Latvijas nozīmīgākā kravu pakalpojumu eksporta nozare ir autotransports, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika un Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Politiskajā līmenī autotransporta nozīme tiek nepelnīti noklusēta, bet neproporcionāli pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts tikai dzelzceļa un aviācijas attīstības problēmām. 2023. gadā Latvija ar 631 eiro lieliem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no autotransporta kravu pārvadājumu pakalpojumu eksporta bija devītajā vietā pasaulē. Tajā pašā gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu eksporta bija vien 71 eiro uz vienu iedzīvotāju. Atšķirība ir teju vai desmitkārtīga, un tas apliecina, ka Latvijas informatīvajā telpā dzelzceļa nozīme Latvijas tautsaimniecībā, bet jo īpaši pakalpojumu eksportā, tika ievērojami pārspīlēta.
Salīdzinoši nesenāka vēsture
Autotransporta pārvadājumiem vēsture nav tik sena kā dzelzceļa pārvadājumiem. Pirmais auto ar iekšdedzes dzinēju parādījās vien 1886. gadā, bet kaut cik nozīmīgu konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājumiem autotransports nodemonstrēja tikai Pirmā pasaules kara laikā. Līdz pat Otrajam pasaules karam dzelzceļš palika teju vai vienīgais dominējošais transporta veids Eiropā un arī Latvijā gan kravu, gan arī pasažieru pārvadājumiem. 1928. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 550 kravas auto (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga: Valsts statistikas pārvalde, 1928, 229. lpp.). Turklāt 85% no tālaika kravas automašīnām motora jauda bija mazāka par 10 kW (14 zirgspēku), kas ir ievērojami mazāk par mazlitrāžas vieglā auto motora jaudu mūsdienās.
1940. gadā ar autotransportu pārvadāja 7,1 miljonu tonnu kravu, tomēr vidējais attālums, kādā tika nogādāta viena tonna kravas ar auto, bija tikai 10,3 kilometri (Latvijas padomju enciklopēdija, 5.(2.) sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984, 418. lpp.). Tolaik kravas autotransports tika izmantots, praktiski tikai lai savienotu pārkraušanas, ražošanas un patēriņa vietas ar dzelzceļu stacijām vai ostu piestātnēm. Pat 1955. gadā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāja vairāk kravu (7,8 miljoni tonnu) nekā pa autoceļiem (7,2 miljoni tonnu) (Transports un sakari: Statistisko datu krājums. Rīga: Valsts statistikas komiteja, 1991, 9. lpp.).
XX gadsimta otrajā pusē strauji palielinājās gan kravas auto skaits, gan auto kravnesība, gan arī pārvadāto kravu kopējais apjoms. 1965. gadā Latvijā ar autotransportu pārvadāja jau 100 miljonus tonnu kravu. Tomēr autotransporta specializācija kravu pārvadājumos galvenokārt īsos attālumos nemainījās. 1982. gadā ar autotransportu tika pārvadāti 230 miljoni tonnu kravu, bet vidējais attālums, kādā tika nogādāta vidēji viena tonna kravas, bija 23,6 kilometri.
Pēc neatkarības atgūšanas ievērojami samazinājās kravu pārvadājumu apjomi. Tas bija saistīts gan ar rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomu sarukumu krīzes laikā pēc PSRS sabrukuma, gan ar to, ka Latvijā ievērojami palielinājās personīgo vieglo auto skaits. Neliela izmēra kravas bija racionāli un praktiski pārvadāt ar privātajiem auto, bet šādi kravu pārvadājumi netika iekļauti statistikas uzskaitē. Līdz ar to transporta uzņēmumu kravu pārvadājumiem, kas tika apkopoti statistikā, ievērojami palielinājās vidēji vienas kravas tonnas piegādes attālums. 1994. gadā, kad Latvijas kravu autopārvadājumu apjoms sasniedza vēsturisko minimumu (pēc 1951. gada) un bija tikai 20 miljoni tonnu, viena tonna kravas tika ar auto transportēta vidēji 71 kilometra attālumā. 1997. gadā, kad autopārvadājumu kravu kopējais apjoms bija 25 miljoni tonnu, viena tonna kravas tika vidēji transportēta jau 133 kilometru attālumā.
Aug gan apjomi, gan attālumi
No XX gadsimta 90. gadu vidus konsekventi auga kravu pārvadājumu apjoms, bet vidēji vienas tonnas kravas pārvadājumu attālums 2006. gadā sasniedza 200 kilometru, un ar nelielām svārstībām vidēji viena tonna kravas ar auto tiek transportēta līdzīgā attālumā arī mūsdienās. 2025. gadā, kad autopārvadājumu kravu kopējais apjoms bija 80 miljoni tonnu, viena tonna kravas tika transportēta vidēji 187,5 kilometru attālumā.
Pēc neatkarības atgūšanas mainījās kravu pārvadājumu veids. Visi kravu pārvadājumi, šķērsojot Latvijas robežu, kļuva par starptautiskajiem – par kravu pārvadājumu pakalpojumu eksportu vai importu.
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) atvēra Latvijas pārvadātajiem Eiropas kravu pārvadājumu tirgu. 2000. gadā vien 5% no Latvijas autopārvadājumu kravu kopējā pārvadātā apjoma bija eksporta un importa pārvadājumi, savukārt 2007. gadā jau 10,7% no visa autopārvadājumu kravu kopējā apjoma bija starptautiskie pārvadājumi. Pēdējo 18 gadu laikā eksporta un importa kopējie kravu pārvadājumi veidoja aptuveni desmito daļu no visiem Latvijas autokravu pārvadājumiem – 2025. gadā tie bija 9,98%.
Pēdējo 25 gadu laikā ievērojami mainījās Latvijas autopārvadājumu ģeogrāfija. Līdz 2008. gadam un laikposmā starp 2012. un 2014. gadu lielākais Latvijas eksporta autopārvadājumu saņēmējs bija Krievija. No 2015. gada lielākie Latvijas eksporta autopārvadājumu saņēmēji jau bija Lietuva vai Igaunija. Eksporta autotransporta pārvadājumi uz Krieviju ievērojami samazinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 2021. gadā no Latvijas eksporta pārvadājumos uz Krieviju ar autotransportu tika nosūtīti 0,6 miljoni tonnu kravu, bet 2025. gadā – vairs tikai 0,32 miljoni tonnu kravu. Jāpaskaidro, ka tas nav Latvijas eksporta preču pārvadājumu apjoms, bet Latvijas uzņēmumu pārvadāto kravu apjoms virzienā uz Krieviju. 2026. gadā Krievija saņēma 6,8% no visiem Latvijas kravu eksporta autopārvadājumiem (salīdzinājumam – 2005. gadā Krievija saņēma 25% no Latvijas kopējiem kravu eksporta autopārvadājumiem). Tajā pašā laikā ievērojami palielinājās Baltijas valstu īpatsvars kravu eksporta autopārvadājumos Latvijā. 2025. gadā Lietuvas un Igaunijas kopējā daļa visos Latvijas kravu eksporta pārvadājumos ar autotransportu bija 59,7%.
Transporta pakalpojumu eksports ir plašāks jēdziens, jo ietver arī Latvijas autotransporta uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu citu valstu uzņēmumiem, pārvadājumus citās valstīs, tranzīta pārvadājumus cauri Latvijai utt.
Autotransporta pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugumam nozīmīga bija Latvijas pievienošanās ES. 2000. gadā Latvijas ienākumi no autotransporta pakalpojumu eksporta bija 61 miljons eiro, bet pēc pievienošanas ES tie ievērojami palielinājās un 2006. gadā sasniedza 364 miljonus eiro, 2008. gadā – jau 628 miljonus eiro.
Līdz 2004. gadam Latvijas lielākais transporta pakalpojumu eksportētājs bija dzelzceļš, bet kopš 2004. gada – autotransports. Līdz pat 2015. gadam pēc Latvijas ienākumiem no transporta pakalpojumu eksporta pirmajā vietā bija autotransports, otrajā vietā – dzelzceļa pārvadājumi, bet trešajā vietā – aviācija. No 2015. gada vietu secība pamainījās. Autotransports pirmo vietu saglabāja, bet ienākumi no aviācijas pārvadājumu eksporta apsteidza ienākumus no dzelzceļa pārvadājumiem. Kopš 2019. gada Latvijas ienākumi no autopārvadājumu eksporta jau ir lielāki par dzelzceļa un aviācijas pārvadājumu eksporta ienākumu kopējo apjomu. Jāatzīmē, ka auto un dzelzceļa transportā noteicošais ir kravu pārvadājumu eksports, bet aviācijā – pasažieru pārvadājumu eksports.
2023. gadā pēc ienākumiem no autopārvadājumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā bija Luksemburga (5487 eiro), otrajā vietā – Lietuva (2638 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Austrija (1361 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet ceturtajā vietā – Slovēnija (992 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ar 746 eiro lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju astotajā vietā pasaulē bija Igaunija, bet Latvija ar 631 eiro uz vienu iedzīvotāju – devītajā vietā pasaulē.
Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2025. gada TOP 500+ Latvijas lielākais kravu autopārvadātājs bija SIA Kreiss. Ar 231 miljonu eiro lielu apgrozījumu uzņēmums 2024. gadā bija 29. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja aptuveni 2860 darbinieku un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja 14,9 miljonus eiro.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka to, ka Latvijai ir viens no visaugstākajiem sauszemes transporta pakalpojumu eksporta potenciāliem pasaulē. Latvija nodala Lietuvu no Igaunijas, un kravu pārvadājumi starp Igauniju un Lietuvu ir iespējami tikai ar Latvijas starpniecību. Autotransporta pakalpojumu eksports ir un būs nozīmīga Latvijas pakalpojumu eksporta specializācija.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.
