Ražošana / Diena / Ražošana / Diena

Ražošana

Deflācija Latvijas rūpniecībā var ieilgt © DIENA

Lēnīgo globālo ekonomiku vēl vairāk nobremzējis Covid-19 straujais uzliesmojums, un Latvijas ražošanā deflācija ir turpinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecība ir samazinājusies par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Samērā līdzīgs vai pat lielāks cenu samazināšanās temps ir novērojams jau četrus mēnešus.

Uzņēmējdarbība Raunas pusē attīstās. Ja dara to, kas patīk, tad sanāk izveidot biznesu © DIENA

Raunā bijušās aptiekas telpās interesentiem atvērts SIA Latvijas ķiploks veikaliņš. Tā ir Sintijas Rudes izlolota un gadiem ilgi testēta uzņēmējdarbības ideja. Pašlaik no Latvijā audzētiem ķiplokiem tiek ražots plašs produktu klāsts, sākot ar garšvielām un dažādām tējām, beidzot ar ķiploku šokolādi, t. s. kompetēm un pat ķiploku saldējumu.

Pasaules ekonomikas bremzēšanās būtiski ietekmē rūpniecības rādītājus © DIENA (3)

Janvāris Latvijas apstrādes rūpniecībā nav nesis pozitīvas korekcijas, bet gan tieši pretēji. Mūsu valsts apstrādes rūpniecības uzņēmumi turpinājuši uzrādīt produkcijas izlaides samazināšanās tendenci. Iespējams, nākamajos mēnešos situācija varētu pasliktināties, ja būs vērojams koronavīrusa Covid-19 skarto valstu skaita pieaugums.

Ievārījumu biznesā ar sirdi, rokām un radošu domāšanu © DIENA (9)

Mana pirmā iepazīšanās ar SIA Atasco produkciju Zelta zaptes notika kādā tirdziņā Vecrīgā. Piemēram, Siera našķis – ievārījums, kura sastāvā ir plūmes, āboli, pīlādži un ērkšķogas, bet kā garšvielas pievienots gan oregano, gan baltie pipari, gan ķimenes! Turklāt 60% šajā našķī ir ogu, un tas ir bez E vielām. Mazās burciņas ir tik glīti noformētas, ka var pasniegt kā dāvanu, kuru dažam labam saņēmējam kā skaisti noformētu produktu cienītājam būtu pat žēl atvērt.

Krustpils pusē atklātajā finiera rūpnīcā darbinieku netrūkst © DIENA

Pērn novembrī Krustpils novadā tika atklāta AmberBirch kokapstrādes rūpnīca, kurā tiek ražots bērza finieris. Kāpinot jaudu, rūpnīcā gada laikā plāno pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru finierkluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera. Produkcija tiek realizēta Dienvidaustrumāzijā, bet drīzumā plānots uzsākt pirmās piegādes Eiropas valstu pircējiem. Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem reģionā – rūpnīcas izveidē investēti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Izaugsme tuvu nullei. Šogad eksporta apjomi varētu krietni samazināties © DIENA (20)

Pasaulē uzbangojušais protekcionisma vilnis un ar to saistītie tirdzniecības kari pērn nespēja nobremzēt Latvijas eksporta izaugsmi. Statistika liecina par pieticīgu, taču jūtamu kāpumu, neraugoties uz reeksporta samazināšanos saistībā ar Krievijas veikto kravu pārorientāciju uz savām ostām. Uz šo notikumu fona var runāt par visai pievilcīgu sniegumu, tomēr pamata priekam ir visai maz un šogad ir jārēķinās ar to, ka eksporta apjomi saruks, turklāt var gadīties, ka visai pamatīgi.

Rada produktu, kas saistīts ar vietu, vidi un cilvēkiem © DIENA

Pašā Kuldīgas centrā, rātslaukuma rajonā atrodama kafejnīca Kursas zeme. Šajās telpās atrodas arī kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, kur top zīmola Curonia kafija no Centrālamerikas un Āfrikas zaļajām kafijas pupiņām. Kafejnīcā saimnieko Dzintra un Ingmārs Lādeni, kafijas grauzdētavā – Klāvs Šlakorcins.

Ražošanas statistikas rādītāji ar katru mēnesi kļūst sliktāki © DIENA (9)

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Stiprina Krievijas un Ķīnas sadarbību © DIENA (2)

Šā gada decembrī tika atklāts pirmais Krieviju un Ķīnu savienojošais gāzesvads Sibīrijas spēks. Tā dēvētā ietvara vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai starp abām valstīm tika noslēgta jau 2009. gadā, tomēr vienošanās par Sibīrijas spēka – gāzesvada no Čajandinas atradnes Jakutijas (Sahas) Republikā un Koviktinas atradnes Krievijas Irkutskas apgabalā līdz Krievijas un Ķīnas robežpilsētai Blagoveščenskai – būvniecību tika panākta tikai 2014. gada maijā, bet uzreiz pēc tam arī sākās būvdarbi.

Izaugsmi veicināja gan mitrāka vasara, gan plašāk atdarīti maki © DIENA (5)

Brīdī, kad pasaules tautsaimniecība piebremzējusies un attīstīto valstu negatīvās rūpniecības tendences agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju, interesants šķiet jautājums, uz kādām nozarēm balstīt tautsaimniecības attīstību.

Rūpnieki vēl spītē pasaules negācijām © DIENA (5)

Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.

Bezpilota lidaparātiem sola komerciālu nākotni © DIENA (9)

Globālais komerciālo bezpilota lidaparātu (pazīstamu arī ar starptautiski lietoto saīsinājumu BPL) jeb dronu tirgus pagājušajā gadā sasniedza četrus miljardus ASV dolāru ( 3,61 miljardu eiro), bet nākamo piecu gadu laikā desmitkāršosies, sasniedzot 40 miljardus dolāru, liecina bankas Barclays analītiķu aplēses.

FM: Izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors (1)

Latvijā izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ventspilī par 4,1 miljonu eiro būvēs ēku polikarbonāta lokšņu ražotnei (3)

Uzņēmums Ostas celtnieks par 4,1 miljonu eiro Ventspilī būvēs ēku polikarbonāta lokšņu ražotnei, kuru nomās Ultraplast EU, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Vidējās paaudzes cilvēki droši vien atcerēsies savus bērnības laikus tālajos padomju gados, kad viens no našķiem bija konfektēm Gotiņa līdzīgas masas pagatavošana mājas apstākļos: metāla bundžiņu ar kondensēto pienu ievietoja verdošā ūdenī un vārīja, vārīja, līdz varēja ēst lielām karotēm... Par šīm savām bērnības atmiņām tagad pasmaida arī SIA Saldus Pārtikas kombināts īpašnieks un attīstības direktors Guntis Urlovskis.

Nosaka nomas maksu bijušajā Liepājas metalurga teritorijā

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde ir apstiprinājusi kārtību par nomas maksas noteikšanu bijušās AS Liepājas metalurgs teritorijā 60,6 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Ekonomists: Latvijā šogad koks ir smagāks par metālu (1)

Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug, par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīze ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.

Konkurences uzraugi ļauj Cido grupai iegādāties Bauskas alu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA Cido grupa piederošais uzņēmums SIA Lāčplēša alus iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA Bauskas alus un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA Rūta M, aģentūra LETA noskaidroja KP.

Pirmajā pusgadā vidējo elektroenerģijas cenu Ziemeļvalstīs visvairāk ietekmējuši laikapstākļi (1)

Šogad sešos mēnešos elektroenerģijas cena saglabājusies pērnā gada līmenī, un Nord Pool biržā sistēmas vidējā cena kāpusi no 39 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 41 eiro par MWh, ikmēneša izdevumā Elektroenerģijas tirgus apskats ziņo AS Latvenergo tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Smiltsērkšķi ir unikāla, ļoti plaši izmantojama kultūra. Tās dzimtene ir Himalajos, Tibetā, Mongolijā un Altaja apvidū. Latvijā pirmie smiltsērkšķi ievesti pagājušā gadsimta 70. gados, bet tieši pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu stādījumu platības strauji augušas. Ražotāju kļūst vairāk, un katram ir jāatrod sava niša.

Šodien