Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Pazudušo dēlu atgriešanās © DIENA

Ir ļoti ticams, ka 2028. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs Latvija debitēs pie mums mazpazīstamajā airēšanas slalomā, jo kopš šīs sezonas savu dzimteni pārstāvēs nesenais pasaules U23 vicečempions. Kurts Ādams Rozentāls (23) ir latvietis, kuru dzīve bērnībā aizveda uz Lielbritāniju. Tieši tur viņš pievērsās airēšanai un šīs valsts sastāvā guva savus līdz šim lielākos panākumus, tomēr tur arī viņu piemeklēja skandāls, kas licis atgriezties mājās. Tagad sportists ir apņēmības pilns sasniegt līdz šim neaizsniegtas virsotnes. Visaugstākos mērķus airēšanas slalomā izvirzījis arī jaunākais brālis Klāss Francisks Rozentāls (20), kurš zem dzimtenes karoga startē jau vairākus gadus, bet šoreiz ģimenes stāstu iepazinām sarunā ar Kurtu Ādamu.

Šķidrumu zudums. Vai visiem sportistiem par to jāsatraucas? © DIENA

Pienākot pavasarim un strauji tuvojoties maijā gaidāmajam Rīgas maratonam, kā arī apgriezienus uzņemot LVM MTB un Gravel veloseriāla sezonai, var novērot arvien vairāk aktīvu skrējēju un riteņbraucēju, kuri kā sēnes pēc lietus piepilda pilsētas ielas. Līdz ar spožākiem saules stariem mēs nereti vairāk domājam par karstuma ietekmi uz ķermeni slodzes laikā. Skaidri zinām un jūtam, ka, palielinoties āra gaisa temperatūrai, arī ķermenis vairāk iekarst, svīst, elpošana mēdz būt biežāka un atdzesēt ķermeni, iespējams, paliek grūtāk. Tādos gadījumos parasti tiek ieteikts viens universāls līdzeklis – elektrolītu dzērieni. Bet kādi tie ir, kā atšķiras, kad tie tiešām jālieto, bet kuros gadījumos tas var kaitēt veselībai, nepamatoti uzņemot pārlieku lielu sāls daudzumu? Uz šiem un, iespējams, citiem jautājumiem centīšos rast atbildes zinātnē balstītās rekomendācijās un pētījumos.

Subjektīvais faktors © DIENA

Daiļslidošana pieder pie subjektīvi vērtējamiem sporta veidiem. Tas nozīmē, ka vietu sadalījumu nosaka nevis bezkaislīgs hronometrs vai mērlente, bet gan cilvēki – tiesneši. Varbūt kādreiz nākotnē šīs funkcijas tiks uzticētas mākslīgajam intelektam, bet pagaidām tas nav iespējams. Tieši tāpēc periodiski parādās plaši publiski strīdi par vienu vai otru tiesnešu lēmumu un sacensību rezultātiem. Izņēmums nebija Milānas ziemas olimpiskās spēles. Lielākais skandāls sākās pēc sacensībām dejās, kur par olimpiskajiem čempioniem tika kronēti Francijas pārstāvji Loransa Furnjē Bodrī un Gijoms Sizerons. Trača akcents bija par izvēles dejas iznākumu. Proti, daudzi uzskata, ka zelta medaļa pienācās trīskārtējiem pasaules čempioniem amerikāņiem Medisonai Čokai un Evanam Beitsam, bet soģi, izmantojot tiesāšanas subjektīvo faktoru, nepelnīti tās atdeva Furnjē Bodrī un Sizeronam.

Formulas 1 identitātes krīze © DIENA

Jaunie 2026. gada Formulas 1 tehniskie noteikumi tika diskutēti, apspriesti, izstrādāti un kritizēti jau sešu gadu garumā, tomēr jau pēc pirmajām trim šīs sezonas sacīkstēm FIA, FOM un visas komandas atkal sēdušās pie sarunu galda un lēmušas par būtiskām pārmaiņām noteikumos. Kā un kāpēc Formula 1 ir nonākusi tik absurdā un neapskaužamā situācijā, un vai tiešām ir izredzes glābt čempionātu pēc tik polarizējoša un strīdīga sezonas sākuma?

Neierasti vēls pavasaris © DIENA

Pirms desmit gadiem 16. maijā pasaules hokeja čempionāta grupu turnīrs atrastos jau pusceļā un pamazām parādītos arī lielāka skaidrība par Latvijas izlases perspektīvām (vai to neesamību) ceturtdaļfināla sasniegšanai, bet dažos gadījumos vietu sadalījums grupās jau būtu zināms, toties šogad šajā datumā mūsu valstsvienība aizvadīs savu pirmo spēli, tiekoties ar mājiniekiem – Šveices izlasi.

Jauns rallijkrosa cēliens © DIENA

Pēc četru gadu pārtraukuma 9. un 10. maijā Biķernieku autotrasē Rīgā atgriezīsies pasaules labākie rallijkrosa braucēji, tomēr šoreiz ne vairs pasaules čempionāta formātā. Lai iegūtu jaunu elpu, sacensības nākamos divus gadus risināsies kā Eiropas čempionāts, tomēr pirmie soļi sperti ļoti daudzsološi. Par gaidāmo Euro RX of Latvia posmu stāsta tā rīkotājs Jānis Bergs.

Dzimtenes mīlestība © DIENA

Vai Latvijā pavadījis tikai bērnību, bet allaž ilgojies pēc dzimtenē piedzīvotā cilvēku patiesuma, vai ilgus gadus atradies leģionāra gaitās, bet nekad nav kautrējies publiski izteikties, ja sajutis, ka latviskuma vērtības tiek apdraudētas. Šajā Sporta Avīzes numurā sarunājamies ar vairākiem sportistiem, kuri lielu daļu mūža dzīvojuši ārzemēs, tomēr tas tikai vēl vairāk viņos nostiprinājis mīlestību pret Latviju.

Vēl pavisam nesen Latvijas sieviešu futbola izlase atradās Nāciju līgas zemākajā līmenī, taču šobrīd tā jau spēlē starp Eiropas 32 spēcīgākajām komandām un mērojas spēkiem ar kontinenta eliti. Šo izrāvienu īsā laikā devušas drosmīgas pārmaiņas – jauna galvenā trenere Liene Vāciete un jaunas līderes laukumā. Izlasē sevi skaļi piesaka gan Anglijā rūdītā kapteine Monika Estere Štube, gan 17 gadus vecā Gabriela Annija Andersone, kura jau debitējusi Itālijas A sērijā, kamēr vārtos arvien drošāk nostiprinās Elza Renāte Strazdiņa. Straujā paaudžu maiņa un augošais profesionāļu skaits liek runāt ne tikai par veiksmīgu rezultātu, bet arī jaunu Latvijas sieviešu futbola attīstības posmu.

Mēs daudz runājam par to, kā panākt, lai jaunieši sporto. Krietni mazāk – kā panākt, lai viņi nepārstāj sportot. Gandrīz par ikdienišķām ir kļuvušas diskusijas, kas postulē jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu. Ziņas atspoguļo, ka jauniešiem ir grūtības izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus, gan iestājoties iekšlietu, gan aizsardzības struktūrās. Taču vai problēma patiešām slēpjas tikai jaunatnē? Dati liecina, ka arī pieaugušo sabiedrība ir nepietiekami fiziski aktīva. Piemēram, pēc Eirobarometra datiem, tikai aptuveni trešdaļa Eiropas iedzīvotāju sporto vismaz reizi nedēļā, turklāt Latvijā regulāra sportošana ir vēl retāka. Līdzīgi arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka būtiska sabiedrības daļa nesasniedz minimālās fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

Latvijas biatlonisti šogad pasaules junioru čempionātā beidzot atgriezās uz goda pjedestāla, pārtraucot vairāk nekā četrus gadu desmitus ilgušo pauzi. Taču šī stāsta sākums meklējams vēl agrāk – laikā, kad sporta veids vēl bija tālu no mūsdienu precizitātes un Latvijas atlēti tikai veidoja savu vietu pasaules kartē. Ar trim pasaules junioru čempionāta zelta godalgām pirmais to iezīmēja Jānis Čaurs, kļūstot par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čempioniem, tomēr arī pilnvērtīgi piedzīvojot sistēmas skarbo pusi.

Šodien