Iekšpolitiskā krīze šajā vienā no nabadzīgākajām Eiropas valstīm (kuras ekonomika de facto pastāv, tikai pateicoties rietumvalstu dotācijām) sākās pēc pagājušā gada februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Kosovas oficiāli pasludinātais ārpolitiskais mērķis ir pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), taču, lai būtu iespējams šim mērķim vismaz pietuvoties, Prištinai ir nepieciešams normalizēt attiecības ar Serbiju.
Belgrada, jāatgādina, atsakās atzīt Kosovas neatkarību, un galvenokārt šā iemesla dēļ to neatzīst arī piecas ES dalībvalstis, tajā skaitā Spānija. Pamatā Kosovas neatkarību neatzinušo valstu varas iestādes pamatoti uzskati, ka, atzīstot Kosovas neatkarību bez Serbijas piekrišanas, tiks radīts precedents, uz kuru atsauksies jau etniskie separātisti pašu mājās. Savukārt, kamēr Kosovas neatkarību nav atzinušas visas esošās ES dalībvalstis, nav iespējams sākt pat reālas sarunas par Prištinas pievienošanos aliansei, nemaz nerunājot par reālu dalību ES.
Dažādu sarežģītu diplomātisku manevru rezultātā kā iespējamais kompromiss tikmēr ir izkristalizējies variants, ka Kosovā tiek izveidota etnisko serbu municipalitāšu apvienība ar īpašām tiesībām to dalībniekiem, savukārt Belgrada apmaiņā pret šo soli un potenciālo dalību ES atzīst Kosovas neatkarību. Šo risinājumu aktīvi lobē apvienotās Eiropas institūcijas Briselē, taču Kosovā iecere ir ārkārtīgi nepopulāra. Tostarp pastāvot bažām, ka serbu rajonu autonomija faktiski radīs valsti valstī pēc Bosnijas un Hercegovinas scenārija, kuras Serbu Republika jau gadiem spēj paralizēt centrālās valdības lēmumus.
Visa iepriekšminētā rezultāts savukārt ir visu valsts nozīmīgāko partiju pretdarbība šim kompromisam, savstarpējas apsūdzības vienlaikus kā „nodevībā”, tā attiecību ar ES un ASV graušanā un politiskā sadrumstalotība parlamentā. Vietu sadalījums ir pietiekams, lai lielākā no tajā pārstāvētajām partijām Vetevendosje (kreisie nacionālisti) ar mazākumtautību deputātu atbalstu izveidotu funkcionēt spējīgas valdības, taču nepietiekams, lai ievēlētu valsts prezidentu vai mainītu pamatlikumu.
Jau otrais mēģinājums izkļūt no šī apburtā loka ar pirmstermiņa vēlēšanu palīdzību neko nav mainījis, padarot Kosovas Eiropas perspektīvu tikai vēl neskaidrāku.