Šveicē nedēļas nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas
nesušas pārliecinošus panākumus galēji labējiem politiskajiem spēkiem, bet par lielākajiem zaudētājiem uzskatāmas partijas, kuru politikas
stūrakmens ir vides aizsardzība, vēsta Swissinfo.com.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Phenjanā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čen Unu, lai pārrunātu abu valstu sadarbības padziļināšanu, pavēstījusi Krievijas Ārlietu ministrija. Daudzi mediji raksturo šo S. Lavrova vizīti kā Kremļa saimnieka Vladimira Putina viesošanās Ziemeļkorejā sagatavošanu, iezīmējot īpašu Krievijas pievēršanos saišu attīstīšanai ar valsti, kas līdz šim atradusies starptautiskā izolācijā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās Pekinā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu slavējis "politisko savstarpējo uzticēšanos" starp Krieviju un Ķīnu un teicis, ka attiecības starp abām valstīm "nemitīgi padziļinās", vēsta Ķīnas ziņu aģentūra Siņhua.
Izraēlas Aizsardzības
spēki paziņojuši, ka ir apkopota informācija par 199 cilvēkiem, ko islāmistu organizācijas Hamas kaujinieki sagūstīja iebrukuma laikā Izraēlā aizpagājušajā nedēļā un
pašlaik tur ķīlniekos Gazas
joslā. Izraēlas pārstāvji esot
sazinājušies ar šo cilvēku ģimenēm.
Izraēlas valdība paziņojusi, ka Gazas joslas pilnīgā blokāde netiks pārtraukta, kamēr netiks atbrīvoti palestīniešu islāmistu kaujinieku iebrukumā Izraēlā nedēļas nogalē sagūstītie līdz pat 150 ķīlnieki, vēsta BBC.
NATO valstis sola, ka turpinās atbalstīt Ukrainu, tai aizsargājoties pret Krievijas iebrucējiem, gan ar papildu
pretgaisa aizsardzības sistēmu, gan munīcijas un iznīcinātājlidmašīnu piegādēm.
Mediju aptaujātie analītiķi prognozē, ka Izraēlas un palestīniešu pašreizējais konflikts īstermiņā būtiski neietekmēs naftas cenas, jo ne Izraēla, ne palestīniešu apdzīvotā Gazas josla nav nozīmīgas naftas ieguvējas. Situācija naftas tirgū gan varētu mainīties, ja konflikts izpletīsies uz citām valstīm, izraisot reģionālo nestabilitāti, un ja tajā būtiski iesaistīsies Libānā bāzētā islāmistu kustība Hezbollah vai Irāna, vēsta Al Jazeera.
Nedēļas nogalē notikušo vēlēšanu rezultāti divās Vācijas federālajās zemēs rāda, ka izgāzušās valstī valdošās koalīcijas partijas, bet panākumus guvuši konservatīvie un arī galēji labējie populisti, vēsta Deutsche Welle. Vācijas politikas eksperti pauž viedokļus, ka šo vēlēšanu sekas varētu izpausties visā valstī un ka vēlēšanās citās federālajās zemēs varētu būt līdzīgi rezultāti.
Tiesa Maskavā aizmuguriski piespriedusi astoņu gadu un sešu mēnešu ieslodzījumu vispārēja režīma labošanas darbu kolonijā bijušajai Kremļa ruportelevīzijas Pervij kanal redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai, kura Krievijā tika apsūdzēta "nepatiesas informācijas izplatīšanā par Krievijas bruņotajiem spēkiem", vēsta Interfax.ru.
Sešdesmit septiņas sievietes Grenlandē kolektīvi iesniegušas prasību Dānijas valdībai, kurā pieprasa kompensāciju 300 tūkstošu Dānijas kronu (40,2 tūkstoši eiro) katrai par to, ka pirms vairākām desmitgadēm bez viņu piekrišanas viņu organismos ievietotas kontracepcijas ierīces (intrauterīnās spirāles), vēsta AFP.
Turcija paziņojusi, ka tās kara lidmašīnas uzlidojumos veiksmīgi iznīcinājušas plānotos mērķus Ziemeļirākā pēc tam, kad nedēļas nogalē kurdu grupējums uzņēmās atbildību par pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumu valdības ēkai Turcijas galvaspilsētā Ankarā, vēsta Al Jazeera.
Pašpasludinātās un starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Republikas prezidents Samvels Šahramanjans paziņojis par tās eksistēšanas izbeigšanu, vēsta BBC. Viņš parakstījis dekrētu, kas paredz visu republikas institūciju darbības pārtraukšanu no nākamā gada 1. janvāra.