Droši kā tankā
Psihiatriskajā klīnikā, kurā risinās stāsta darbība, ikviens ierauga
metaforisku apkārtējās sabiedrības spoguli. Sistēma samaļ
individualitāti, un cilvēks nespēj iekļauties no malas diktētā striktā
dresūras režīmā vai paciest iejaukšanos personības privātajā dzīvē. Taču
visšokējošākais ir tas, ka lielākā daļa pacientu šādu neciešamu dzīvi
sev ir izvēlējušies labprātīgi.