Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Savējais no ASV. Intervija ar kādreizējo Rīgas Dinamo vārtsargu Krisu Holtu © DIENA

Domājot par Rīgas Dinamo un tā laiku Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), ir varbūt vien daži zīmīgāki spēlētāji par vārtsargu Krisu Holtu. Iespējams, daudziem tas piemirsies, taču viņš Latvijā pavadīja tikai divas sezonas, bet principā uz visiem laikiem ierakstīja savu vārdu to cilvēku atmiņās, kuri šos gadus piedzīvoja klātienē. Krisa laiku Rīgā raksturoja ne tikai lielisks sniegums laukumā, bet arī dažādas aktivitātes ārpus tā, turklāt, kā izrādās, pietrūka tikai viena saņemta faksa, lai viņu ar Latviju saistītu daudz, daudz ciešākas saiknes.

Dzīve nes uz priekšu. Saruna ar olimpisko bronzas medaļnieku Robertu Krūzbergu © DIENA

Olimpiskās spēles ir vieta, kur iet uz maksimumu un riskēt, līdz ar to sportistiem nereti jāstartē arī traumētiem. Lielai daļai šādu olimpiešu savus mērķus sasniegt neizdodas, savukārt citi, spītējot kavēkļiem, gūst dzīves spilgtākās emocijas. 20 gadus pēc sava pirmā šorttreka treniņa Roberts Krūzbergs Milānā izcīnīja neatkarīgās Latvijas pirmo ziemas olimpisko medaļu ārpus renes sporta, kaut jau pašā pirmajā skrējienā traumēja ceļgala saiti. Kad emocijas par vēsturisko godalgu nedaudz nosēdušās, ventspilnieks turpina cerēt, ka izcīnītais panākums palīdzēs jau tuvākajās nedēļās atbildīgajām personām pieņemt lēmumu par šorttreka treniņa centra izveidi Latvijā.

Mazāk skriet, ķert, grābt. Saruna ar uzņēmēju, bijušo BMX braucēju Dāvi Dudeli © DIENA

Mēs vairs nemākam garlaikoties kā kādreiz bērnībā, nemākam sēdēt un skatīties pa logu ārā. Tomēr arī tādi brīži mums ir nepieciešami, jo klusuma mirkļos, kad nekas neskan fonā, apstrādājam savas domas, savas emocijas un tās lēnām sakārtojam pa plauktiņiem, saka Dāvis Dudelis, kurš ir spilgts piemērs, kā sportista disciplīna var pārtapt citā dzīves ceļā. Bijušais BMX braucējs savu vārdu savulaik ierakstīja ekstrēmā sporta rekordu grāmatā, bet vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai, kļūstot par veselīgo saldējumu uzņēmuma Avenei līdzdibinātāju. Arī šodien viņa ikdienā svarīgu vietu ieņem kustība, disciplīna un apzinātas izvēles.

Mīlestība tikai aug. Saruna ar jauno biatlona zvaigzni Esteri Volfu © DIENA

Pirms olimpiskajām spēlēm pagājušā gada Latvijas labākā jaunā sportiste Estere Volfa sev noteica, ka priecātos, ja četrgades prestižākajā notikumā izdotos vienu reizi iekļūt trīsdesmitniekā. Tomēr viņa to paveica trīsreiz un lika biatlona sabiedrībā par sevi runāt arvien skaļāk. 20 gadus vecā Estere ir aizvadījusi jau otrās olimpiskās spēles un secina, ka šis joprojām ir tikai sākums, jo viņas mīlestība pret biatlonu arvien aug.

Taisnības cīnītājs. Saruna ar šaha lielmeistaru Peteru Heini Nilsenu © DIENA

Šaha lielmeistars, deviņkārtējs pasaules čempions pēc kārtas kā treneris, 2004. gadā nospēlējis neizšķirti pret tolaik pasaulē labāko šaha superdatoru, kā arī aktīvs Kremļa un tā agresijas Ukrainā pretinieks. Šie ir tikai daži interesanti pieturas punkti šobrīd Lietuvā dzīvojošā dāņa Petera Heines Nilsena biogrāfijā. Sarunā ar Sporta Avīzi speciālists dalās pārdomās par šaha atkarību no Krievijas, korupciju Starptautiskajā Šaha federācijā (FIDE), ilggadējo sadarbību ar pasaulē slavenāko šahistu Magnusu Kārlsenu un kāpēc vēsturiski šahā bijis tik maz pasaules čempionu no rietumvalstīm.

Olimpiskā atbildība Robotu stilā © DIENA

No malas kamaniņu sports var šķist vienkāršs – iesēdies un nošļūc lejā pa reni. Patiesībā šajā sporta veidā kļūdas netiek piedotas. Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs tieši kamaniņu sportā Latvija izcīnīja savu vienīgo medaļu un starp tās autoriem kā stafetes komandas jaunākie dalībnieki bija divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme. Toreiz viņiem tā bija tikai otrā sezona augstākajā līmenī un starts olimpiskajā stafetē nāca negaidīti. Četros gados kopš tā mirkļa par Robotiem dēvētā ekipāža kļuvusi par vienu no stabilākajām divnieku ekipāžām pasaulē, katru sezonu noslēdzot Pasaules kausa kopvērtējuma trijniekā, un Milānas un Kortīnas spēles sagaida jau kā vieni no Latvijas galvenajiem medaļu cerību nesējiem.

Mīlestības, ne naudas dēļ. Saruna ar Latvijas telpu futbola izlases kapteini Germanu Matjušenko © DIENA

Telpu futbols varbūt nav tik populārs sporta veids kā futbols, basketbols vai hokejs, tomēr arī tas ir interesants un skatāms, uzsver viens no visu laiku labākajiem mūsu spēlētājiem Germans Matjušenko (31). Ilgu laiku viņš telpu futbolu spēlējis vien tāpēc, ka to ļoti mīl, bet nesen divus gadus arī ieguva iespēju izbaudīt, kā ir būt profesionālim. Tagad Latvijas valstsvienības kapteinis sev izvirzījis mērķi mēģināt sasniegt simt izlasē aizvadītu spēļu. Par rekordistu viņš var kļūt jau gaidāmajā Eiropas čempionātā, tomēr tad vajadzēs palīdzēt komandai izkļūt no apakšgrupas, kas noteikti tai ir pa spēkam, jo pēdējā laikā tiek rādīts arvien pārliecinošāks sniegums.

Latvijas biatlona izlase ir sadalījusies vairākos grupējumos, secina komandas sportiste Sanita Buliņa. Tomēr, ja vasaras laikā atmosfēra starp sportistiem bijusi samērā saspringta, sākoties sezonai, tā uzlabojusies. Alūksniete šīs sezonas ievadā pierādīja, ka viņu norakstīt nevajag, un ar IBU kausa posmā izcīnītu sesto vietu izpildīja iekšējās atlases normatīvu dalībai olimpiskajās spēlēs. Tāpēc jau nākammēnes viņai būs iespēja piepildīt lielas daļas sportistu sapni.

Trejdeviņas jūras un okeāni bija jāšķērso, lai tālajā Austrālijā noskaidrotu, ka pasaules labākie pludmales volejbola dueti top Baltijas jūras piekrastes smalkajās smiltīs. Zviedri Dāvids Omans un Jūnatans Hellvigs apliecināja savu galveno favorītu statusu pasaules čempionāta vīriešu sacensībās, bet Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova pārsteidza sieviešu turnīrā. Lai gan Latvijas komanda jau vairākus gadus ir starp vadošajām savā sporta veidā, pasaules mēroga turnīros laurus plūkt līdz šim nebija izdevies. Līdzīgi kā pirms trim gadiem, kad ap šo pašu laiku satikāmies ar Tīnu Graudiņu uz garāku sarunu, no jūrmalnieces joprojām staro pārliecība un mērķtiecība, bet nav ne miņas no pārspīlētas bravūras un pompa. Tā vairāk raksturīga amerikāņiem, kuru vidē bieži vijas arī Latvijas sportistes ceļojums dzīvē un sportā. Simboliska pietura tajā varētu būt pēc divarpus gadiem Losandželosā, bet līdz tai vēl jātiek.

Viens no spilgtākajiem Latvijas vieglatlētiem šajā gadsimtā bijis Māris Urtāns, kurš vairāk nekā divdesmit gadu dominēja lodes grūšanas sektorā, bet nu savas zināšanas nodod jaunajai paaudzei. Tieši šogad viņa vadībā nozīmīgus panākumus guvuši Toms Samauskis un Emīls Dzilna, tomēr trenerim skābu pēcgaršu atstājis ieguldītā darba novērtējums, par ko viņš sāpi šovasar izkliedza arī sociālajos tīklos. Urtāns neslēpj, ka joprojām ir pārdomās par trenera karjeras turpinājumu, tomēr labi redzams, ka sporta veids viņam rūp, tādēļ sarunas laikā netrūkst emociju par tajā notiekošo un pa akmentiņam tiek arī esošo un bijušo kolēģu dārziņos. Starp Lāčplēša un neatkarības proklamēšanas dienām satiekamies Cēsīs, kur risinājušies būtiski notikumi latvijas valstiskuma veidošanā, tomēr Māris neslēpj, ka viņa ikdienā tas būtiskas korekcijas neievieš. "Protams, svētku sajūta ir un pat treniņa gaisotnē jūtams tāds pacēlums, tomēr sportā ļoti svarīgs ir sistemātisks darbs. Arī šajās dienās no sporta zāles agrāk neizejam. Kad darbiņš padarīts, tad varam palūkoties, kas apkārt notiek. Ir skaisti."

Šodien