Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Ilgtermiņa redzējums © DIENA

Vēl pavisam nesen Latvijas sieviešu futbola izlase atradās Nāciju līgas zemākajā līmenī, taču šobrīd tā jau spēlē starp Eiropas 32 spēcīgākajām komandām un mērojas spēkiem ar kontinenta eliti. Šo izrāvienu īsā laikā devušas drosmīgas pārmaiņas – jauna galvenā trenere Liene Vāciete un jaunas līderes laukumā. Izlasē sevi skaļi piesaka gan Anglijā rūdītā kapteine Monika Estere Štube, gan 17 gadus vecā Gabriela Annija Andersone, kura jau debitējusi Itālijas A sērijā, kamēr vārtos arvien drošāk nostiprinās Elza Renāte Strazdiņa. Straujā paaudžu maiņa un augošais profesionāļu skaits liek runāt ne tikai par veiksmīgu rezultātu, bet arī jaunu Latvijas sieviešu futbola attīstības posmu.

Sportošana nebeidzas ar jaunību © DIENA

Mēs daudz runājam par to, kā panākt, lai jaunieši sporto. Krietni mazāk – kā panākt, lai viņi nepārstāj sportot. Gandrīz par ikdienišķām ir kļuvušas diskusijas, kas postulē jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu. Ziņas atspoguļo, ka jauniešiem ir grūtības izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus, gan iestājoties iekšlietu, gan aizsardzības struktūrās. Taču vai problēma patiešām slēpjas tikai jaunatnē? Dati liecina, ka arī pieaugušo sabiedrība ir nepietiekami fiziski aktīva. Piemēram, pēc Eirobarometra datiem, tikai aptuveni trešdaļa Eiropas iedzīvotāju sporto vismaz reizi nedēļā, turklāt Latvijā regulāra sportošana ir vēl retāka. Līdzīgi arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka būtiska sabiedrības daļa nesasniedz minimālās fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

Biatlona sākuma varonis © DIENA

Latvijas biatlonisti šogad pasaules junioru čempionātā beidzot atgriezās uz goda pjedestāla, pārtraucot vairāk nekā četrus gadu desmitus ilgušo pauzi. Taču šī stāsta sākums meklējams vēl agrāk – laikā, kad sporta veids vēl bija tālu no mūsdienu precizitātes un Latvijas atlēti tikai veidoja savu vietu pasaules kartē. Ar trim pasaules junioru čempionāta zelta godalgām pirmais to iezīmēja Jānis Čaurs, kļūstot par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čempioniem, tomēr arī pilnvērtīgi piedzīvojot sistēmas skarbo pusi.

Zemu izmaksu autosports © DIENA

Jau astoņpadsmito sezonu arī Latvijā desmitiem braucēju sacenšas folkreisā jeb iespējā ar minimālām izmaksām izmēģināt savus spēkus autosportā. Par folkreisa vasaras kausa sezonu, kas 2. un 3. maijā sāksies Tepera autotrasē Smiltenē, stāsta Latvijas Automobiļu federācijas krosa komisijas folkreisa nodaļas vadītājs Viesturs Saukāns.

Nozagtie svētki © DIENA

Aptuveni pēc diviem mēnešiem, 11. jūnijā, Mehiko sāksies 2026. gada Pasaules kauss futbolā. Turnīrs, kam sākotnēji bija milzīgs potenciāls kļūt par absolūti leģendāriem svētkiem, nu ar katru mēnesi izskatās arvien šaubīgāk un šaubīgāk. Sportiski visam ir jābūt kārtībā un noteikti arī šoreiz piedzīvosim kādu mirkli, par ko futbola pasaule runās vēl ilgi, taču ārpus laukuma problēmu netrūkst. Primāri jau ASV, kas šobrīd liek uzdot pamatotus jautājumus, vai ilgi gaidītais sapnis līdz turnīra sākumam nebūs kļuvis par īstu murgu. Sporta Avīze arī klātienē aplūkoja turnīra norises vietā valdošo noskaņojumu.

Latviešu rokzvaigznes Eindhovenā © DIENA

Futbola līdzjutēji, izdzirdot Eindhovenas pilsētas nosaukumu, uzreiz iedomājas vienu no Nīderlandes titulētākajām komandām PSV, bet ar sportu nesaistītiem cilvēkiem galvenā asociācija varētu būt sadzīves tehnikas giganta Philips ražotne, savukārt Latvijas hokeja faniem, it īpaši tiem, kuri dzimuši jau neatkarīgās valsts laikā, ar šo pilsētu diez vai saistās kādas atmiņas. Tomēr Eindhovenā noticis viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas hokeja vēsturē – tieši pirms 30 gadiem šajā pilsētā hokeja izlase triumfēja pasaules čempionāta pirmajā divīzijā jeb B grupā un izcīnīja ilgi gaidīto ceļazīmi uz elites divīziju, kurā Latvija spēlē vēl joprojām.

Hokeja pavasara dzimšana © DIENA

Pagājuši jau 30 gadi, kopš Latvijas hokeja izlase Nīderlandes pilsētā Eindhovenā izcīnīja ceļazīmi uz pasaules čempionāta augstāko divīziju. Kopš tā laika mūsu spēlētāji vietu spēcīgāko komandu saimē tā arī nav atdevuši.

2026. gada 20. februārī tika aizvadīts Sporta viktorīnas lielais fināls – vakars, kurā sporta fakti mijās ar emocijām, loģika ar intuīciju, bet pārliecība ar nervozu skatienu uz punktu tabulu. Tā nebija tikai spēle – tas bija sezonas kulminācijas brīdis, un turklāt īpašā gadā, jo jau maijā Sporta viktorīna svinēs savu desmit gadu jubileju. Desmit gadi nozīmē, ka daži dalībnieki ir izauguši no «es vienkārši atnācu līdzi» līdz «dodiet papīru, es rakstīšu pirmo atbildi».

Bieži redzam un uzklausām sportistu stāstus, kā trauma, ilgstoša slimība vai hronisks nogurums ir piespiedis nospiest bremžu pedāli un uz brīdi pārtraukt iecerēto treniņu plānu. Gandrīz visos gadījumos atklājas, ka šādu iznākumu izraisījusi vairāku faktoru ķēde, kuri kā domino kauliņi cits pēc cita ir sakrituši. Viens no pirmajiem kauliņiem šajā spēlē var būt nepietiekama enerģija vai uzturvielu deficīts, kas adekvāti neatbalsta izvēlētās sportiskās aktivitātes. Tādēļ šoreiz vēlos vērst uzmanību uz nepietiekamu enerģijas uzņemšanu sportā, tās radītajām sekām un ieteikumiem, kā šo problēmu risināt.

Latvijas sportisti piedalījās jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, bet pirmās medaļas kaklā kāra vien 1980. gadā. Toreiz tika gūts arī pirmais zelts, ko kamaniņu sporta sacensībās ļoti pārliecinoši izcīnīja Vera Zozuļa. Viņas uzvara kļuva par atskaites punktu sporta veidam, kas Latvijā bija ienācis vien nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kopš tā laika joprojām mūsu braucēji ikkatrās sacensībās ir starp reāliem medaļu pretendentiem.

Šodien