LIDOSTAS BLAKTIS

Vai mammas, tēti, vecvecāki vēl atceras savulaik tik populāro amerikāņu rakstnieka Artura Heilija romānu “Lidosta”?

Autors lasītāju ieveda starptautiskās lidostas spraigajā atmosfēra. Uz šī fona risinājās vairāku cilvēku dzīves drāma,

izšķīrās likteņi. Igauņu rakstnieces Kairi Lookas (Kairi Look) grāmatā bērniem (bet ne tikai bērniem) “Lidostas

blaktis nepadodas” spriedzes un dramatisku notikumu nav mazāk. Bieži vien jāpārdzīvo nāves bailes, jāizplāno

dažādas operācijas, pirms vakarpusē var doties gulēt – parasti kādā no lielajiem printeriem.

Blakts Ludvigs, kurai ir pat īsta blakšu pase, ar savu ģimeni lidostā vada slinku un jautru dzīvi, taču kādu dienu tur

ierodas tīrības pārbaude un draud lidostu aizvērt. Padošanās, protams, nav blakšu stilā – jābūt viltīgām un jārīkojas!

Kopā ar citiem lidostā mītošajiem kukaiņiem sākas piedzīvojumi, lai glābtu visu kopīgās mājas – veco lidostu. Mājas

ir mājas, šeit var katru rītu un vakaru sapulcēties biznesa klases uzgaidāmajā telpā pie televizora, uzzināt visu par

smalkākajiem zīmoliem un akcīzes nodokli. Un uz brīdi aizmirst par šausmu kabinetu. Blaktis patiesībā ir ļoti

kārtīgas. Vakarpusē, kad tiek atnesti jauni koferi, blaktis noskaita blakšu tēvreizi, un dežurants rāpjas bēniņos saskaitīt

koferus. Ierakstīt visu grāmatā. “Mēs šo grāmatu jau gadu desmitiem aizpildām ar lepnumu. Ja jūs interesē, cik koferu

nonāca lidostā 1939. gada 21. augustā un vai fon Ribentropa kungam, kas lidoja uz Maskavu, līdzi bija strīpainas

apakšbikses, jūsu dēļ mēs to varētu noskaidrot,” stāsta Lore, kam labi padodas rēķini. Dažu kukaiņu, piemēram,

prusaku dzīve lidostā ir tik pilna satraukumu un baiļu, ka lielās indēšanas laikā, reizi gadā, viņi visi kopā dodas uz

Itāliju un tur pavadīja jauku un saulainu nedēļu.