ATMIŅĀ LAKATIŅŠ ZILAIS...

Preces apraksts

Valdas Mooras dzejas izlase Jāņa Zālīša sakārtojumā un apcerēs

ATMIŅĀ LAKATIŅŠ ZILAIS...

Nu jau pagājis gandrīz gadsimta ceturksnis, kad par 2001. gada 6. martā Amerikas krastā mūžībā aizsaukto dzejnieci Valdu Mooru literatūrzinātnieks Jānis Zālītis rakstīja viņas simtgadu jubilejas reizei avīzē “Laiks”, un nesenākā pagātnē — monogrāfijā “Kam puķe zied…” (sērijā “Es esmu...”, 2021) arī apcerējis Valdas Mooras tuvo klātbūtni dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka radošajā liktenī. Līdztekus tam Jānis Zālītis mēģinājis sīkāk šķetināt arī dziesmas “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsturi (“Mājas Viesis”, 2009), tomēr nepateiktā un šodienas lasītājam varbūt pirmoreiz iepazīstamā palicis ne mazums — gan par Valdas Mooras literāro devumu kopumā, gan par leģionāru neoficiālo himnu dēvēto dziesmu, kura, šķiet, pazīstama ik latvietim vairākās paaudzēs.

Var piekrist rakstniecei, tulkotājai, bijušajai diplomātei Annai Žīgurei grāmatā “Es stāstu par Latviju” (2000): “Gadu desmitiem pēckara Latvijā daudzās ģimenēs, svinību reizē ap galdu sēžot, dziedāja dziesmu “Zilais lakatiņš”. Šis latviešu sirdīm tuvais lēnais valsis skumīgi stāsta par kādu aizgājušu vasaru, kad mīļa meitene, kurai mati saulstaru rieta krāsā, nākusi pretī — “galvā lakatiņš zils”. Padomju laikā nekad šī dziesma neizskanēja atklātībā — ne koncertos, ne radio, ne televīzijā. Reizēm par to teica: “Tā ir leģionāru dziesma”, — neko vairāk nepaskaidrojot, it kā ar to viss jau būtu pateikts.” 

Valda Moora (1902—2001), dzejniece, aktīva zaļvārniete, daudzu audzēkņu iemīļota skolotāja; kopš 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā, kopš 1951. gada — trimdā ASV. Viņas lirikai raksturīgi gan romantismam tradicionālie kontrasti starp sapni un īstenību, gan patriotiskie un reliģiskie, arī humora un drastisku ziņģu toņkārtā uzskaņoti motīvi. Svešatnē tapušajos dzejoļos it bieži klātesošas atmiņu vīzijas un neremdināmas ilgas pēc Latvijas, dzimtās Lēdurgas, mājām.

Šīs Valdas Mooras dzejas izlases sastādītājs literatūrzinātnieks Jānis Zālītis apcerē par dzejnieces literāro devumu sīkāk analizējis tieši dzejoļa “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsturi, tā muzikālo iemiesojumu Viktora Sama un Eduarda Rozenštrauha melodijās, konkretizējis “karavīru piedziedāto” pantu un noskaidrojis dzejoļa vācu tulkojuma autorību. Atsevišķiem Valdas Mooras dzejā dokumentētiem faktiem un personām sastādītāja komentāros dots plašāks skaidrojums.

Grāmata izdota ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis