Inflācija aug, zelta cena ne
"Drošā patvēruma" jautājums uzkrājumu veidošanā atkal ir kļuvis aktuāls.
Mārtiņš Apinis
Krīzes atbalsta otra puse
Raugoties uz pasaules valstu valdību un centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Covid-19 krīzes laikā, nav nekādu šaubu, ka triljoniem eiro vai dolāru vērtas injekcijas patiešām bija nepieciešamas.
Būvniecībai lēns kāpums
Būvatļauju izsniegšana vedina domāt par drīzu izaugsmi ēku celtniecībā.
Par trešdaļu vairāk
Treknie gadi iestājušies arī Latvijas preču eksportētājiem.
Inflācijas kāpums kļuvis krietni lēzenāks
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vēl aizvien uz viļņa
Ārējais pieprasījums ļauj turpināties ražotāju treknajām dienām.
Optimisms par reitingiem
Neraugoties uz Covid-19 aktivizēšanos, cer uz stabilitāti ekonomikā.
Gaidot izaugsmes izsīkumu
Nesen publiskoti Centrālās statistikas pārvaldes ātrā aprēķina dati par visai vērienīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
Pārkaršana var izpalikt
Pasaules valdību un centrālo banku ar finanšu injekcijām atbalstītie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir palīdzējuši globālajai tautsaimniecībai atgūties. Tomēr šo pasākumu ēnas puse ir strauji augošās resursu cenas un inflācijas lēciens, kas galu galā var radīt jautājumus par ekonomikas pārkaršanu.
Censties iegūt ilgtermiņā
Pēdējās nedēļas pasaules akciju tirgos ir bijušas trauksmes pilnas, tomēr, neraugoties uz signāliem par iespējamo negatīvo akciju cenu korekciju, vismaz atsevišķi lielie pasaules biržas indeksi spēja sasniegt jaunus vēsturiskos maksimumus.
Latvija atkal iekļuvusi plusos
Augot ražošanai, mūsu valsts ekonomika ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni.
Laba peļņa arī Baltijā
Raugoties uz galvu reibinošo akciju cenu kāpumu iepriekš rietumvalstu tirgos, der atcerēties, ka labas peļņas iespējas var piedāvāt arī Baltijas valstu akciju tirgi. Nereti tirgus likviditāte šeit ir zemāka, tomēr daudzi uzņēmumi ir atpazīstamāki un priekšstats par to darbību var veidoties no vietējā informatīvajā telpā cirkulējošajām ziņām. Vēl būtisks faktors par labu ieguldījumiem Baltijas vērtspapīru tirgos ir saistīts ar faktu, ka Covid-19 krīzē šā reģiona ekonomikas cieta ievērojami mazāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Līdz ar to var teikt, ka ieguldījumi tiek veikti uz veselīgāka finansiālā pamata.
Gaidītā straujā atgūšanās
Nākamo mēnešu laikā izaugsmes tempi varētu samazināties.
Klāt izejvielu investīciju buma laiks
Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.
Ar akcijām pret inflāciju
Neraugoties uz finanšu tirgus pārmērībām, ir iespējams arī tālāks kāpums.
Kāpums piebremzējas
Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.
Ražošanas konveijeri kāpina darba tempu
Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".
Draud nepatikšanas
Turpinot samilzt parādiem, var sagrūt vairāku valstu finansiālā ilgtspēja.
Dārgākas naftas laiks
Globālais pieprasījums ļauj priecīgi saberzēt rokas naftas tirgus investoriem.
Burbulis bez ekonomiskās izaugsmes
Globālās ekonomikas attīstība XXI gadsimtā tiek pakļauta aizvien jauniem pārbaudījumiem. Gadsimta sākums sevi pieteica ar krīzi tehnoloģiskajā sektorā, kam sekoja pārkreditēšanās izraisīts finanšu tirgus sabrukums 2007.–2008. gadā, ar kura sekām pasaule nav tikusi galā vēl tagad. Šobrīd pasaules finanšu tirgi arī piedzīvo dažāda rakstura cenu burbuļus, kuri sevi īpaši piesaka izejvielu sektorā. Turklāt tirgus pārkaršana notiek brīdī, kad globālajai tautsaimniecībai nav izdevies atgūties no Covid-19 ekonomiskā šoka, kas radījis jaunu fenomenu – burbuļu veidošanos bez ekonomiskās izaugsmes.
Atgriešanās pirmskrīzes līmenī
Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Glābt naudu no inflācijas
Cenšoties saglabāt naudas pirktspēju, nāksies uzņemties riskus.
Rūpniekiem vairāk naudas
Straujākais cenu kāpums ir kokmateriāliem. Dārgāka kļūst arī pārtika.
Vieglāk atrast darbu
Ekonomikai atgūstoties, vairāk brīvo darbvietu un rūkošs bezdarbs.
Var apsteigt inflāciju
Paredz, ka iedzīvotāju ienākumi apsteigs patēriņa cenu kāpumu.
Ārējās tirdzniecības pavasaris
Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.
Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.
Dolārs uz inflācijas viļņa
Likmju celšanu un tūlītēju ASV dolāra kāpumu negaida.
Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Rūpniecībā straujš kāpums
Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.