Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kristaps Zvejnieks

Jaungada apņemšanās

Laimīgu jauno gadu! Ceru, ka aizgājušais 2022. gads tev sporta karjerā nesis jaunu pieredzi un mācības, ko ņemt kā pamatu 2023. gada plānošanā. Man pašam karjeras laikā katra vecā gada beigas un jaunā gada sākums bija kā sentimentāls brīdis caur kuru gan atskatīties un izvērtēt aizgājušo 12 mēnešu pieredzi, gan uzstādīt jaunus mērķus un iestatīt galveno virzienu. Tieši tāpēc esmu nolēmis šo gadu iesākt ar salīdzinoši vecu bet daudziem zināmu praksi - jaunā gada apņemšanos! Padalīšos ar ieteikumiem no sporta psiholoģiskās sagatavotības puses, ņemot vērā gan teoriju, gan savu personisko pieredzi, kādas apņemšanās palīdz nākamajā atskaites periodā mentālo stāvokli izveidot ilgtermiņa sasniegumiem. Ja esi iecerējis pilnveidot kādu apņemšanos, ļoti iespējams, aizvadīsi vienu no labākajiem gadiem.

Vizualizācija. Kā sevi uzvarēt vēl pirms starta

Iedomājies, ka tu varētu savu sportisko sniegumu uzlabot par desmit procentiem vai vairāk, vienkārši sēžot krēslā vai guļot gultā ar aizvērtām acīm. Garīgie tēli, pagātnes pozitīvo atmiņu atsaukšana un vēlamās nākotnes vizualizācija sportā ir būtisks rīks jebkura sportista maksimālajam sniegumam. Izmantot iztēles spēku ir kā bremzes atlaišana. Tas ļauj prātam un ķermenim strādāt lielākā harmonijā. Neatkarīgi no tā, vai esat amatieris vai profesionāls sportists, sporta un dažādu darbību vizualizācija var ievērojami uzlabot rezultātus.

Trīs ieteikumi labākā snieguma parādīšanai

Kā definēt panākumus sportā? Lielākajai daļai sportistu, treneru un vecāku panākumi asociējas ar rezultātiem, konkrēti izsapņotu vietu vai pleķīti uz kādu no goda pjedestāla pakāpieniem. Tomēr pārlieku lielas rūpes, pūles un satraukums var traucēt šos rezultātus sasniegt, kā arī radīt vilšanās un neapmierinātības sajūtu (vai vēl sliktāk).

Kā pārvarēt neveiksmes

Sportā piedzīvotās neveiksmes sāp. Dažreiz mums, sportistiem, šķiet, ka esam parādījuši un izdarījuši visu, ko spējām, tomēr mērķis vai vēlamais rezultāts tāpat nav sasniegts. Labākajā gadījumā tas slikti liek justies visu atlikušo dienu, bet sliktākajā, saskaroties ar neveiksmēm ilgstošā posmā, atlēts ar laiku atvadās no aktīvās karjeras.

Prieks kā mentālais rīks sportā

Es dziļi ticu, ka katram sportistam ir jāizveido prāta instrumentu kaste, tā jāpiepilda ar rīkiem, ko izmantot treniņos un sacensību dienā, lai salabotu "saplīsušās vai pustukšās riepas", ar kurām bieži nākas saskarties brīžos, kad tas vismazāk gaidīts. Kad sporta psiholoģiskajā sagatavotībā tiek runāts par rīkiem, to parasti attiecina uz iztēli, rutīnu, elpošanas vingrinājumiem un relaksācijas paņēmieniem. Tomēr ir vēl viens ļoti svarīgs rīks, par ko bieži atgādinu, un pēc savas pieredzes redzu, ka tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, kas palīdz ilgtermiņā izturēt slodzi un pārvarēt neveiksmes, kā arī biežāk sasniegt vairāk. Par ko es runāju? Par prieku, jautrību un pozitīvām emocijām!

Sasniegumu motivācija

Motivācija ir sportista īpašību piramīdas pamatā, bez vēlmes un apņēmības kļūt labākam visas citas atlētiem tik ļoti nepieciešamās īpašības - pārliecība, koncentrēšanās, emociju kontrole - ir bezjēdzīgas. Lai kļūtu par iespējami labāku sportistu un attīstītu savas spējas, motivācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz sava maksimālā potenciāla attīstīšanu. Vienkārši izsakoties, motivācija ir atlēta spēja uzsākt un neatlaidīgi turpināt noteiktus uzdevumus vai darbības. Tomēr vēl grūtāk ir turpināt iesākto un turpināt arī tad, kad sports kļūst grūts, sportisti saskaras ar šķēršļiem un tā vien gribētos kārtējo treniņu izlaist.

Sagatavot savu "mentālo muskuli"

Starpsezonā sportisti ķermeni attīsta ar dažādu treniņu palīdzību – skrienot, lecot, darbojoties ar svariem utt. Tas viss mums palīdz kļūt stiprākiem, ātrākiem un sasniegt labākus rezultātus sacensībās. Tomēr fiziskās sagatavotības treniņi palīdz sagatavoties arī psiholoģiski, attīstot īpašības, kas noder sacensību sezonas laikā. Turklāt īpaši pat nevajag mainīt ierasto treniņu ritmu.

Starp sezonām

Jau pāris gadu, kopš esmu beidzis aktīvi sportot, kā psiholoģiskās sagatavotības treneris strādāju ar dažādu sporta veidu atlētiem, treneriem un vecākiem.