Latvijā 0,1% bagātāko cilvēku saņem 2,4% no kopējiem ienākumiem (pirms nodokļiem), Lietuvā – nedaudz vairāk (2,9%), Igaunijā – izteikti vairāk (8,3%), liecina Pasaules nevienlīdzības datu bāzes dati. Tas, ka Latvijā bagātākais 0,1% iedzīvotāju saņem mazāku īpatsvaru no visiem pirmsnodokļu ienākumiem Baltijā, var šķist pozitīvi, jo tas norāda uz zemāku ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. Tomēr šis secinājums nav viennozīmīgs. «Tas ne vienmēr nozīmē augstāku labklājību vai taisnīgāku ekonomiku. Drīzāk tas atspoguļo faktu, ka Latvijā ir mazāk lielu un veiksmīgu uzņēmumu īpašnieku un vadītāju, kuri spēj gūt ļoti augstus ienākumus. Pietiek vien ieskatīties Igaunijas tehnoloģiju nozarē un tur tapušo vienradžu skaitā vai Lietuvā, kur vērojams lielāks uzņēmējdarbības mērogs un miljardieru klātbūtne, lai saprastu, kāpēc kaimiņvalstis no šīs perspektīvas var izskatīties sliktākās pozīcijās,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) uzsver, ka nevienlīdzību nevar atrisināt tikai ar nodokļu likmju palīdzību. Liela nozīme ir arī nodokļu administrēšanas kvalitātei, sabiedrības uzticībai valsts institūcijām, korupcijas mazināšanai, izglītības sistēmai un darba tirgus attīstībai. «Latvija pēdējos gados cenšas sabalansēt abus mērķus – gan saglabāt pievilcīgu vidi investīcijām, gan vienlaikus stiprināt nodokļu sistēmas spēju mazināt ienākumu nevienlīdzību. Par to liecina ikgadējās nodokļu un darba likumdošanas reformas un vairākas investīciju atbalsta programmas,» norāda EY Nodokļu departamenta partnere Ilona Butāne.
Sarežģītā vienlīdzība
Vienlīdzība ir sarežģīts jautājums, un būtu kļūdaini uzskatīt, ka zemāka nevienlīdzība pati par sevi ir ekonomisks sasniegums. Ekonomists uzsver, ka svarīgākais nav tas, cik maz ienākumu saņem bagātākie, bet gan tas, kāda ir pārējās sabiedrības labklājība un vai ekonomikā veidojas augstas pievienotās vērtības uzņēmumi ar labi apmaksātām darbavietām. Tā kā šādu rezultātu nevar sasniegt ikviens, zināma ienākumu koncentrācija ir neizbēgama. Nozīmīgs ir ne tikai 0,1% rokās koncentrēto ienākumu apjoms, bet arī kopējā ienākumu sadalījuma struktūra – cik stāva vai lēzena ir visa ienākumu piramīda.
Jāuzsver, ka šis rādītājs attiecas uz ienākumiem, nevis uzkrāto turību. Daudzās valstīs turības koncentrācija ir ievērojami lielāka nekā ienākumu koncentrācija, jo būtiska tās daļa uzkrāta uzņēmumu kapitālā, nekustamajos īpašumos un finanšu aktīvos.
«Latvijas rezultāts var liecināt par salīdzinoši līdzsvarotu ienākumu sadalījumu, taču tas pats par sevi vēl nav pierādījums augstam ekonomiskās attīstības līmenim. Ideālais mērķis nav mazs turīgu cilvēku skaits, bet gan plašāks veiksmīgu uzņēmēju un augsti kvalificētu profesionāļu loks līdzās spēcīgai un pārtikušai vidusšķirai,» teic D. Gašpuitis.
Ietekmē nodokļi
Ja nevienlīdzību vērtē pēc nodokļiem un transfertiem, aina Latvijai nav īpaši labvēlīga. «Neskatoties uz salīdzinoši zemāku top 0,1% pirmsnodokļu ienākumu īpatsvaru, Latvija joprojām ir starp nevienlīdzīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc rīcībā esošo ienākumu sadales. Tas nozīmē, ka Igaunijā var būt lielāka ienākumu koncentrācija sabiedrības augšgalā, bet mazāka kopējā nevienlīdzība pēc pārdales,» skaidro ekonomists.
Nevienlīdzības samazinājums lielā mērā ir atkarīgs no nodokļu un transfertu sistēmas un tās progresivitātes. Valstī var būt salīdzinoši neliela superbagāto daļa, bet vienlaikus liela plaisa starp zemiem, vidējiem un salīdzinoši augstiem ienākumiem, ja pārdales mehānismi ir vāji. Baltijas valstīs šie mehānismi tradicionāli ir vājāki nekā Ziemeļeiropā, un arī ekonomiskā bāze ir šaurāka. Latvijā ilgstoši pastāvējusi salīdzinoši līdzena nodokļu sistēma un augsti darbaspēka nodokļi zemākiem ienākumiem, kamēr sociālo pabalstu apjoms ir ierobežotāks. Tāpēc Latvija un Lietuva pēc Eurostat datiem joprojām ierindojas starp nevienlīdzīgākajām ES valstīm pēc rīcībā esošo ienākumu sadales.
«Latvijas nodokļu sistēma palīdz mazināt ienākumu nevienlīdzību, taču tā nav tās vienīgā funkcija. Nevienlīdzības rādītājus nevar skaidrot tikai ar nodokļu likmēm. Tikpat svarīga ir ekonomikas struktūra, uzņēmējdarbības vide, ēnu ekonomikas apmērs, izglītības sistēma un sociālā politika,» teic I. Butāne.
ASV nodokļu politikas pētniecības organizācijas Tax Foundation 2025. gada pētījumā Latvijas nodokļu sistēma novērtēta kā viena no konkurētspējīgākajām ESAO valstu vidū. Īpaši augstu vērtējumu Latvija saņēmusi uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, jo reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāda pieeja veicina uzņēmumu attīstību, investīcijas un kapitāla uzkrāšanu. «Tomēr jebkurā nodokļu sistēmā ir jāmeklē līdzsvars starp konkurētspēju un sociālo taisnīgumu. Jo lielāks uzsvars tiek likts uz investīciju piesaisti un kapitāla veidošanos, jo rūpīgāk jāvērtē arī nodokļu sistēmas spēja mazināt ienākumu nevienlīdzību,» norāda I. Butāne.
Latvijā šim mērķim ir paredzēti vairāki mehānismi – progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem, kā arī sociālās apdrošināšanas sistēma. Tas netieši parāda, ka nodokļi Latvijā tiek izmantoti arī kā instruments ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.
Vajadzīga izaugsme
Papildu faktors ir ēnu ekonomika un grūtības pilnībā izmērīt kapitāla ienākumus. Pētījumi par Baltijas valstīm rāda, ka mājsaimniecību aptaujas bieži nepietiekami atspoguļo ienākumus no īpašuma un kapitāla. Tāpēc D. Gašpuitis Latvijas situāciju raksturo kā sabiedrību ar salīdzinoši mazāku superbagāto koncentrāciju, bet joprojām augstu kopējo nevienlīdzību. Savukārt Igaunijā ir vairāk ļoti turīgu cilvēku un lielāka ienākumu koncentrācija, taču efektīvāka ekonomika un sociālā sistēma palīdz mazināt plaisu sabiedrībā.
Visbūtiskākais uzdevums šo jautājumu risināšanā ir pārdomāta un tālredzīga politika, kuras lielākais izaicinājums ir nodrošināt līdzsvaru starp uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un nevienlīdzības mazināšanu. «Novirze no šī līdzsvara ilgtermiņā nav labvēlīga ne ekonomikas, ne sabiedrības attīstībai. Pārmērīgs fokuss uz nevienlīdzību var kavēt ekonomisko izaugsmi, savukārt pārlieku liela nevienlīdzība negatīvi ietekmē sociālos procesus. Latvijai nevienlīdzības jomā vēl ir daudz darāmā, taču līdz šim ekonomiskās attīstības jautājumi bieži ir palikuši otrajā plānā. Tāpēc, lai ilgtermiņā veiksmīgi risinātu nevienlīdzību, šobrīd prioritāri jāveicina ekonomikas izaugsme,» rezumē ekonomists.