Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ziņas

Ja algas nepieaugs, aizbraukšana no Latvijas turpināsies © DIENA(67)

Saņēmis nīgru repliku no pārdevēja piemājas veikalā, grasījos jau atcirst, ka viņam vajadzētu uzlabot savas komunikācijas prasmes ar veikala klientiem. Taču, pirms ko pateicu, atcerējos, ka sludinājums par pārdevēju vakancēm šajā veikalā ir redzams jau gandrīz divus gadus. Jāsecina, ka veikalā vienkārši trūkst darbinieku un arī šis cilvēks, visticamāk, saņem tikai minimālo algu vai tuvu tai. Tāpēc nav vērts atbildēt vai iet skaidroties ar veikala vadību, jo situācijā, kad darba devējam nav kas strādā, viņš arī nevar neko vairāk prasīt kā tikai pamatpienākumu izpildi.

Grib obligācijas un zeltu © DIENA(4)

Pēdējie mēneši pasaules finanšu tirgos ir nesuši kardinālas noskaņojuma pārmaiņas. Var teikt, ka pēdējos mēnešos investoru noskaņojums ir mētājies kā pa viļņiem, interesēm svārstoties gan par labu finanšu aktīviem, kuriem būtībā ir naudas saglabāšanas raksturs krīzes laikā, gan arī par labu tādiem aktīviem, kas ir saistīti ar paaugstinātu ieguldījuma risku. Daudz kas ir bijis atkarīgs gan no tā, kādas bijušas finanšu instrumentu cenu izmaiņas konkrētā laika sprīdī, gan no paziņojumiem par to, cik labi vai slikti sokas ar Covid-19 apkarošanu, gan arī no valsts amatpersonu un centrālo banku paziņojumiem par to, kas tiks darīts, lai stimulētu ekonomikas atdzīvošanos.

Ventspils ostā kravu kritums teju uz pusi © DIENA(10)

Jaunākie dati par kravu apgrozījumu Latvijas lielākajās ostās liecina, ka visdramatiskākais apgrozījuma kritums joprojām vērojams Ventspils ostā, kur pārkrauto kravu apjoms jau otro mēnesi pēc kārtas ir par 40% mazāks nekā gadu iepriekš. Lai gan kravu apgrozījuma kritums vērojams arī Rīgas un Liepājas ostās, tomēr starpība ir ievērojami mazāka, attiecīgi kritums par 25,2% un 14,5% mazāk, salīdzinot ar kravu apgrozījumu pērn četros mēnešos.

Parādzīmes aizvien pievilcīgas © DIENA(3)

Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.

Liek cerības uz būvniekiem. Ieguldījumi dažādos būvniecības pasākumos amortizētu krīzes efektus © DIENA(4)

Meklējot veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti Covid-19 pandēmijas laikā, tiek norādīts būvniecības virzienā, proti, ar publiskā un privātā sektora finansētu objektu celtniecību varētu saglabāt naudas apriti tautsaimniecībā, tādējādi amortizējot krīzes radītos triecienus. Jāpiebilst, ka gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., pirmajā ceturksnī, kura ekonomiskos rādītājus Covid-19 ietekmēja galvenokārt tikai ceturkšņa beigās, tieši būvniecība ar savu gandrīz 15% vērto kāpumu gada izteiksmē bija Latvijas tautsaimniecības straujāk augošāko nozaru spicē.

Prognozē valstu savstarpējo konkurenci par ceļotājiem © DIENA(3)

Pirms Covid-19 krīzes darījumu tūrisms, starptautiski pazīstams kā MICE (no angļu valodas – Meetings, Incentives, Conferencing, Exhibitions, tulkojumā – Sanāksmes, iniciatīvas, konferences, izstādes), tika uzskatīts par to ceļojumu industrijas virzienu, kas šogad Latvijā varētu piedzīvot uzplaukumu.

Atkal atgriežamies uz deflācijas sliekšņa © DIENA(9)

Viens no ekonomiskās veselības indikatoriem, ko savā maciņā izjūt ikkatrs patērētājs, ir patēriņa cenu pārmaiņas. Tās lielā mērā nosaka gan to, cik strauji mainās iedzīvotāju pirktspēja, gan kalpo arī par uzskatāmu kopējās ekonomikas veselības indikatoru.

Restorāni lēnām ver durvis © DIENA

Valdības atļautā pulcēšanas līdz 25 cilvēkiem pēc 12. maija, ievērojot divu metru distanci, ir devusi zināmu, lai gan ļoti pakāpenisku, pozitīvu stimulu uzņēmējdarbības atsākšanai Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs – viesmīlībā un tūrismā.