Zviedrijā, kura atšķirībā no citām valstīm nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus, reģistrēts Eiropā lielākais Covid-19 upuru skaits uz miljonu cilvēku.
Tiklīdz tika mazināti ierobežojumi, kas saistīti ar izsargāšanos no Covid-19, lielveikalos atkal atsākās pircēju pieplūdums. Uzskatot, ka sērga garām, brīdinājumus būt piesardzīgiem daudzi ignorē.
Laikā, kad steidzami nepieciešami aizsarglīdzekļi medicīnas personālam un tiek iepirkti tie, kas tirgū pieejami, sākušies strīdi par to, vai nav pārmaksāts, vai prece gana kvalitatīva, pareizi sertificēta u. tml.
Ministru kabinets 7. maijā ārkārtas sēdē lēma Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9. jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.
Pēc pavasarīgi siltā laika Latvijā gaidāms sals – tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz pat pieciem grādiem un vietām uzsnigs vairāki centimetri sniega.
Lai gan jau sen caur viedierīcēm iespējams izsekot, kur cilvēki pārvietojas, kā izskatās un par ko interesējas, daļa sabiedrības krīt panikā, ka ''vīrusa aizsegā visus sačipošot''.
Ieilgstot vīrusa apdraudējuma krīzei, cilvēki pie tās sāk pierast, daudzi vairs nerespektē aicinājumus ievērot distanci u. tml. Līdz ar to īstais laiks situācijai pielāgot arī oficiālos uzsaukumus un plakātus.
No daudziem desmitiem miljonu, ko valdība paredzējusi krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku atbalstam, izmaksāti nepilni pieci. Ne jau tāpēc, ka nevajag, bet gan tāpēc, ka paredzēti neskaitāmi šķēršļi atbalsta saņemšanai.
Vēl pirms pāris mēnešiem vienkāršas vienreiz lietojamas medicīnas maskas cena bija divi centi. Tagad, pieaugot pieprasījumam, tās uzņēmumi pārdod par 55–66 centiem gabalā.
Pēc Covid-19 krīzes būs nopietni jārunā par alkoholisma mazināšanu, komentējot lēmumu par alkoholisko dzērienu tirgošanu internetā, pauda veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).
Kad parādījās Covid-19, tā dēvētajās demokrātiskajās valstīs ironizēja par Ķīnas mobilizēšanos vīrusa ierobežošanai. Nu jādara tas pats, turklāt apstākļos, kad vīrusa izplatība gājusi plašumā.
Saglabājoties mazam ar Covid-19 no jauna saslimušo skaitam, aizvien vairāk cilvēku uzstāj, ka drošības pasākumi esot cilvēku brīvības pārlieku ierobežojoši, ka varot taču atslābt.
Pašreizējās krīzes smagi skarto uzņēmumu ierindas darbiniekiem gan pienākas dīkstāves pabalsti, taču ne šo uzņēmumu valdēs esošajiem, kas arī varbūt nu paliek bez ienākumiem.
Cilvēce straujiem soļiem tuvojas miljonam saslimušo ar Covid-19 – kopumā apstiprināti jau vairāk nekā 828 240 inficēšanās gadījumu, bet reģistrēti 41 072 nāves gadījumi, ieskaitot 29 912 Eiropā.
Ignorējot faktu, ka Covid-19 īpaši apdraud gados vecāku un hroniski slimu cilvēku dzīvību, daži sabiedrības viedokļa veidotāji turpina skandēt, ka drošības pasākumi vīrusa izplatības apturēšanai esot pārspīlēti.
Lai nepārslogotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības tālruņa līniju 113, informatīviem jautājumiem par Covid-19 labāk izmantot Slimību profilakses un kontroles centra numuru 67387661.
Labākais, ko bīstama vīrusa straujas izplatības gadījumā varam darīt, ir īstenot tā dēvēto strausa politiku – pēc iespējas ne ar vienu netikties, neceļot, masu pasākumus neapmeklēt
Tiek ziņots, ka Rīgas satiksmes iepirkumu lietā bez nekustamiem īpašumiem, automašīnām, naudas un vērtspapīriem arestēti arī pieci zelta stieņi aptuveni 100 000 eiro vērtībā.
Pamatojot nepieciešamību vienādi lielus nodokļus maksāt visiem strādājošajiem, aizvien biežāk dzirdama atsauce uz sociālās drošības tīklu, kam jāaptver visi.
Piesardzības pasākumu dēļ saistībā ar jaunā koronavīrusa straujo izplatīšanos pasaulē sociālajos tīklos sāk parādīties neskaitāmas versijas par to, kam šī ''panika'' par saslimšanas riskiem var būt izdevīga.
Naivā cerībā rast līdzekļus daudzajām koalīcijas partneru tēriņu vēlmēm Finanšu ministrija iecerējusi radikāli palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un ievērojami samazināt tajos nodarbināto skaitu.