Citādas paaudzes © DIENA
Kādreiz esat aizdomājušies, cik daudz neveselīgu lietu ikdienā darāt? Un kur vispār velkama robeža starp to, kas mums – katram cilvēkam, kas reiz nācis šai pasaulē, – nāk par labu un kas ne?
No šīs un… no otras puses © DIENA
Vajadzēja glābt vai nevajadzēja? Nu jau jāsaka ierasti – tāpat kā vienmēr šādās reizēs – pagājušajā nedēļā izvērtās karstas diskusijas par kārtējo miljonu piešķīrumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic. Šoreiz varbūt par pakāpi dramatiskāk, jo politiķiem sagribējās paspēlēt arī «valdības gāšanās» un drusku pakoķetēt ar ideju, kas būtu, ja pie viena mēs pēdējā pusgadā pirms vēlēšanām sāktu visu no sākuma…
Piecus gadus jaunāka par Latviju © DIENA
Kā lai atrod pareizos atvadu vārdus cilvēkam, kurš piedzīvojis vairāk nekā gadsimtu? Kā lai raksturo kādu, kura dzīve bijusi skaistums un deja?
Labrīt!
Ja lasāt šīs rindas, tas
nozīmē, ka civilizācija vēl nav iznīcināta un amerikāņu
astronauti var
atgriezties uz Zemes, kura no Mēness orbītas izskatās
tik skaista un, jā, arī
tik trausla prātam
neaptveramajā Visuma bezgalībā.
Paaudzes, tradīcijas un droni debesīs © DIENA
Lieldienu raibums šogad izpaužas neierastā veidā. No vienas puses – strauji pienākušais pavasaris, svētku noskaņa, jau tradicionālie pasākumi gan apkārtnē, gan šaurākā lokā, no otras – droni un trauksmes ziņas arī Latvijā. Tas viss savijies dīvainā kokteilī, vienlaikus gan īsti neļaujot domāt par svētkiem, gan, tieši otrādi, liekot tos vēlēties tikai vairāk.
Kāpēc Čaks Noriss neizglāba pasauli © DIENA
Čaks Noriss neskatās pulkstenī – viņš nosaka laiku… Un kāds ir jūsu mīļākais joks par Čaku Norisu?
Melnais zelts un mēs © DIENA
Dažās dienās līdz pat 1,9 eiro/l. Tik strauju cenu lēcienu pēdējās nedēļas laikā uz savas ādas izjutuši visi tie, kuri savus spēkratus Latvijā darbina ar dīzeļdegvielu. Benzīna lēciens nedaudz mazāks, bet vienalga jūtams. Vai tas nozīmē, ka piedzīvojam kārtējo globālo krīzi? Turklāt šoreiz tādu, ko tik tiešām izjūt ikviens teju visās pasaules valstīs katru dienu?
Kas uotruoks, kas gudruoks – zyrgs voi mašyna? © DIENA
Man patīk šis vecums – ja es pēkšņi
nomiršu, neviens vairs nevarēs
teikt, ka "viņš nomira jauns un
daudzsološs". Tā ar gaišu smaidu
nu jau vairāk nekā pirms desmit
gadiem reiz jokoja Jānis Streičs.
Labrīt! © DIENA
Ja vien jūs neesat
iestrēdzis/-gusi Dubaijā
vai nav apdraudētas
kādas jūsu biznesa
iespējas vai arābu finansējums jūsu Tuvo Austrumu pētījumiem Trampa
un Netanjahu sāktās
operācijas blakņu dēļ, uz
karu varat raudzīties ar
mierīgu "pagaidām" sajūtu, jo arī stāvoklis, kurā tevi nekas draudīgs
neskar, ir tikai pagaidu stāvoklis. Tādā tu vari dzīvot ar apziņu, ka,
lūk, citur šauj raķetes un ir tikai daži cietušie, kamēr mums te miera
apstākļos iebrūk veikala jumts un 54 pagalam.
Viss būs labi © DIENA
Šonedēļ sākās Ukrainas kara piektais gads. Un gribi negribi ne tikai pirms šīs asiņainās gadadienas, bet arī pēc tās sajūta, ka ne par ko citu īsti nav iespējams domāt, neatlaiž.
Lidmašīnas un vējš, un viss pārējais © DIENA
Šonedēļ aptvēru kādu briesmīgu patiesību, kuru skaļi nemaz negribas atzīt, jo tikko taču bija tas sākums, tikko taču tas likās neiedomājami, neīsti, neiespējami, ne jau XXI gadsimtā, ne jau mums blakus…
Ja spēlētu tagad, būtu miljonāre! © DIENA
Tagad ir cits laiks, cits sports. Ja spēlētu tagad, būtu miljonāre. Vai, kāda būtu dzīvošana! Es to nepārdzīvoju, jo man
ar sportu bija iespēja tikt uz ārzemēm. Esmu apbraukājusi
vai puspasaules, daudz redzējusi. Tā ir mana bagātība. Tās
emocijas par naudu nenopirksi, – tā, lūgta salīdzināt savus
laikabiedrus ar mūsdienu sporta pasauli, reiz izteicās
Uļjana Semjonova. Jeb Uļa, kā viņu, šķiet, sauca daudz
biežāk.
Gada "skaitīšana" © DIENA
Gads ir grūts no abiem galiem, bet pa vidu…?
Miers pasaulē un cilvēkiem labs prāts © DIENA
Lai pasaulē būtu miers! Tādu vēlējumu, cerību, ja gribat – lūgšanu, klusi vienatnē pie sevis vai skaļi lielās, cilvēku piepildītās
zālēs cilvēces vēsturē paudis ne viens vien. No maza bērna līdz
lielvalsts līderim.
Kaķa vietā suns © DIENA
Pirms gada savu uzvaras ieskrējienu bija sācis nu jau visiem
labi zināmais tumšpelēkais kaķis. Tagad kārta sunim – tam,
ko līdz ekrānam aizveduši brāļi Ābeles.
Labrīt! © DIENA
Sabiedrības šķelšanās ir rotaļlieta, ko pat lielvalstis nevar atļauties, kur nu vēl Latvija.
Mūsdienu simboli © DIENA
Cik bieži jums sanāk redzēt Brīvības pieminekli? Vai dodaties pie tā svētku reizēs vai varbūt tikai šad un tad vairāku gadu laikā nobraucat garām? Man gar to jāiet ikdienā, un, jāatzīst, katru reizi pieķeru sevi neapzināti paraugāmies augšup, it kā gribot vēl un vēlreiz gūt apliecinājumu, ka Milda nekur nav pazudusi, joprojām tur savās rokās zvaigznes un noraugās uz mani ar sargājošu skatienu.
Labrīt! © DIENA
Tā kā realitātē rudens vismaz tajās Rīgas daļās, kurās aug kaut viens koks, šodien ir pārvērties par lapu pūtēju nebeidzamu trokšņošanu, šajā ziņā stabili pārspējot vasaras mauriņpļāvējus, rīdziniekam, kam to grūti paciest, atceroties savas tālās bērnības rudeņus, kad rītos skaļākais troksnis bija no lietus lāses vai krītošas lapas atsišanās pret palodzi, ir trīs izejas.
Šausmas. Izdomātas un īstas © DIENA
Kad jūs pēdējo reizi tā pa īstam nobijāties? Un pa jokam?
Vienas balss svars © DIENA
Kas kopīgs Krievijas agresijai un atkal Latvijas politiskajā dienas kārtībā izvilktajai Stambulas konvencijai? Pareizi, abu sakarā jārunā par vardarbību un iespējām to apkarot. Bet abu kontekstā jādomā arī par starptautiskajām tiesībām, kuras mūsdienās droši var saukt par ieroci. Cik spēcīgu – tas jau atkarīgs no katras konkrētās situācijas un valsts, kura to mēģina pielietot.

