paskatāmies, cik daudz viņš savā karjerā izdarījis. Man joprojām ir daudz jautājumu par visām niansēm, un viņa sniegtā informācija ir ļoti vērā ņemama, uzzinu daudz ko. Līdz ar viņa atnākšanu gaidas no aizsargiem ir pieaugušas. Šogad tiek pievērsta uzmanība piespēļu spēkam un kvalitātei. Kur atdot, ko darīt pirms ripas saņemšanas, pirms ripas atdošanas. Visādas mazas nianses par piespēlēm, par slidošanu, ikkatru situāciju. Īstā cīņa sākas, kad esi noguris un spēlē ar muskuļu atmiņu. Treniņos jāstrādā, lai šādā situācijā rīkotos pareizi.
Pirmajos pārbaudes mačos spēlēji kapteiņa statusā. Vai bija uztraukums?
Vispār nē. Ļoti patīkami, ka man to piešķīra. Ilgus gadus vēroju Kasparu Daugaviņu, kā viņš rīkojas gan uz soliņa, gan laukumā. Visas tās nianses es piefiksēju un tagad ievēroju prasības, ko viņš kā kapteinis ir izveidojis, bet ar savu piegaršu. Vai es šādi mainos kā cilvēks? Noteikti ne. Manuprāt, kapteinim nav jābūt skaļākajam cilvēkam, bet viņa viedoklī vajag ieklausīties. Nezinu, vai mani klausās, bet kapteinim jābūt cilvēkam starp treneriem un spēlētājiem.
Šis ir olimpiskais gads. Vairāku desmitgažu laikā radies priekšstats, ka uz olimpiskā gada pasaules čempionātu parasti atbrauc ne tik spēcīgi sastāvi. Tu arī to redzi?
Iespējams, lielajās izlasēs šajā ziņā ir kādas sakarības. Arī Čehijai, cik paklausos, jau ir vairāki atteikumi no NHL. Noteikti tā varētu būt. Šogad vispār saspringtā grafika dēļ pasaules hokejā ir daudz traumu, tāpēc visām izlasēm būs interesanti sastāvi. Bet es labāk izvēlētos, ka mēs spēlējam pret Kanādas vai ASV lielākajām zvaigznēm nekā otro vai trešo NHL maiņu spēlētājiem.
Šogad beidzot olimpiskajās spēlēs atgriezās NHL spēlētāji. Kā Latvijas izlase izskatījās uz šī fona?
Mani novērojumi ir, ka izskatījāmies labi. Protams, bija kļūdiņas, bet šajā līmenī atšķiras tieši kļūdu daudzums. Lielās zvaigznes šīs kļūdas izmanto un iemet vārtus. Atšķirību redzējām, bet veiksmes un sakritības gadījumā varējām pārsteigt.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!