STŪRE (4)

Preces apraksts

STŪRE ‘04

Kur mana vieta un loma pasaules dūmu mutuļos?
Latvijas autožurnālistikas guru Atis Jansons aicina nepieļaut vēl viena “mini OIK” startu transporta nozarē. Tādu var radīt Latvijas likumdevēju akla sekošana Eiropas funkcionāru prasībām par CO2 izmešu samazinājumu visās jomās. Jau ir izstrādāts projekts... Kas notiks, ja ar likuma spēku pieprasīs, lai visam mūsu autoparka tvertnēs lejamajam benzīnam un dīzeļdegvielai pievienotu lielāku biodegvielu daļu? Tirgotājs maksās, bet tikai no klientiem paņemtās naudas – degviela vienkārši kļūs vēl dārgāka. Dīzelis – vismaz par centiem trim, iespējams, par pieciem litrā. Autors lēš, ka, gadā nobraucot 30000 kilometru, par šo “Eiropas prasības” izpildīšanu sanāks piemaksāt kādu simtu eiro.

Par motoreļļu
Pienākusi kārtējā eļļas maiņa. Bet negribas ne pašam smērēties, ne braukt uz servisu. Auto taču ripo labi – nekādas vainas. Gan jau nekas nenotiks, ja mazliet pavilkšu garumā... Pazīstamas pārdomas, vai ne? Šodien tiešām nekas slikts nenotiks, arī ne rīt un pēc nedēļas. Eļļas maiņas intervālu neievērošana parasti atspēlējas pēc kādiem 100–200 tūkstošiem nobraukto kilometru. Dzinējs kļūst gurdenāks, zūd sākotnējā jauda, sāk šķist, ka eļļas zudumi strauji tuvojas degvielas patēriņam, un tad vēl tie dīvainie trokšņi no motora... Atklājam, kas autobraucējam jāzina par motoreļļām, tās zušanas iemesliem, maiņas intervāliem, filtriem utt.

Akumulatori
Tātad laiks mainīt veco akumulatoru, un rodas doma – varbūt vietā nopirkt ietilpīgāku akumulatoru ar lielāku maksimālo starta strāvu? Tāds tiešām vieglāk iedarbinātu auto ziemas rītā. Un pie šīs darbības neizlādētos tik dziļi procentu izteiksmē kā mazāks akumulators. Tāpēc var paredzēt, ka kalpos nedaudz ilgāk. Jāmin arī rezerve, ja gadās aizmirst ieslēgtu radio vai gaismas uz nakti. Bet ir arī pretargumenti... Stūres apskatā – dažādi akumulatoru veidi, kas dod izvēles iespējas. Taču bez īpašas, skaidras vajadzības nav vērts mainīt esošo pret lielāku, spēcīgāku, modernāku. Svarīgāk parūpēties par esošā akumulatora veselību, un tas kalpos ilgi!

Kruīzkontrole: slinkuma barošanai un drošībai
Šodien pat rumāņu mazcenas Dacia Duster ir kruīzkontrole, bet japāņu Suzuki Swift hibrīdversijai, kas maksā 15 000 eiro, ir pat adaptīvā kruīzkontrole (!). Starp citu, jaunāko laiku adaptīvās kruīzkontroles (Adaptive Cruise Control jeb ACC) būtiskākā atšķirība ir tā, ka tās ir apaugušas ar elektroniskiem sensoriem un radariem, kas kopā ar citām aktīvām un pasīvām drošības sistēmām var panākt, ka automobilis pats apstājas un pēcāk arī uzsāk kustību. Advancētākās sistēmas pat spēj tumsā pazīt cilvēkus vai dzīvniekus un vajadzības gadījumā veikt avārijas bremzēšanas manevru... Visi izgudrojumi veicina cilvēku slinkumu. Arī kruīzkontrole! 

Satiksmes negadījumu ABC
Lai cik pieredzējis autovadītājs tu būtu, nekad nevari paredzēt, kurā brīdī iekļūsi satiksmes negadījumā. Tāpēc svarīgi zināt, kā rīkoties katrā situācijā, lai saņemtu atlīdzību no apdrošinātāja... Apskatām dažādas situācijas un autovadītāju kļūdas pēc negadījuma. Tāpat par videoreģistatoriem, aculieciniekiem un citiem pierādījumiem.

Ceļojums mājā uz riteņiem
Nekādas naktsmītņu meklēšanas un rezervēšanas vai maldīšanās vietējo autobusu kustības sarakstos. Izvēloties ceļot ar kemperi vai treileri, viss vajadzīgais ir vienuviet. Pasaules apceļošana mājā uz riteņiem kļūst arvien populārāka, jo piedāvā ko tādu, pēc kā alkst visi, proti, brīvību... Praktiski padomi, tehnikas izvēle un pieredzes stāsti.

Vankeļa dzinējs aiziet. Vai atgriezīsies?
1924. gadā Fēlikss Vankelis, būdams tikai 22 gadus vecs, radīja pilnīgi jaunu dzinēja veidu, kas būtu efektīvāks nekā parastie iekšdedzes dzinēji. Vankeļa jeb rotora dzinējs piedzīvoja ziedu laikus 60. gados. Automobiļus ar rotora dzinēju izstrādāja, piemēram, Citroën, Rolls-Royce un Mercedes-Benz, savukārt Norton un Suzuki to izmēģināja motociklos. Tomēr eiforija nebija ilga – masveida ekspluatācijā atklājās arī būtiski dzinēja trūkumi, ražotāji pamazām atteicās no inovatīvā dzinēja izmantošanas. Taču ideja nav mirusi, un, piemēram, Mazda laiku pa laikam atgriežas pie šī dzinēja, uzstādot to atsevišķos modeļos. Un 2020. gadā tā izlaidīs hibrīdauto, kas papildus elektrodzinējam būs aprīkots ar Vankeļa dzinēju...

Reiz mūsu zemē ražoja pat fordus...
Latvijas autobūve šogad atzīmē 110 gadu jubileju. Un, lai arī patlaban Latvija nevar lepoties ar uzņēmumiem, kas masveidā ražotu auto, autobūves aktivitātes mūsu zemē nekad nav rimušas. Vienmēr atrodas kādi uzņēmumi vai entuziasti, kuri mēģina pacelt arvien jaunus projektus. Jaunākais – pazīstamā inženiera Andra Dambja elektriskā pilsētas mikroautobusa OPP projekts Ogrē; pirmais prototips jau sertifikācijas procesā... Gandrīz apaļā jubileja ir labs iemesls pāršķirstīt vēstures lappuses. Šoreiz – par laiku, kad Rīgā tika būvētas Ford automašīnas, kas vēsturē iegājušas ar zīmolu Ford-Vairogs.