Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Vai sasniegsim 70? © DIENA

Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskās spēles bija trešā reize vēsturē, kad Latvijas delegācijas sastāvā uz startu devās 57 sportisti, atkārtojot Turīnā un Sočos uzrādīto rezultātu. Sākoties olimpiskajai sezonai pirms Milānas–Kortīnas spēlēm, aprēķini liecina, ka šoreiz ne tikai tiks uzstādīts jauns Latvijas delegācijas rekordizmērs, bet, iespējams, pat sasniegts 70 sportistu slieksnis. Lai nu kas, bet vēlmes un cīņasspara trūkums Latvijas sportistiem nav jāpārmet, saka daudzu federāciju pārstāvji, turklāt sastāvā ienāk vairāki ļoti talantīgi jaunie atlēti, kuri, ja arī neaizbrauks uz šīm spēlēm, rokas nenolaidīs un savu potenciālu ir gatavi realizēt 2030. gadā Francijas Alpos.

Olimpiskā gatavība © DIENA

Novembris ir mēnesis, kad sezona sākas lielai daļai ziemas sporta veidu pārstāvju. Reizi četros gados ziemas sporta sezona ir īpašāka, jo tās kulminācija tiek sasniegta olimpiskajās spēlēs. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka uz februārī gaidāmajām Milānas–Kortīnas spēlēm dosies ar uzviju lielākā Latvijas delegācija vēsturē.

Tartu riteņbraukšanas svētki © DIENA

Ir 1999. gada 4. jūlijs, un Francijas pilsētā Šalano uz pjedestāla augstākā pakāpiena uzkāpis Jāns Kirsipū. Dienu vēlāk šis igauņu sportists pārņem līdera dzelteno krekliņu pasaules lielākajā sacīkstē Tour de France. Kirsipū panākumi deva milzu grūdienu riteņbraukšanai mūsu kaimiņvalstī. Nieka trīs gadus vēlāk Igaunijā jau notika pirmās profesionālās šosejas riteņbraukšanas sacīkstes Tallinas GP un Tartu šosejas brauciens. Gadu laikā šīs divas sacīkstes pārtapušas par Tour of Estonia velobraucienu, bet pašlaik Igaunija straujiem soļiem tuvojas vēl vienam nozīmīgam solim tās riteņbraukšanas vēsturē – Tartu kalnu divriteņu maratona iekļaušanai UCI Grants pasaules sērijas seriālā. Lai novērotu, kā mūsu ziemeļu kaimiņiem veicas ar Tartu MTB maratona rīkošanu, Sporta Avīze devās uz Tartu piedalīties īsākajā 21 km distancē.

Ceļš pēc olimpiskajām medaļām. Pirmsākumi © DIENA

Ar septiņām olimpiskajām godalgām kamaniņu braukšana ir viens no titulētākajiem Latvijas sporta veidiem, un arī gaidāmajā ziemā Itālijā notiekošajās olimpiskajās spēlēs vienas no lielākajām cerībām sporta draugi liks uz šo renes disciplīnu. Tāpēc ir īstais mirklis ieskatīties kamaniņu sporta pirmsākumos mūsu valstī.

Spēlē futbolu vienkārši © DIENA

Futbols ir ļoti vienkārša spēle, tomēr to spēlēt vienkārši ir ļoti sarežģīti, leģendārā Johana Kreifa teikto citē futbola skolas Metta audzēknis Emīls Takanbekovs (12). Neskatoties uz jauno vecumu, viņš futbolu jau uzskata par savu darbu un katru dienu pēc skolas un treniņiem vēl papildus trenējas mājas pagalmā tēta vadībā, jo izvirzījis augstus mērķus, cerot kļūt par pirmo latvieti, kurš uzvarējis UEFA Čempionu līgā. Tomēr pats galvenais ir izaugt par labu cilvēku.

Manēžu pārņem karatē © DIENA

No 22. līdz 26. oktobrim BTA Daugavas vieglatlētikas manēžu pārņems karatē, uz desmit laukumiem aptuveni 2000 dalībniekiem sacenšoties Pasaules Karatēdo federāciju savienības (WUKF) Eiropas čempionātā. Par gaidāmajām sacensībām stāsta Latvijas Karatē asociācijas prezidents Vladislavs Fetkuļins.

Treniņu slodzes plānošanas māksla un zinātne © DIENA

Iepriekšējā rakstā (skat. Sporta Avīzes augusta numuru) klāstīju par dažādām niansēm, kas saistāmas ar fizisko darbaspēju novērtēšanas testiem sportā. Stāsts par treniņu intensitātes dozēšanu šoreiz būs nosacīts turpinājums jeb, kā to zinātniskajā leksikā dēvē angliski, – follow-up raksts. Lai arī tas rada labu pēctecību un iegūto rezultātu izmantošanu tālākā jautājuma izpētē, zinātniskie žurnāli šādus follow-up rakstus nezin kāpēc publicē nelabprāt, taču Sporta Avīze ir daudz atvērtāka akadēmiskajai brīvībai un sporta zinātnes popularizēšanai, tādēļ nekautrēšos to izmantot.

Pirms gada, kad dalījos ar iespaidiem par savu dalību Čikāgas maratonā, skrējēju apbrīnotākajam sacensību seriālam Abbott World Marathon Majors bija citi noteikumi. Tūkstošiem amatieru atlētu mērķis bija pēc Londonas, Berlīnes, Čikāgas, Bostonas, Ņujorkas un Tokijas maratonu veikšanas saņemt sešzvaigžņu medaļu, ko līdz šim ieguvuši desmit Latvijas sportisti. Taču kopš šī gada 31. augusta svarīgākie ir seši mūsu septiņzvaigžņu medaļnieki, jo Alfrēds Apinis, Daniils Blats, Mārtiņš Dukāts, Augusts Iesalnieks, Oskars Kreitāls un Anda Valtere pirmie tās izcīnīja, veiksmīgi startējot pasaules prestižākā maratonu seriāla jaunākajā biedrā – Sidnejas maratonā. Joprojām uz «meidžora» godu turpina kandidēt arī Keiptaunas un Šanhajas maratoni, tātad, iespējams, nākotnē zvaigžņu būs vēl vairāk.

Pēdējā desmitgadē ir aktualizēta tēma par mikrobiomu un kā labās baktērijas ietekmē cilvēka vispārējo veselību, tostarp emocionālo stāvokli, enerģijas līmeni un citus svarīgus aspektus. Arī sportistiem un aktīviem cilvēkiem jādomā par zarnu mikrobiotu, jo tas var uzlabot ne tikai pašsajūtu, novēršot gremošanas trakta traucējumus, bet arī imunitāti, enerģiju, darbaspējas un dažādu mikroelementu uzsūkšanos asinsritē.

Pēc divām sezonām ar čempionu ambīcijām Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) Kristaps Porziņģis šovasar pirms sava prāvā līguma pēdējā gada nokļuva Atlantas Hawks paspārnē. Atlanta ir viens no amerikas basketbola centriem un alkst augstākā līmeņa panākumu. Vienīgo titulu Hawks vienība izcīnījusi vēl tad, kad klubs pārstāvēja Sentluisu, bet kopš pārcelšanās uz Džordžijas štatu tai nav izdevies sasniegt finālu. Tagad latviešu "vienradzis" mēģinās palīdzēt vanagiem lidot vēl nebijušos augstumos. Jaunā NBA sezona sāksies jau šomēnes.

Šodien