Eiropas savienības (ES) dalībvalstī Maltas Republikā situāciju raksturo straujš ārzemnieku, viņu vidū arī latviešu, skaita pieaugums, ģeopolitiskā nenoteiktība un infrastruktūras noslodze.
Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, kas Maltā notika sestdien, 30. maijā, ir uzvarējusi premjerministra Roberta Abelas pārstāvētā Darba partija, pazīstama arī kā leiboristi. Jāatgādina, ka R. Abela izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, uzskatot, ka Maltai nepieciešama valdība, kurai būtu neapšaubāma iedzīvotāju uzticēšanās, jo valstij jāpārvar energoresursu cenu kāpums, ko ir izraisījis militārais konflikts Tuvajos Austrumos.
30. maijā notikušajās vēlēšanās Darba partija (leiboristi) ieguva 51,8% balsu, bet Nacionālistu partija (nacionālisti) – 44,7% balsu, rāda oficiālie vēlēšanu rezultāti.
Skan latviešu valoda
Maltas Republikas galvaspilsētas Valletas perpendikulārajās ieliņās tūristi var izmantot nelielus modernos braucamrīkus. Krāšņi rotātās, senatnīgās zirgu karietes ir redzamas retāk, jo daudziem bija iebildumi pret to, ka zirgi spiesti mocīties lielā svelmē.
Kādā no Valletas elektromobiļiem, latviešu vecākās paaudzes tūristei par godu, šoferis latviski atskaņo stāstījumu par pilsētu, ko «džentelmeņi būvējuši džentelmeņiem». Tulkojums ir veikts ar mākslīgā intelekta palīdzību, tāpēc durvju rokturis skan kā durvju «ķauķis» un jūtamas arī citas valodas dīvainības, tomēr latviešu tūriste saka: «Lai nu tā būtu! Svarīgākais ir tas, ka Maltā tiek domāts par tūristiem.» Viņa arī piebilst, ka citus latviešus satikusi gan pludmalē, gan kafejnīcās.
«Papētot ES statistikas biroja Eurostat un Maltas Nacionālā statistikas biroja datus, kā arī vērojot ikdienā notiekošo, ir skaidri redzams, ka tieši pēc kovidpandēmijas Malta piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi tūrisma un kopumā uzņēmējdarbības jomā,» zina teikt latviešu kopienas Maltā pārstāve un portretu fotogrāfe Ulrika Hibnere.
Viņa norāda, ka Maltā arvien vairāk attīstās digitālie uzņēmumi, attālinātais darbs un starptautiska mēroga uzņēmējdarbība. Attiecīgi valstī ir strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits. Maltas platība ir 316 kvadrātkilometru, bet iedzīvotāju skaits – aptuveni 550 tūkstošu. Dažādos avotos gan tiek minēti atšķirīgi dati – no 535 tūkstošiem līdz 574 tūkstošiem iedzīvotāju. Maltā ir augstākais apdzīvotības blīvums ES un viens no augstākajiem pasaulē.
U. Hibnere stāsta, ka uz salu arhipelāgu pārceļas cilvēki no dažādām valstīm darba un labākas dzīves meklējumos, turklāt Maltas ģeogrāfiskās atrašanās dēļ pieaug bēgļu skaits. Šīs pārmaiņas arvien vairāk ietekmē ikdienu, radot lielāku slodzi satiksmei, sadzīvē nepieciešamajai infrastruktūrai, mājokļu tirgum un citiem dzīves aspektiem, atzīst latviešu kopienas pārstāve. Viņa akcentē, ka Maltu gan tūrisma braucienos apmeklē, gan par savu mājvietu vismaz uz laiku izvēlas arvien vairāk latviešu.
U. Hibnere novērojusi, ka latvieši Maltu par dzīvesvietu vismaz uz laiku izvēlas galvenokārt trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc ka viena no Maltas oficiālajām valodām ir daudziem latviešiem zināmā angļu valoda, otrkārt, siltā, patīkamā Vidusjūras klimata dēļ un, treškārt, plašo mūsdienīgo strādāšanas iespēju dēļ, turklāt tas izdarāms starptautiskā vidē.
«Lai gan, pēc oficiālajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, Maltā dzīvo tikai 292 Latvijas valstspiederīgie, ikdienā komunicējot ar cilvēkiem, varu teikt, ka reālais skaits ir krietni lielāks un varētu sasniegt pat tūkstoti cilvēku,» saka U. Hibnere.
Viņas ieskatā latviešu kopiena Maltā ir ļoti daudzveidīga. «Maltā dzīvo cilvēki ar dažādām profesionālajām zināšanām un prasmēm, atšķirīgām interesēm un ar dažādu dzīves pieredzi, taču daudzus vieno vēlme uzturēt saikni ar Latviju un satikt citus latviešus, tāpēc regulāri tiek organizēti kopienas pasākumi. Nākotnē plānots dibināt oficiālu latviešu biedrību Maltā, kā arī pretendēt uz vēlēšanu iecirkņa izveidošanu, piemēram, Saeimas vēlēšanām,» situāciju raksturo U. Hibnere.
Līdz ar kopienas stiprināšanu tiek domāts arī par to, kā veicināt aktivitātes kultūras, izglītības, sporta, uzņēmējdarbības un pilsoniskās līdzdalības jomās. «Varu arī apstiprināt, ka ir tādi latvieši, kuri sākotnēji bija ieradušies Maltā kā tūristi, bet vēlāk nolēma pārcelties uz dzīvi šajā valstī,» rezumē latviešu kopienas pārstāve.
Maltā ikdienā dzirdamas daudzas, dažādas valodas. Našāras skolā, kur ārzemnieku bērni mācās pirmo gadu, lai integrētos Maltas sabiedrībā, pie zāles griestiem visā perimetrā ir skolēnu izcelsmes valstu karodziņi. To ir desmitiem, un tie ir ļoti dažādi.
Vīzija 2050. gadam
Pirms 30. maijā notikušajām vēlēšanām Maltas radio bieži atskaņoja reklāmu ar Holivudas grāvējiem raksturīgu mūziku un prezentēja Maltas leiboristu valdības izstrādāto vīziju nākamajiem 25 gadiem. Vadmotīvs «Shine here» (tulkojumā no angļu valodas – Mirdzi šeit vai Spīdi šeit) ietver ne vien spožo sauli, bet arī katra paša izaugsmes iespējas.
Leiboristu vīzija sola nodrošināt «veselīgu dzīves kvalitāti visiem». Viņi norāda, ka valsts ekonomika tiks pārveidota, koncentrējoties uz septiņām ekonomikas nozarēm, kuru izaugsme nākamajā desmitgadē plānota 140% apmērā.
Solījums par veselīgu vidi gan daudzus skeptiķus mudina atgādināt par Maltā notiekošās intensīvās būvniecības putekļiem, būvniecības trokšņiem, kā arī par daudzajiem sastrēgumiem. Savukārt leiboristu vīzijas atbalstītāji atgādina par Maltas dabas dāvanām – jūru, vēl neapbūvētajām klinšu platībām, kā arī bezmaksas medicīnu un bezmaksas sabiedrisko transportu. Vīzija paredz, ka Malta nākamo 25 gadu laikā koncentrēsies uz finanšu pakalpojumiem, augstākās klases ražošanu un aviāciju.
Septiņas galvenās nozares, kurās tiek saskatīts izaugsmes potenciāls, ir kuģniecība, aviācija, finanšu pakalpojumi, augstākās klases ražošana, tūrisms, spēļu bizness un būvniecība. Tās kopā nākamajos desmit gados būs 18 miljardu eiro vērtas (pašlaik šo nozaru kopvērtība ir septiņi miljardi eiro).
Maltas leiboristu valdība plāno līdz 2035. gadam teju divkāršot kuģniecības un jūrniecības sektoru, izveidojot jaunus tirdzniecības maršrutus un uzbūvējot jaunu brīvostas termināli uz mākslīgi paplašinātas zemes.
Vīzija arī paredz Maltā vēl vairāk nostiprināt finanšu pakalpojumus kā vienu no šīs Dienvideiropas valsts ekonomikas dzinējspēkiem, sasniedzot 13% no Maltas ekonomikas (pašreizējo 10-11% vietā) un līdz 2035. gadam padarot Maltas budžetu par pieciem miljardiem eiro apjomīgāku. Solīts arī īpaši koncentrēties uz finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piesaisti. Tāpat tiek plānota arī augstākās klases ražošanas attīstība, īpaši farmācijas un pusvadītāju jomās, solot aktīvi ieviest automatizāciju.
Mēdz teikt, ka būvlaukumu un būvtehnikas daudzums parāda valsts attīstību. Visticamāk, būvtehnika Maltā tiešām redzama biežāk nekā mežā sēnes. Leiboristu vīzija ir vērsta uz to, ka būvniecība joprojām būs svarīga Maltas ekonomiskajiem panākumiem, tomēr valdība būvniecības izaugsmes tempu centīsies samazināt no 10% uz 6–7%. Nosaucot to par «viedo būvniecību», leiboristi sola prioritāti piešķirt ēku renovācijai.
Šāgada maijā, pirms vēlēšanām, Maltas pilsoņi aktīvi apmeklēja politisko līderu pasākumus. Bija nodrošinātas aviobiļešu subsīdijas tiem maltiešiem, kuri brauc vēlēt no ārzemēm. Uz gandrīz katra ielas stūra bija milzīgi abu lielāko partiju plakāti ar dažādiem bonusu un piemaksu solījumiem.
Vēlētāju aktivitāte Maltā ir viena no augstākajām ES (85–90% apmērā). Prognožu spēļu vietnē Polymarket vispopulārākais bija pieļāvums, ka vēlēšanu aktivitāte būs aptuveni šajā līmenī. Jau pēc 2026. gada 30. maija vēlēšanām publiski pieejamie dati rāda, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 87,42%.
Priekšvēlēšanu pasākumos skanēja optimistiska mūzika, cilvēki pauda atbalstu tam politiskajam spēkam, kas viņiem simpatizē, un kritizēja oponentus. Arī bērni šajos pasākumos bija klātesoši, jo maltieši politiku uztver kā dzīves daļu. Politiskās simpātijas nereti tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi.
Vidēji tērē 725 eiro
Maltas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka šogad martā ieceļojošo tūristu kopskaits bija 321 652 jeb par 11,3% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā mēnesī. Tūristi 2026. gada martā Maltā ir pavadījuši vairāk nekā 1,7 miljonus nakšu, kopumā iztērējot 234,1 miljonu eiro. Kopējie tūristu izdevumi laika posmā no 2026. gada janvāra līdz martam tika lēsti 584,7 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi uz vienu tūristu bija 725 eiro.
Vairākums (90,3%) tūristu uzturējušies viesnīcās un cita veida īrētajās naktsmītnēs. Tas rada apjomīgus ienākumus gan viena vai vairāku īstermiņa īres dzīvokļu un villu īpašniekiem, gan dažādu cenu kategoriju viesnīcām. Kovidpandēmijas laikā viesnīcas bija sašaurinājušas savu darbību un izmitināja vien dažus viesus, tagad Maltas salā daudzviet tiek būvētas jaunas viesnīcas, savukārt Goco salā tiek atjaunotas vecas ēkas, kas pārtop par villām ar baseiniem. Daudzviet Maltā tiek būvēti dzīvojamie nami – gan dzīvokļu pārdošanai vietējiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem, gan mājokļu īrei uz dažāda ilguma periodu.
Tūristu mītnēs cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir kāpušas. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar augsto pieprasījumu. Piemēram, iepriekšējos gados noīrēt Goco autentisku salinieku stila namu uz diennakti varēja par 100–200 eiro, tagad cena nereti ir divkāršojusies. Turklāt arvien vairāk naktsmītņu biznesa pārstāvju to vēlas izīrēt vismaz uz divām diennaktīm, lai veicinātu lēnāku tūrismu un samazinātu izmaksas par izīrēto telpu uzkopšanu.
Šāgada pirmajos trijos mēnešos ieceļojošo tūristu skaits sasniedza kopumā 806 563, savukārt kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits – 4,5 miljonus. Tūristu klātbūtni var izjust daudzviet Maltā – kafejnīcas, muzeji, ielas, prāmji, satiksmes autobusi ir ārvalstu viesu piepildīti.
Jautājums par Maltā daudzviet redzamo tūristu radīto burzmu ir viens no diskusiju objektiem vietējo iedzīvotāju sarunās. Plānots, ka tūristu skaits turpinās pieaugt, gan, iespējams, vairāk koncentrējoties uz tūrisma kvalitāti, nevis kvantitāti. Pērn Maltā viesojās vismaz 3,6 miljoni ārvalstu tūristu, bet pēc desmit gadiem tūristu skaits varētu sasniegt 4,5 miljonus. Valdība uzskata, ka tūristi Maltā tērēs vairāk naudas un izdevumi par vienu nakti dubultosies līdz 285 eiro.
Maltā daudzviet izvietotas zīmes, kas mudina publiskās vietās nelietot alkoholu, nestaigāt peldkostīmos ārpus pludmales un naktīs nerīkot trokšņainas ballītes, jo valstī «tomēr dzīvo arī vietējie iedzīvotāji».
Daudzi maltieši ikdienā pelna no ārvalstu tūristu uzņemšanas biznesa, tomēr viņiem ir izsenis raksturīga pašcieņa, tāpēc brīdī, kad kāds puskailu jauniešu bariņš vakaros pēc futbola spēles sāk aurot, vietējie pensionāri, kuri saposušies iznākuši pastaigā, viņiem velta nosodošus skatienus. Ja tūristu īres auto Goco salas prāmī kavējas ar izbraukšanu, šāda rīcība tiek pavadīta ar skaļu automašīnu pīpināšanu. Arī policijas klātbūtne daudzviet ir jūtama.
Kā mazināt sastrēgumus?
Ekonomikas motors liek darbināt arī dažādus transporta motorus, tāpēc Maltas autoceļi kļūst arvien pieblīvētāki. To ņemot vērā, Malta meklē alternatīvas autotransportam. Nesen ir atklāti jauni ātrgaitas prāmji, kas kursē starp Goco un vairākām pilsētām galvenajā salā Maltā. Sabiedriskā transporta autobusi visiem, kuri saņēmuši Maltas transporta karti, ir bez maksas.
Nesen sākta valdības iniciatīva paredz, ka jaunieši līdz 30 gadu vecumam var brīvprātīgi atteikties no autovadītāja apliecības uz pieciem gadiem apmaiņā pret 25 tūkstošus eiro lielu grantu (pieci tūkstoši eiro gadā). Programmas dalībniekiem piecu gadu periodā nav atļauts vadīt transportlīdzekļus ne Maltā, ne ārvalstīs.
Tādas frāzes kā «Nokavēju, jo bija sastrēgums!» vai «Nokavēju, jo nebija, kur likt automašīnu!» ir dzirdamas bieži. Tas, vai Maltā sastrēgumi ir lielāki vai mazāki nekā citur Eiropā – tā jau ir plašāka saruna pie otras kafijas krūzītes vai vīna glāzes.
Pēdējā laikā aktīvi tiek apspriesta 2,8 miljardu eiro vērtas metro līnijas būvniecība. Tā sauktā La Vallette līnija varētu savienot galvenās teritorijas Maltas centrālajā daļā ziemeļu-dienvidu virzienā. Tiek lēsts, ka viena kilometra izbūve varētu izmaksāt no 130 līdz 150 miljoniem eiro. Savukārt staciju izbūve veidos aptuveni ceturtdaļu no kopējām izmaksām.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) maijā publicēto pavasara ekonomikas prognozi, paredzams, ka Maltai līdz 2027. gadam būs straujākā ekonomikas izaugsme ES. Ziņojumā prognozēts, ka Maltas ekonomika šogad pieaugs par 3,7%, kas ir augstākais rādītājs starp visām 27 ES dalībvalstīm. Savukārt 2027. gadā izaugsme paredzēta vien nedaudz zemāka – 3,6% apmērā. Jāatgādina, ka pērn Maltas ekonomikas izaugsme sasniedza 4%.
EK Maltas spēcīgo sniegumu lielā mērā skaidro ar pakalpojumu sektora, īpaši tūrisma biznesa, izaugsmi, kas, kā norādīts ziņojumā, 2025. gadā pārsniedza prognozes. Sagaidāms, ka tūrisma nozare saglabās noturību, arī turpinoties globālai ģeopolitiskajai nenoteiktībai.
Tāpat prognozēts, ka Maltā būs viens no straujākajiem nodarbinātības pieauguma tempiem ES un nodarbinātība 2026. gadā pieaugs par 3,9%. Līdz ar to bezdarba līmenis, visticamāk, saglabāsies zems – aptuveni 3%.
Vēlēšanu rezultāti
● Maltā pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, kas notika sestdien, 30. maijā, uzvarēja premjerministra Roberta Abelas pārstāvētā Darba partija (leiboristi)
● tā ir centriski kreisa partija
● Darba partija ieguva 51,8% balsu
● Nacionālistu partija ieguva 44,7% balsu
● Darba partijai šī ir ceturtā uzvara pēc kārtas
● pie varas Maltā Darba partija ir jau kopš 2013. gada
● visticamāk, R. Abela saglabās premjerministra amatu vēl vienu termiņu
● 2022. gada vēlēšanās Nacionālistu partija cieta smagu sakāvi
● parlamenta vēlēšanas bija paredzētas 2027. gadā, bet šāgada februārī tika izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas
Avots: LETA