Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +29 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. jūlijs
Hermīne, Estere, Liepa

Par cēloņiem, nevis sekām © DIENA

Ar visu to, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk ielaužas ikviena dzīves un ikdienas norisēs, cilvēka faktors joprojām ir un paliek noteicošais. Vai tas labi vai slikti?

Pēc svētkiem © DIENA

Kas īsti notiek melnajos caurumos? Par to domāju, negribīgi atgriežoties no svētkiem galvaspilsētā. Pa ceļam kā ļaunu vēstošas zīmes stāvēja vairāki avarējuši auto, un nez kāpēc uzreiz atgriezās sajūta, ka realitātē tumsa nākusi tikai klāt, nakts tomēr nav uzvarēta, vainagi mūs nepasargās un zāļu smarža ātri izplēnēs.

Latvieši tā dara! © DIENA

Dejas un dziesmas (kas iet pa četrdesmit četriem pantiem!), izjokošana, tīra mīla un tās trijstūris, un visam pa virsu vēl sprādziens! Ja tā saliek vienā teikumā, tad nekad nepateiksi, ka tā ir latviešu luga, turklāt, šķiet, vienīgā, kas dzīvo tik ilgu un nepārtrauktu mūžu, kaut dažādos iestudējumos

Fokusā Komisārs © DIENA

D​zīve pēc vēlēšanām ir, un Latvijā tā notiek strauji – tik tikko paguvām noskaidrot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, kad valdība jau oficiāli izvirzīja Valdi Dombrovski (JV) eirokomisāra amatam uz vēl vienu termiņu.

1,54 miljoni © DIENA

Jā, izrādās, vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku varētu piedalīties vēlēšanās Latvijā, šonedēļ sarunā ar SestDienu jaunākos datus atklāj Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Cik ļoti citāda būtu politiskā aina valstī, ja balsotu pilnīgi visi? Vai ekonomika tad Latvijai būtu stiprāka, dzīves līmenis labāks un kopējā valsts attīstība straujāka?

Satversme iet! © DIENA

Šonedēļ jādomā uzreiz par ļoti dažādiem tematiem – no bērniem līdz politikai, no miega grumbām līdz suģestējošai motoru dūkoņai, kas ne vienam vien kļuvusi par sava veida svētceļojuma galamērķi.

Karsti © DIENA

Laikam jau maiju šogad vislabāk raksturo karstums. Nu jau vairākas nedēļas karsti ir tīri fiziski – laikapstākļi paguvuši sarūpēt negaidīti agru vasaras noskaņu. Karsti gāja hokeja laukumā Čehijā, ne vienam vien līdzjutējam liekot pazaudēt pēdējos nervus. Karstas diskusijas arvien no jauna noris saistībā ar krievu valodas lietojumu publiskajā telpā – šoreiz sabiedriskajos medijos, kuri ilgi uzstāja uz savu taisnību. Arī politiskā skatuve jau uzkarsusi – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairs nieks vien palicis.

Par radošā cilvēka pēdu © DIENA

Šī ir tā nedēļas nogale, kad ikgadēji Latvijā pēkšņi visus pārņem trakums – vai nu pēc sporta, vai kultūras. Skrējēji mēģina apdzīt sevi vai citus maratonā Rīgas ielās (veiksmes ikvienam no viņiem!), bet muzeji ver durvis plašāk un nereti arī skaļāk nekā ikdienā, lai aicinātu iepazīt tos mazliet no citas puses.

Pavasara kaifs © DIENA

Jā, es kaifoju! – tā par savu iesaistīšanos Latvijas hokeja valstsvienības atbalsta komandā saka viens no tās dalībniekiem fizioterapeita palīgs Kristaps Zelčs. Protams, bez hokeja pavasarī nu nekādi arī SestDienā.

Lai būtu ko teikt © DIENA

Kas ir pats, pats svarīgākais, domājot par valsti, domājot par Latviju un mūsdienām? Vienam tie ir līdzcilvēki, citam ainava un daba, vēl citam – atsevišķas personības vai personīgais stāsts. Tieši caur šādu – daudzšķautņainu un tik ļoti dažādu – prizmu gribas domāt par Latviju šajā 4. maija svētku nedēļā.

Mūsu vēsturiskā laime © DIENA

​Veroties aprīļa sniegputenī un baltajos jumtos pēc tā, ne vienam vien noteikti ienāca prātā doma, ka gribētos būt kur citur. Kādā siltākā un saulainākā vietā. Un nereti kaut kā līdzīgi ir, arī domājot par XXI gadsimta politiku un kārtību pasaulē. Gribētos dzīvot kur citur – kādā skaistākā un mierpilnākā pasaulē.

Pavasara konstruktors © DIENA

Domājot par pavasari, neizbēgami nāk prātā kustība – asnu spraukšanās no zemes, pumpuru sprādzieni, augšana un tiekšanās pret gaismu. Un tāpēc šķiet, ka pavasarī arī mākslā tik ļoti iederas deja, it sevišķi mūsdienu horeogrāfijā, kad, liekas, ķermeņa kustību iespējām nav robežu.

Kurp un kā ejam © DIENA

Ceļot laikā tomēr ir iespējams – par to domāju katru reizi, viesojoties kādā no postpadomju valstīm, kas vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā (ES). Atgriešanās deviņdesmito gadu sajūtā nepamet, arī esot Moldovā un vēl vairāk tās sāpju bērnā – Piedņestrā. Te Krievijas tuvums un iespaids šķiet fiziski sajūtams gaisā, korupcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet Eiropas «virziens» nebūt ne pašsaprotams

Labrīt! © DIENA

Esmu jau tik sens, ka atceros redzējis Staburaga klinti slejamies augstu virs Daugavas viļņiem, kā arī piedzīvojis laikus, kad uzpūsts Z burts uz sētām un māju sienām nozīmēja Zorro un kad Slokas ielā vēl nebija sācies nebeidzamais remonts, uz kura fona Ušakova cīkstiņš ar Krišjāņa Barona ielu šodien šķiet vien tādas smilšu kastes spēlītes.

Miljoni, ērgļi un svētki © DIENA

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzot ierasties tā pa īstam un uz palikšanu. Arī ola uz SestDienas vāka šoreiz simbols tik daudz kam – sākot no pavisam īstām olām pavisam īstā ligzdā Durbes pusē līdz sensenām tradīcijām un kristīgās pasaules pārmaiņu ceļam.

Jāpaceļ balss © DIENA

Pēdējā laikā skandālu un skaļu jautājumu Latvijā visdažādākās jomās nav trūcis. Vai sakustinātie "ūdeņi" aizvedīs pie taisnības un godīgākas attieksmes dažādos līmeņos, vēl teikt pāragri

Klasiķi, grandi un dokumentētāji © DIENA

Spēja pozicionēt sevi sabiedrībā nevis kā "sievieti mājdzīvnieku", bet kā līdzvērtīgu sabiedrības locekli – stāsta, ka tieši tas esot aizrāvis Aspaziju valdnieka Perikla otrās sievas tēlā, tādēļ dzejniece aizņēmusies pseidonīmam viņas vārdu. Nudien mūsdienīgi, vai ne?

Labrīt ne tikai sievietēm © DIENA

Neesmu es bieži intervēta, saka viena no vadošajām Latvijas futbolistēm. Man pašai no raksta par sievietēm, kas futbolu izvēlējušās par savu profesiju, tieši šis teikums aizķērās visvairāk. Šonedēļ SestDiena iznāk daudzu peltajā un tikpat daudzu iecienītajā 8. martā, tāpēc apiet vai nekādi nepieminēt šo datumu ne varēja, ne gribējās.

Sava punkta atrašana © DIENA

Ar izkārtu mēli jožu cauri padomju laikam un tā "brīnumzemei", sarunā par seriālu Padomju džinsi un iejušanos tā galvenā tēla Renāra ādā saka aktieris Kārlis Arnolds Avots.

730 dienu © DIENA

Divi gadi. 730 dienas, kas kļuvušas par atskaites punktu daudz kam. Arī Latvijā. Mūsu pašu bailēm un gatavībai scenārijiem, kādiem vairs nevēlējāmies ticēt. Integrācijas skarbajiem jautājumiem un reālās situācijas apzināšanai. Tam, cik viegli spēlēties ar sabiedrisko domu, viedokļiem un vārdiem. Rietumvalstu spēkam, vēlmei un spējai palīdzēt pašas sludināto ideālu aizstāvībā. Arī cilvēciskumam un labajam, kuram nenogurstoši gribas ticēt.