Režisora Andreja Jarovoja jauniestudējumā Nasing spešal Saeimas darbs tiek parādīts, izmantojot muzikāla darba struktūru un dokumentālus tekstus atskaņojot sirreālā noskaņā
Aprit tieši divi mēneši, kopš pašvaldības sākušas strādāt jaunajās robežās, ievēlot savu vadību. Sākot darbu, netika slēpts, ka ir ļoti daudz nezināmā un varētu rasties dažādi sarežģījumi, risinot līdzšinējo novadu apvienošanas tehniskās un organizatoriskās problēmas.
Valsts līdz šī gada 31. decembrim turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem. Par to Saeima nobalsoja trešdien, 4. augustā, galīgajā lasījumā pieņemot par steidzamiem atzītos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Tiesa, Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji atzīst, ka šī veida pabalstu iedzīvotāji neprasa un daudz vērtīgāks būtu valsts līdzfinansējums citos gadījumos.
Varakļānu novads pēc Satversmes tiesas sprieduma netika pievienots Rēzeknes novadam, taču nepiepildījās iepriekšējā sasaukuma deputātu, kā arī daudzu iedzīvotāju paustā vēlme pievienoties Madonas novadam. 11. septembrī Varakļānos ievēlēs domi ar 15 deputātiem, kas ir vairāk nekā līdz šim, bet, cik ilgi tā strādās un kāda būs novada nākotne, pašlaik grūti prognozēt.
Jau pagājušajā gadā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki notika Covid-19 ierobežojumu ēnā, kad apmeklētāju skaits nedrīkstēja pārsniegt 3000. Šogad, ņemot vērā valstī pastāvošos ierobežojumus, svētku apmeklējuma formula ir mainīta – noteicošais būs Covid-19 sertifikāts, kas apliecinās, ka persona ir vīrusu pārslimojusi, vakcinēta pret Covid-19 vai saņēmusi negatīvu testa rezultātu. Dodoties uz svētkiem Aglonā, šim sertifikātam jābūt līdzi kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Lai arī pašlaik nav ierosināta neviena krimināllieta par Covid – 19 digitālā sertifikāta viltošanu, publiskajā telpā reizumis parādās gan jautājumi, vai šādi viltojumi ir iespējami, gan apgalvojumi, ka tādus var noorganizēt.
Pēc vakardienas balsojuma Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā cits pēc cita vārdu ņēma pozīcijā esošie deputāti, lielākoties no Progresīvo/Par! (P/P) frakcijas, lai skaidrotu, kāpēc balsojuši pretēji tam, ko solījuši saviem vēlētājiem. Taču skaidrs ir viens – jautājumā par Čaka ielas turpmāko satiksmes organizāciju ir panākts zināms kompromiss, uzsverot, ka tas ir pagaidu risinājums, kamēr notiks vairāki iecerētie remonti, piemēram, Valmieras ielā.
Arvien vairāk ir tādu ielu posmu, kuros galvaspilsētā lēnākas satiksmes nodrošināšanai, lai uzlabotu gājēju un riteņbraucēju drošību, tiek izveidotas jaunas saliņas un stabiņu rindas. Bieži vien šādi risinājumi izraisa aktīvu un dusmīgu reakciju, īpaši jau sociālajos tīklos. Tomēr, cik noprotams no Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (JV) teiktā Dienai, ar šādu situāciju rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir jāsamierinās. Tiesa, pašvaldība plāno sarunas gan ar operatīvajiem dienestiem, gan Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP), kas iebilst pret stabiņiem dažās pilsētas ielās.
Valmieras teātrī iestudētā Tenesija Viljamsa luga Ilgu tramvajs Edmunda Freiberga režijā maksimāli cenšas ievērot tradīcijas, bet tēlu attiecībās paliek neatbildēti jautājumi
Vakar visās pašvaldībās, kurās šovasar notika vēlēšanas, atbilstoši likumam tika rīkotas pirmās domju sēdes jaunajā sastāvā un izraudzīti priekšsēdētāji un to vietnieki. Daudzviet deputāti tika arī līdz pastāvīgo komiteju apstiprināšanai un izraudzījās izpilddirektorus. Tādējādi uzsākts darbs jaunajās pašvaldībās, kādas tās izveidotas pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR).
Pamatīgi – par 19,1 miljonu eiro – samazinot izdevumus, pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) 2020. gadu pabeidzis ar viena miljona eiro peļņu, kas būtu lielāka, taču 2,4 miljonus nācies samaksāt Konkurences padomes aprēķinātajās soda naudās par 2012. un 2013. gadu. Preses konferencē RS valdes loceklis Gints Zeltiņš tos nosauca par pagātnes rēgiem, piebilstot, ka beidzot ir izdevies izveidot arī nelielu drošības spilvenu, jo «nav izslēgts, ka pagātnes rēgi mūs vēl panāk».
Ķekavas novada domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Jaunās Vienotības (JV) saraksts ar 24,12% balsu, kas deva piecas vietas no deviņpadsmit – krietni par maz, lai bez sabiedrotajiem nonāktu pie varas.
Ierastas ir mazāko novadu iedzīvotāju bažas, ka lielajā apvienotajā novadā viņiem nebūs pārstāvniecības. Tomēr vēlēšanu rezultāti liecina, ka ir vairākas pašvaldības, kurās lielāko atbalstu ir ieguvuši mazāko novadu līderi. Dažos gadījumos tas noticis apzināti, jau sākumā paredzot šādu iznākumu, citviet šāds rezultāts ir pārsteigums, un nav arī zināms, vai mazāku atbalstu ieguvušo sarakstu pārstāvji pret šādu līderi neapvienosies, lai atstātu viņu mazākumā.
Pirms pašvaldību vēlēšanām visai izplatīts bija viedoklis, ka vietvaras iedzīvotāji vēlē pēc atpazīstamām personībām un mazāk ņem vērā partiju piederību. Vēlēšanām beidzoties, gan redzams, ka politiskie spēki tomēr diezgan cītīgi skaita iegūtās vietas un izplata paziņojumus par savām sekmēm.
Sestdienas vakarā, slēdzot vēlēšanu iecirkņus, atklājās aina, kuru daudzi bija prognozējuši, tomēr ne tik dramatiskā mērā, – tikai 34,01% balsstiesīgo bija devušies pie urnām, lai izraudzītos savu pašvaldību deputātus jaunajās robežās kopš administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pieņemšanas Saeimā. Tiesa, vēl viss nav galā – jau tagad Rēzeknes un Varakļānu novadā vēlēšanas pārceltas uz 11. septembri, bet par vairākām teritorijām Satversmes tiesas spriedumu vēl gaida.
Satversmes tiesas (ST) spriedums Varakļānu lietā "uz bremzēm" nolika vēlēšanu procesu Madonas un Rēzeknes novadā, tomēr Saeima lēma, ka Varakļānus Madonas novadam nepievienos, bet izveidos atsevišķu pašvaldību. Tādējādi vēlēšanas Madonas novadā tomēr notiks, bet tā iedzīvotājiem nebija iespējas nobalsot pirmdien, kad to darīja citās pašvaldībās.
Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās Līvānu novadā bija maz pārsteigumu – 11 vietas no 15 ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar Andri Vaivodu priekšgalā, pa divām vietām atstājot Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) un Saskaņai. Vairāk sarakstu vēlēšanās arī nepiedalījās.