Eiro ir oficiālā valūta Latvijā un vēl 20 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Jāatgādina, ka eiro ieviešana Latvijā notika 2014. gada 1. janvārī. Patlaban eirozonu veido 21 no 27 ES dalībvalstīm.
2025. gadā eiro starptautiskā loma mēreni pieauga, nostiprinot eiro pozīcijas kā pasaules otrajai nozīmīgākajai valūtai pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāra. Eiro īpatsvars vairākos starptautiskās izmantošanas rādītājos pieauga līdz aptuveni 20%, turpinot pakāpenisku, bet stabili augšupejošu tendenci, kas tiek novērota jau kopš Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā. Par to liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) ziņojums.
Eiro tirgus daļa 2026. gadā ir aptuveni 20%, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, bet joprojām ir daudz zemākā līmenī nekā pirms pāris desmitgadēm, jo zelts un dažas mazāk tradicionālas valūtas ir stiprinājušas savu tirgus daļu uz ASV dolāra un eiro rēķina.
Ir izveidojies eiro pieejams «logs», kas nodrošina to, lai valūta varētu pastiprināt savu globālo pievilcību – ar nosacījumu, ka Eiropas politikas veidotāji radīs nepieciešamos apstākļus un pārvērtīs savus vārdus darbos, skaidro ziņu aģentūra Reuters.
Globāls moments
Tas, ka eiro valūtas globālā loma pērn nav būtiskāk uzlabojusies, sarūgtina, ņemot vērā to, ka haotiskā ASV politika varētu būtiski sekmēt eiro izmantošanu, norāda Reuters.
Investori ir vairāk pievērsušies zeltam un mazākām valūtām, nevis eiro, liecina ECB ziņojums. ECB prezidente Kristīne Lagarda jau sen norāda, ka eiro varētu kļūt par alternatīvu dolāram. Neprognozējamā ASV politika radījusi «globālu eiro momentu», svarīgi vien, lai politikas veidotāji virzītu tālāk strupceļā nonākušās finanšu reformas, uzskata K. Lagarda.
Vairāki pavērsieni 2025. gadā bija vērā ņemami. Starptautisko parāda vērtspapīru emisija eiro izteiksmē sasniedza augstāko līmeni kopš eiro valūtas ieviešanas. Jāpiebilst, ka eiro tika ieviests 1999. gada 1. janvārī, bet pirmajos trijos gados pēc ieviešanas to izmantoja grāmatvedības norēķiniem un elektroniskajiem maksājumiem. Eiro monētas un banknotes apritē ienāca 2002. gadā un 12 ES dalībvalstīs.
2025. gadā eiro kļuva par vadošo valūtu tā dēvēto zaļo, ilgtspējīgo obligāciju starptautiskajā tirgū. Turklāt ir pazīmes, ka eiro vairākos riskantos momentos, kas iezīmēja 2025. gadu un 2026. gada sākumu, uzvedās kā droša patvēruma (jēdziens angļu valodā – safe haven) valūta.
Tajā pašā laikā pašapmierinātībai nav vietas, norāda K. Lagarda. Sadrumstalotība pasaulē kļūst izteiktāka. Ģeopolitiskā spriedze palielina centrālo banku pieprasījumu pēc zelta. Vairākas valstis gūst panākumus, strādājot pie tehnoloģiskām alternatīvām tradicionālajām pārrobežu maksājumu sistēmām. Turklāt pieaug netradicionālo valūtu izmantošana starptautiskās tirdzniecības finansēšanai un dažos gadījumos – arī rēķinu izrakstīšanai.
Pārmaiņas pasaules ģeopolitiskajā vidē atgādina, cik svarīga ir spēcīgāka eiro starptautiskā loma. Tāpēc ir jāpastiprina tie pīlāri, kas ir eiro globālā potenciāla pamatā – ekonomiskā noturība, tiesiskais un institucionālais taisnīgums, kā arī ģeopolitiskā uzticamība.
Īpaši būtiska ir vienotā tirgus izveide, lai pilnībā izmantotu Eiropas ekonomisko potenciālu. Turklāt, lai eiro attīstītos par patiesi globālu, starptautisku valūtu, eirozonā jāveido lielāki, dziļāki un likvīdāki kapitāla tirgi. Tas ļautu eiro valūtai piesaistīt vairāk kapitāla. Ir ļoti svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai pabeigtu Uzkrājumu un ieguldījumu savienības (nosaukums angļu valodā – Savings and Investments Union) izveidi. Turklāt kopīga sabiedrisko vajadzību finansēšana palīdzētu izveidot drošu un likvīdu ES kopējo parādu.
Atsevišķās jomās
Eiro izmantošana un eiro vieta pasaules valūtu rezervēs iespējām pilnajā periodā gan ir mainījusies ļoti maz. Lai arī eiro denominētie parāda vērtspapīri ir pieauguši līdz jaunam rekordam, pašreizējās politiskās domstarpības joprojām ir šķērslis aktīvākai rīcībai, norāda Reuters.
«Eiro starptautiskā loma nekļūs spēcīgāka pati no sevis,» jūnija sākumā sacīja ECB valdes loceklis Pjēro Čipollone, piebilstot, ka Eiropai jārīkojas apzināti un mērķtiecīgi, lai nostiprinātu spēcīgākas eiro pozīcijas.
Eiro loma pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir lēnām, bet stabili pieaugusi. Tomēr eiro īpatsvars ārvalstu valūtu rezervēs ir nokrities par 0,5 procentpunktiem – līdz 20,2%, kas ir krietni zem ASV dolāra 57% daļas. Tas liek domāt, ka valūtu rezervju pārvaldītāji izvairās no pēkšņām stratēģisko investīciju izmaiņām pat sakāpinātas ģeopolitiskās nenoteiktības laikā. Investīcijas lielā mērā tika novirzītas uz zeltu, centrālajām bankām un arī privātajiem investoriem, iepērkot neparasti lielus zelta apjomus. Privātie ieguldījumi zeltā pērn divkāršojās līdz 2,2 tūkstošiem tonnu. Centrālās bankas iegādājās 850 tonnas zelta. Tas ir mazāk nekā tūkstotis tonnu iepriekšējā gadā, bet joprojām krietni pārsniedz līmeni pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tā kā zelts ir iekļauts oficiālajās rezervēs, tā daļa ir pārsniegusi eiro un ASV valsts obligāciju daļu, lai gan liela daļa no šī pieauguma ir saistīta ar augstākām zelta cenām, nevis iepriekš veiktiem pirkumiem, vēsta Reuters.
Eiro palielināja tirgus daļu daudzos galvenajos segmentos, pat īsti neko nedarot. Savukārt vislielāko samazinājumu eiro piedzīvoja ikdienas valūtu tirdzniecībā. Te jāatceras ar dolāru saistītie pieaugušie riska ierobežošanas pasākumi, ko veicināja lielais svārstīgums, ņemot vērā mainīgos ASV politiķu paziņojumus, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības tarifiem. Tomēr citām valūtām izdevās palielināt savu daļu, to vidū it īpaši Ķīnas renminbi, jo tās daļa tagad ir 9%, informē ECB.
Ietekmē fragmentācija
Sadrumstalotība visā eirozonā tieši kritiski svarīgās jomās neļauj eirozonai izmantot savu ievērojamo ekonomisko spēku arvien sašķeltākā pasaulē. Piemēram, politiskais redzējums par kopīgo aizsardzības programmu patlaban izskatās vājš, jo Vācija un Francija atteicās no kopīga projekta par jaunās paaudzes reaktīvo iznīcinātāju ražošanu par labu citām iniciatīvām, norāda Reuters.
No finanšu viedokļa raugoties, ES plānu centrālais elements ir daudzsološā Uzkrājumu un ieguldījumu savienība. Tās mērķis ir novērst ES iekšējos reglamentējošos šķēršļus un valstu uzraudzības sistēmu pārklāšanos, lai palīdzētu milzīgos naudas uzkrājumus – aptuveni 33 triljonus eiro – beidzot novirzīt investīciju un pensiju finanšu instrumentos, kas pēc tam var tikt izmantoti inovācijām un drošības prioritātēm. Taču valstu pastāvīgie iebildumi ir palēninājuši progresu un likuši sešām lielākajām ES ekonomikām pagājušā mēneša nogalē virzīties uz priekšu bez citu valstu iesaistīšanās. Tas ir radījis šaubas par eirozonas kopējo ekonomisko ātrumu.
Vienlaikus, lai stiprinātu eiro starptautisko nozīmi, konkrētās jomās ir notikusi pārliecinošāka kustība. Piemēram, digitālā eiro plāni ir labi attīstīti, bet šī iniciatīva un tai līdzīgas iniciatīvas ir salīdzinoši nelieli ķieģelīši lielajā plānā, ziņo Reuters.
Viens no acīmredzamiem veidiem, kā stiprināt eiro, ir eirozonas dalībvalstīm kļūt atbildīgākām un ambiciozākām attiecībā uz kopīgiem valstu obligāciju piedāvājumiem. Par spīti pastāvīgajai politiskajai pretestībai Vācijā un citur, ECB tomēr ir plašs atbalsts, lai šajā jautājumā virzītos uz priekšu.
Šāgada maijā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mudināja Eiropas valdības definēt inovācijas, enerģētiku un aizsardzību par ES mēroga sabiedrisko labumu, kas būtu jāfinansē ar kopīgiem aizņēmumiem, tāpat kā kopīgas ES obligācijas tika izmantotas pēcpandēmijas ieguldījumu programmās. Gadu gaitā ir nākuši un gājuši daudzi priekšlikumi, kā paplašināt ES obligāciju tirgu, tomēr viens no tiem pēdējā gada laikā ir piesaistījis politikas veidotāju uzmanību, un nesen to atkal ir prezentējuši autori. Respektīvi, bijušais SVF galvenais ekonomists Olivjē Blanšārs un starptautiskā investīciju fonda Citadel izpilddirektors Anhels Ubide pētījumā ierosina valsts parādu (līdz pat ceturtdaļai no katras dalībvalsts iekšzemes kopprodukta) apmainīt pret kopīgi garantētām eiro obligācijām. Tā vietā lai pievērstos sarežģītajam aizņēmumu sadales jautājumam, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem dominēja diskusijās, pētījumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā paplašināt tirgu, lai piedāvātu dzīvotspējīgu sāncensi ASV valsts obligācijām. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo patlaban ir atlicis tikai aptuveni vienu triljonu eiro vērts kopparāds. Taču pētījuma autori uzskata, ka obligāciju ideja varētu šo parādu pieckāršot. «Eiropas līderiem par to ir jābūt godīgiem: ja viņi izvēlas nepalielināt eiro obligāciju tirgu, tad viņi izvēlas augstākas finansēšanas izmaksas, mazāku potenciālo izaugsmi un vājāku stratēģisko autonomiju,» secinājuši pētījuma autori, piebilstot arī, ka «laiks ir beidzies».
Palielina likmes
Jāatzīmē, ka jūnija vidū ECB nolēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. No 17. jūnija ECB noguldījumu iespējas likme ir 2,25%, un šis lēmums atspoguļo ECB vēlmi ierobežot inflācijas risku un saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā, norāda SEB bankas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs.
ECB vērtējumā pēdējos mēnešos inflācijas spiediens ir audzis. To veicina galvenokārt augstākas energoresursu cenas, kas pakāpeniski ietekmē arī plašāku cenu līmeni ekonomikā. Vienlaikus eirozonas izaugsmes perspektīva ir kļuvusi nedaudz vājāka. Tas nozīmē, ka ECB patlaban jāmeklē līdzsvars starp diviem mērķiem – nepieļaut inflācijas nostiprināšanos un vienlaikus pārāk nenobremzēt ekonomikas aktivitāti.
Ja procentu likmes centrālajā bankā ir augstākas, tad arī komercbankas pakāpeniski var pārskatīt termiņnoguldījumu piedāvājumus. Tas parasti nenotiek vienā dienā un ne vienādi visā tirgū, tomēr kopējais virziens krājējiem ir pozitīvs. Savukārt aizdevumu pusē ietekme, visticamāk, būs daudz mērenāka. Tirgus šo ECB soli jau bija gaidījis, tāpēc EURIBOR un citās tirgus likmēs tas ievērojamā mērā jau bija iecenots iepriekš. Tas nozīmē, ka vairumam kredītņēmēju būtiskas tūlītējas izmaiņas tikai šī lēmuma dēļ visdrīzāk nav sagaidāmas. Lielāka ietekme uz aizdevumu likmēm varētu rasties tikai tad, ja tirgus sāktu gaidīt vēl straujāku likmju kāpumu, nekā tas ir pašlaik.