Laika ziņas
Šodien
Lietus ar sniegu

Dabas Diena

Lai dzīvo koši dzeltenā! © DIENA

Ik gadu Pantone paziņo gada krāsu, kura kļūst par vadošo jeb modes krāsu dažādās jomās – interjerā, dekoros, arī floristikā. Šogad, 2021. gadā, tā ir illuminating jeb koši dzeltenā, kas reprezentē spēku un pozitīvismu, cerības, optimismu, draudzību, dzīvesprieku. Ziedu pasaulē tas nozīmē daudz spilgtuma un kontrastu. Dzeltenais tonis var kalpot gan kā atsevišķas nianses ziedu kompozīcijā, gan monohroni dažādu sugu, bet viena vai līdzīgu toņu pušķi. Nāk taču pavasaris ar narcisēm, mimozām, tulpēm vāzēs un priecīgi ziedošām pieneņu pļavām!

Videi draudzīgas autiņbikses © DIENA(7)

Tiecoties uz mazulim drošāku un vecākiem ērtāku ikdienu, Latvijā tapis autiņbiksīšu zīmols GeGe. Tas ne tikai atstāj aiz durvīm tādas nevēlamās sastāvdaļas kā smaržvielas, parabēni, balinātāji, bet arī izmanto līdz šim vietēji neierastu izplatīšanas veidu – autiņbiksīšu abonēšanas iespēju. Zīmola GeGe dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Magrins atzīst, ka tieši tā dēvētā mileniāļu paaudze, kas tagad kļūst par vecākiem saviem pirmajiem mazuļiem, ir tā, kurai, izvēloties produktus, aizvien svarīgāki ir tieši vides aspekti.

Dari pats: Jauna svece no veco atliekām © DIENA(5)

Reti kad svece izdeg pilnībā, neatstājot ne kripatiņas vaska. Tos var neizmest, bet pieiet radoši un izliet jaunu sveci! Der dažādu krāsu sveces, kuras sakausējot izveidos interesantu krāsu rakstu. Nevajadzētu jaukt kopā dažādus materiālus – parafīnu ar soju vai bišu vasku un tamlīdzīgi. Protams, videi draudzīgāk ir izmantot tādu materiālu kā sojas un bišu vaska sveces.

Ar tīras vides apziņu © DIENA(5)

Visā pasaulē labdarības veikali darbojas kā starpnieki starp mantu ziedotājiem un to saņēmējiem. Un tie darbojas ne tikai kā ziedošanas un labdarības ideju vēstneši, bet būtisku lomu spēlē tieši atbildīga patēriņa un vides saudzēšanas apziņas attīstīšanā sabiedrībā, uzskata labdarības veikalu tīkla Otrā elpa tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska.

Pa meža zvēru takām © DIENA

Sastapt savvaļā meža zvēru ir vienlaikus vilinoši un arī biedējoši. Katram, kurš vairāk vai mazāk regulāri dodas dabā, ir gadījies redzēt kādu bariņu stirnu novakarē vai rīta agrumā mežmalā uz ziemāju lauka vai zālāja, par ežiem un vāverēm nemaz nerunājot, bet lapsas esot manītas pat Rīgas centrā. A/s Latvijas valsts meži meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks stāsta, ka gaišā dienas laikā mežā sastapt, piemēram, lūsi, lāci vai vilku ir diezgan nereāli, jo dzīvnieks saplūst ar apkārtējo fonu, kā arī, cilvēkam tuvojoties, sadzird to un savlaicīgi paslēpjas. (Protams, ir arī izņēmumi, ko redzam arī sociālajos medijos publicētajos video.)

Meža putni ziemā © DIENA

Ierasts, ka putnus vērot un klausīties dodamies pavasaros un rudeņos, jo tieši šie gadalaiki pulcē vislielāko spārnoto būtņu daudzveidību, kad šeit sastopamas gan vietējās sugas, gan ceļotāji, kas dodas mājup no dienvidu zemēm vai gluži otrādi – prom. Taču arī ziema ir interesants laiks novērojumiem, turklāt trenē teju meditatīvu pacietību, māku ieklausīties klusumā.

Mežs ar noslēpumu © DIENA(1)

Dodoties Īles virzienā, trīspadsmit kilometru no Dobeles ceļotājs nonāk pie izteiksmīga reljefa ainavas, apvītas nostāstiem. Tas ir Latvijas valsts mežu Pokaiņu mežs, kur stāvos pauguros un dziļās ielejās atrodami akmeņu krāvumi. Tie slēpj sevī pagātni, kuru centušies izzināt gan arheologi, gan ģeogrāfi, gan dziednieki, gan citi pētnieki. Noslēpums ir palicis. Savukārt rudens un ziemas sezona ir piemērots laiks, lai klātienē iepazītu Pokaiņu pauguraino pievilcību, ja vien kājās ir ērti apavi un spēks.

Ētikas kodekss, dabā ejot © DIENA(1)

Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.

Dari pats: Smaržīgā virtene © DIENA

Svētku noskaņai piedien svētku aromāti, un dabiski tos radīt mājoklī ir labākais veids! Tam izmantojami dažādi pārtikā derīgi produkti, nedaudz laika un izdomas.

Sēnes attīrīs notekūdeņus. Pieci jautājumi pētniecei Brigitai Daļeckai © DIENA

Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas pētnieces un Zviedrijas Karaliskā institūta KTH doktorantes Brigitas Daļeckas ikdiena paiet, meklējot iespējas, kā ar mikroskopisku sēņu palīdzību efektīvāk attīrīt notekūdeņus no apkārtējai videi bīstamām vielām. Rezultāti ir daudzsološi, taču darbs pie pētījuma vēl turpinās, lai saprastu, kā šo bioloģisko metodi integrēt pašreizējās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās.

Pa Aklā purva taku © DIENA(1)

Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuziasti un purvi ir nākuši modē – supošana un laivošana purvu ezeriņos, pastaigas pa purvu ārēm, nokāpjot no laipām ar sniega kurpēm kājās, ja paveicas un atnāk sniegs un sals, tiek organizēta pat slēpošana pa purviem, nemaz nerunājot par pastaigu cienītājiem, kuri nedēļas nogalēs uz Rīgai tuvāko purvu laipām nodrošina teju vai tikpat blīvu cilvēku plūsmu kā pilsētas ielās. To jau nu gan mums tagad vajag vismazāk, vai ne? Tāpēc dosimies tālāk, jo purvu arī citur Latvijā ir gana!

Baudīt dabu zirga mugurā © DIENA

Ja meklējat nodarbošanos, kas vienlaikus var sniegt nepieciešamo fizisko aktivitāšu devu ķermenim, atslodzi prātam un prieku sirdij, izmēģiniet jāšanu. Dodoties izjādēs dabā, varam ne tikai atpūsties un baudīt apkārtējo ainavu – sajūtot zirga silto elpu uz savas delnas, izgaist arī ikdienas rūpes un raizes.

Meža apsaimniekošanas cikli © DIENA

Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jākopj, jāveic ciršanas darbi un jāplāno darāmais nākamajai veģetācijas sezonai.

Laiks paradumu maiņai © DIENA

Pavasarī Covid-19 pirmā viļņa laikā Latvijas dabas takas piedzīvoja tādu popularitāti un apmeklētāju pieplūdumu kā, šķiet, vēl nekad iepriekš. Tagad, kad atkal ir daudz ierobežojumu saviesīgai dzīvei un arī veselais saprāts daudziem liek izvairīties no cilvēku pūļiem, iešana dabā ir vislabākā alternatīva. Un tas ir redzams, ne tikai atkal vērojot populārāko dabas vietu apmeklētāju lielo skaitu. Ak, jel, Latvija ir tik maza un nevajag pat pilnu dienu, lai nokļūtu no vienas tās malas līdz otrai, tāpēc meklējiet jaunas vietas, ko apskatīt, jaunas takas, ko izstaigāt, lai pilsētas drūzmu nenestu arī dabā! Un nav jau obligāti jādrūzmējas dabas takās, var pastaigāties vienkārši mežā!

Ar velosipēdu pa Latgali © DIENA

Kamēr pasaules apceļošanai jāpagaida, ir īstais brīdis, lai apskatītu Latviju, kas nav nemaz tik maza, īpaši – ja ceļo ar velosipēdu. Velosipēds nav tikai vasaras līdzgaitnieks – siltās un sausās ziemas ir kā radītas, lai šādi mērotu lielākus attālumus.

Dabas un vēstures oāze © DIENA(1)

Neparasts miers un klusums, pavisam neraksturīgs teritorijai, kas atrodas tik tuvu Rīgai, – tāds valda Doles salā, Daugavas muzeja parkā. Te ir vērts paviesoties rudens romantikas meklētājiem, kas grib izvairīties no tipiskās zelta rudens mednieku burzmas.

Dari pats: Dzērvenes ar medu © DIENA

Veselīgs un garšīgs našķis, kurā apvienoti divi superprodukti: medus un dzērvenes. Visgardākās, protams, pašu lasītas ar skaistās dabas piedzīvojuma atmiņu garšu klāt. Un tik viegli pagatavojamas!

Daba kā mirkļa māksla. Pieci jautājumi dabas māksliniekam Jānim Gutānam-Grasim © DIENA(1)

"Apcerīgās pastaigās dabā rodas pārdomas par mākslīgo un cilvēcisko, dabisko un dievišķo, kas iedvesmo radīt zemes mākslas darbus," teic dabas mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis. Lendārta (land art jeb zemes māksla – angļu val.) darbi tiek veidoti ar mākslinieka rokām, izmantojot tādus dabā pieejamos materiālus kā smiltis, akmeņi, lapas vai čiekuri. Šim mākslas virzienam raksturīga liela pietāte pret dabu un visu skaisto mums apkārt.

Uz Tērvetes pasaku mežu pēc gudrībām © DIENA

"Mēs neesam muzejs. Aicinām izzināt mežu, dodoties ārpus telpām, ejot dabā," tā pārliecināti pauž Lilita Kauste, Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē tūrisma informācijas centra vadītāja. Dabas parks Tērvetē ir ne vien vieta, kurp var doties jebkurā no 365 dienām gadā un izvēlēties kādu aptuveni no 35 kilometru taku tīkla posmiem dabas izziņai, bet arī iespēja iesaistīties vides izglītības aktivitātēs visu cauru gadu gan izglītības iestāžu grupās, gan ģimenes lokā.

Dabas objekti ar noslēpumu © DIENA

Izrādās, ka Latvija ar savām vairāk nekā 200 alām var lepoties ar titulu "Alām bagātākā Baltijas valsts". Turklāt dabas skaitīšanas gaitā jaunatklātas piecas vēl līdz šim nereģistrētas alas vai to paplašinājumi. Dabas Diena dalās virzienrādītājos, kurp doties izzināt alu pievilcību dabā un kas jāpatur prātā, apmeklējot šos allaž mainīgos dabas ģeoloģisko procesu vai cilvēka roku radītos objektus.

Kas slēpjas zem sūnām? © DIENA(2)

Uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži galvenais darbības virziens ir meža teritoriju apsaimniekošana un koksnes ieguve. Aktīva dzīvesveida cienītāji novērtē arī LVM izveidotos dabas izziņas maršrutus un labiekārtotās atpūtas vietas, bet skolēni un ģimenes ar bērniem – plašās vides izglītības programmas. Taču plašā sabiedrībā mazāk zināms, ka LVM apsaimnieko arī to, kas atrodas "zem sūnām" jeb zemes dzīlēs – iznomā kūdras ieguves teritorijas, ražo minerālo materiālu produktus un sniedz dažādus ar to ieguvi saistītus pakalpojumus.

Piemēslot nav māksla © DIENA

A/s Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā Piemēslot nav māksla atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos. Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur "realitātes" jeb piesārņojuma filtru.

Dari pats: Gaileņu risoto © DIENA

Sēņu laikā gribas baudīt meža veltes dažādās kombinācijās, un bez tradicionālajām mērcēm un marinēšanas ziemai tās var pagatavot arī eksotiskāk, piemēram, risoto. Der jebkuras sēnes, bet šoreiz receptē iekļausim gailenes.

Putnošana kā dzīvesveids. Pieci jautājumi ornitologam Ruslanam Matrozim © DIENA

Ornitologs Ruslans Matrozis ar putnu vērošanu un izpēti aizraujas jau teju 30 gadu. Šoruden sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi nākusi klajā viņa grāmata Putnu vērošana Slīteres Nacionālajā parkā. Jaunais izdevums būs noderīgs gan pieredzējušiem putnu vērotājiem, gan tiem, kas tikai sāk atklāt krāšņo putnu pasauli.

Ko var kompostēt? © DIENA

Atkritumu šķirošana ir šķietami vienkārša un par to vairāku gadu garumā runāts un rakstīts tik daudz, ka šķiet – vai gan tur ir palicis vēl kaut kas nezināms, nesaprotams? Šķirojot atkritumus, galvenais ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei.

Dari pats: Svaigā brūkleņu debesmanna © DIENA(1)

Brūklenes ir vienas no gardākajām meža veltēm un ļoti vērtīgas veselībai, it sevišķi, lietojot uzturā svaigā veidā. Bet cik gan daudz svaigu ogu apēdīsi tāpat vien? Tādēļ vērts variēt, iekļaujot tās kokteiļos vai pagatavojot desertus. Piemēram, debesmannu no svaigām ogām.

Vairāk Dabas Diena