Žaņa Lipkes memoriālā 24. aprīlī, Armēņu genocīda piemiņas dienā, plkst. 16.00 tiks atklāta armēņu izcelsmes Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde Granātābola gaisma. Ar tās atklāšanu memoriālā aizsāksies starpdisciplinārs kultūras pasākumu cikls Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā, kura mērķis ir aktualizēt Armēņu genocīda pieredzes refleksijas vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, kino un kultūras atmiņā.

Izstāde apkopo Māras Brašmanes pirmās fotogrāfijas, uzņemtas laikā no 1965. līdz 1969. gadam, ar fotogrāfes tēva platfilmu fotokameru Woigtländer. Melnbaltajos attēlos redzama brīva un nepiespiesta atmosfēra ar bohēmistiem, māksliniekiem un rakstniekiem – studentiem, kuri turpmākajos gadu desmitos izaugs par Rīgas jauno inteliģenci.

Pirmo reizi Latvijā varēs iepazīt pasaulē ievērojamā un leģendārā Faencas keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasīto kolekciju, kas atklāj jaunu kultūras perspektīvu ne tikai Itālijas mērogā, bet arī starptautiski. Izstāde izgaismo Itālijas unikālo devumu vienā no daudzpusīgākajiem vizuālās mākslas medijiem – keramikā, kur savijas tēlniecība, dizains un materialitāte. Apkopojot 50 autoru darbus, ekspozīcija sniedz ieskatu nozares attīstībā pusgadsimta garumā – no pionieriem līdz spilgtākajiem 21. gadsimta meistariem.

Izstādē Zūdošo laiku paturot apskatāmas ainavas, klusās dabas, kuru galvenie objekti ir ķirbji un nedaudz arī cilvēku roku radīti arhitektūras veidojumi.

Šogad aprit 85 gadi kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienības okupētajā Latvijas teritorijā. Karš Liepāju sasniedza 1941. gada 22. jūnijā pulksten 4 no rīta un ilga septiņas dienas – līdz 29. jūnijam. Šajā laikā pilsētā norisinājās intensīva karadarbība, kuras rezultātā tika iznīcinātas un bojātas daudzas vēsturiskas ēkas.

Dabas motīvi gleznās, apgleznotajos lakatos, tērpos un dizaina priekšmetos organiski sabalsojas ar 20. gadsimta sākuma estētiku, apliecinot jūgendstila tradīcijas pēctecību mūsdienās. Izstāde veltīta muzeja 17. gadadienai un būs apskatāma līdz 31. maijam.

Izstādē, kas veltīta Imants Vecozols radošajai darbībai, piedāvāta iespēja iepazīt mākslinieka daudzpusīgo rokrakstu plašā laika amplitūdā – no zelta klasikas darbiem līdz pat jaunākajām gleznām. Ekspozīcija atklāj Vecozola konsekvento interesi par glezniecības valodas attīstību, vienlaikus saglabājot viņam raksturīgo formu skaidrību un kompozicionālo līdzsvaru.

Izstāde apvienojot glezniecību, fotogrāfiju un tēlniecību izzina, kā veidojas un transformējas cilvēka uztvere personisko atmiņu, kolektīvās pieredzes un dažādu kultūras kontekstu ietekmē.

Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja Rīgas birža arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē.

Izstāde veidota kā tēlains un emocionāls stāsts par cilvēkiem, kas radīja Baltijas Universitāti, un apstākļiem, kādos tā darbojās. Tās mērķis ir likt aizdomāties par apbrīnojamo apņēmību un nelokāmību, ar kādu augstskolas mācībspēki un studējošie pārvarēja svešatnes grūtības, postu un trūkumu un šodienas apdraudējuma apstākļos parādīt lielo tautas pašorganizācijas spēku un ietekmi kritiskos mirkļos.

Tas ir pirmais tik apjomīgs mākslinieciskajam zīmējumam veltīts pārskats Latvijā, piedāvājot iepazīt senu grafikas tehniku kā patstāvīgu radošās pašizteiksmes formu un autorus, kuru praksē zīmējums ieņem īpašu vietu. Izstādes koncepcijas pamatā ir zīmēšanas un domāšanas attiecības, akcentējot zīmējuma spēju sniegt empātisku pieredzi un rosinot skatītāju pietuvoties mākslinieka ideju pasaulei.

Jāni Ferdinandu Tīdemani var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem modernisma pārstāvjiem Latvijas mākslā. Viņa ekspresīvā glezniecība, drosmīgā krāsu izjūta un dinamiskais triepiens 20. gadsimta 30. gados ienesa Latvijas mākslā jaunu, Eiropas modernisma elpu.

Darbus veidojuši audiomākslinieki Artūrs Punte un Rostislavs Rekuta, kā arī videomākslinieks Andrejs Strokins. Izstāde notiks pirmās Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļas programmā un būs apskatāma no 14. līdz 19. aprīlim. Izstādes noslēgumā 19. aprīlī būs skatāma autoru performance.

Ekspozīcija veltīta vienai no skolas atpazīstamākajām specialitātēm – metāla mākslai un dizainam. Tā piedāvā ieskatu vairākās desmitgadēs, ļaujot izsekot dizaina izglītības attīstībai – no dzintara un cēlmetāla lietojuma tradīcijām līdz laikmetīgām rotām, instalācijām un eksperimentāliem risinājumiem. Izstāde vienuviet pulcē gan vēsturiskus darbus, kas ilgstoši glabāti skolas fondos, gan mūsdienu autoru veikumu. Izstādes koncepciju un dizainu veidojuši Guna Poga, Andris Garokalns un Barbara Ābele.

Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.