Uzņēmēju prasības, lai Latvijā būtu tāda imigrācijas politika, kas sekmētu viesstrādnieku ierašanos, nemazināsies. Nepazudīs arī tie ekonomiskie un politiskie procesi, kas veicina cilvēku pārcelšanos no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu un no tā dēvētajām trešajām valstīm uz ES. Lai gan par ES virzību dalībvalstīs ir daudz skeptisku viedokļu, citur pasaulē Eiropa joprojām asociējas ar labklājību, sociālo atbalstu un augstu dzīves līmeni.
Līdz ar to Latvijā aizvien aktuālāka kļūs gan ieceļotāju integrācija, gan nepieciešamība kontrolēt to, kādas personas ierodas un uzturas mūsu valstī. Vairākās ES dalībvalstīs integrācijas pamatā ir valsts valodas zināšanas. Te jautājums ir par mums pašiem – vai mums pietiks gudrības un psiholoģiskās noturības panākt to, ka tie ieceļotāji, kuri Latvijā ierodas patlaban, XXI gadsimta trešajā desmitgadē, apgūst vismaz latviešu valodas minimumu?
Savukārt to, ka nepieciešams uzraudzīt ieceļošanas procesu un kontrolēt to, kādi cilvēki ierodas mūsu valstī, nosaka gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan Rietumeiropas problemātiskā pieredze.
To, ka ilggadējā «atvērto durvju» politika ir radījusi sociālu spriedzi vairākās Eiropas valstīs, kurās ir liels ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar atšķirīgu kultūru un vērtībām», nesen uzsvēra arī mūsu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija Par problēmām nacionālā un ES līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Komisija arī norādīja, ka nereti uzturēšanās atļaujas saņemšanai tiek izmantots studentu statuss, bet «patiesais personas mērķis Latvijā ir nodarbinātība». Komisija ir vērsusi uzmanību arī uz to, ka platformu biznesa modelis apgrūtina pilnvērtīgu nodokļu, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli. Turklāt šādā modelī «iespējama nodarbinātība personām, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā». Par šiem komisijas secinājumiem ir informējis Saeimas Preses dienests.
Protams, ir sagaidāms, ka nesnaudīs platformu biznesa aizstāvji, kuri centīsies radīt iespaidu, ka daudz apspriestie kurjeri ir Latvijas ekonomikas balsts un ka jebkāda viņu virzienā vērsta kritika ir ksenofobija vai pat rasisms.
Vienlaikus, protams, jāatceras, ka tautsaimniecībā pastāv tas, pēc kā ir pieprasījums. Ja Latvijā vispār nebūtu pieprasījuma pēc iespējas digitāli pasūtīt maltītes, kuras dzīvesvietā vai birojā piegādā kurjeri, tad arī nebūtu šāda piedāvājuma.