Par gatavību šādas vienošanās parakstīšanai, kura paredzētu Hormuza šauruma atvēršanu un ASV īstenotās Irānas jūras blokādes pārtraukšanu, ir paziņojušas abas puses, un to ir apstiprinājusi arī sarunu starpniece Pakistāna. Kas vieš cerības, ka militārās operācijas jau šīs nedēļas nogalē tiks pilnībā pārtrauktas, bet energoresursu un arī citu resursu piegādes no reģiona sāks atjaunoties.
Tajā pašā laikā pilnīgas pārliecības par to, ka vienošanās tiešām tiks parakstīta, joprojām nav. Līdzīgi paziņojumi ir izskanējuši arī iepriekš, taču līdz šim vienmēr ir atradušies kādi iemesli, kamdēļ ASV un Irānai nav izdevies sākt reālu virzību pretim miera noslēgšanai. Tāpat zināmu skepsi raisa arī tas, ka joprojām ievērojami atšķiras dažādos plašsaziņas līdzekļos publiskotās versijas par vienošanās noteikumiem.
Papildu riska faktors, kas joprojām liek piesardzīgi attiekties pret minētajiem paziņojumiem, ir arī iekšpolitiskā situācija kā ASV, tā Irānā. ASV Baltajam namam nākas saskarties ar pretestību Kongresā, kura ievērojama daļa jebkādu kompromisu ar Teherānu uzskata par prezidenta Donalda Trampa administrācijas vājuma pazīmi un piekāpšanos teroristiem. Irānā ietekmīgais Islāma revolūcijas sargu korpuss un konservatīvās aprindas tikmēr uzskata sarunas ar ASV par nodevību pret islāma revolūcijas ideāliem.
Tāpat nedrīkst ignorēt arī trešo pušu intereses un to, ka saspīlējuma mazināšanās starp ASV un Irānu var mainīt spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos. Un, tā kā šīs izmaiņas var izrādīties tādas, kuras atsevišķas valstis var uzskatīt par tiešu apdraudējumu savai nacionālajai drošībai, nevar izslēgt mēģinājumus sabotēt vai destabilizēt iespējamo vienošanos.
Vienlaikus, neraugoties uz visu iepriekšminēto, ekonomiskā realitāte spiež abas puses sēsties pie viena galda. Ilgstošā jūras blokāde un Hormuza šauruma paralīze gan rada aizvien pieaugošas problēmas Irānas un Persijas līča valstu ekonomikām, gan turpina tricināt globālos energoresursu tirgus un loģistikas ķēdes, no kā cieš arī rietumvalstis.
Tādēļ – pat ja Šveicē tiks parakstīts tikai sākotnējais ietvara dokuments, tas jebkurā gadījumā būs kā nozīmīgākais pavērsiens Vašingtonas un Teherānas attiecībās, tā solis pretim ekonomisko problēmu atrisināšanai. Cits jautājums, ka vienošanās vēl ilgi paliks trausla un attiecīgi saglabāsies augsta konfrontācijas atjaunošanās iespējamība.