Ķīnas hipotētiskais iebrukums Taivānā, visticamāk, cietīs neveiksmi, ja ASV palīdzēs aizstāvēt salu, tomēr arī Savienoto Valstu bruņoto spēku zaudējumu būs smagi, prognozē ASV domnīcas Stratēģisko un starptautisko studiju centrs (CSIS) eksperti.
Ķīnas armija sarīkojusi vērienīgas kaujas trieciena mācības, nosūtot Taivānas virzienā kara aviācijas lidmašīnas un karakuģus, pavēstīja Ķīnas un Taivānas aizsardzības ministrijas.
Taivāna obligātā militārā dienesta laiku pagarinās no četriem mēnešiem līdz gadam, ņemot vērā Ķīnas arvien naidīgāko izturēšanos, otrdien paziņoja Taivānas prezidente Cai Inveņa.
Ķīnas kara lidmašīnas augustā Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonā ielidojušas vairāk nekā 440 reižu, liecina aģentūras AFP apkopoties Taivānas Aizsardzības ministrijas dati.
Taivāna trešdien paziņoja, ka tā izmantos savas tiesības uz pašaizsardzību un pretuzbrukumu, ja Ķīnas iznīcinātāji un karakuģi ienāks tās gaisa telpā vai teritoriālajos ūdeņos.
Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?
Ķīna atkāpusies no solījuma nesūtīt karaspēku vai jaunu administrāciju uz Taivānu gadījumā, ja tā pārņems kontroli pār salu, liecina trešdien publiskots oficiāls dokuments.