Izstādē būs skatāmi zīmējumi, tekstilijas, un fotogrāfijas, kuras radījusi mākslinieku ģimene – Terēze Marija Miltiņa, Agnese Rudzīte un Jānis Rudzītis no Liepājas.

Parīzes parki un dārzi, Dievmātes katedrāle, Panteons, Sēnas krastmala – izstādē būs aplūkojamas gan agrīnās Parīzes ainavas, gan darbi, kas tapuši pēdējos plenēros. «Gleznot Parīzē vienmēr ir laime. Tu satiecies ar Parīzes ainavu, un atliek vienīgi to uzgleznot», atzīst gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs. Viņa mākslā Parīze atklājas kā spilgta individuālā redzējuma pieturvietas. Lai gan mākslinieks Francijas galvaspilsētas ielās ar krāsu kasti strādājis periodiski vairāku gadu garumā, šī būs pirmā izstāde, kurā vienviet redzamas tikai Parīzes ainavas.

Pavasaris Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām.

«Pauļa Liepas darbus skatoties ir tā sajūta, ka ienāc telpā un tu īsti nesaproti, ko tas viss nozīmē. Var mēģināt saprast, bet nesaproti līdz galam, bet ir kaut kas tāds ļoti taktils, ka gribas paskrāpēt, pieskarties, saprast.» (Anna Salmane, 2019.)

Mūžīgais pavasaris ir vienojošais nosaukums visām Aigas Kalniņas personālizstādēm – kā simbolisks apliecinājums radošajam procesam, kas nepārtraukti atjaunojas, tieši tāpat kā daba ar katru jaunu pavasari un kā cilvēks savā iekšējā augšanā. Apakšvirsraksts Mīlestība pāri visam atklāj šīs, Aigas Kalniņas trešās nozīmīgākās personālizstādes, galveno vēstījumu: mīlestība ir spēks, kas vieno, virza un silda; mīlestība pret glezniecību, radošo procesu un dabu.

No 20. janvāra Livonijas ordeņa pilī apskatei pieejama fotogrāfiju izstāde Barikāžu laiks. Šogad 1991. gada Barikāžu dienas atceramies 35. reizi.

Izstādē iekļauti 11 darbi, kuri piedāvā atelpu laikā, kad ģeopolitiskās pārmaiņas grūti raksturot vārdiem – rimtas, harmoniskas.

Izstāde pievēršas koda, algoritmu un operatīvās vizualitātes pieaugošajai lomai mūsdienu pārvaldības un komunikācijas praksēs, kur datu plūsmas tiecas pēc efektivitātes un izpratnes, tomēr neizbēgami rada kļūdas un nejaušības, kas ietekmē vidi, sabiedrību un individuālus likteņus.

Bailes parādās kā viegls dūriens apziņas dziļumā, taču tās strauji uzpeld virspusē, pārvēršoties spēcīgā impulsā. Bailes pieņemas spēkā un ikreiz draud pārraut tavu, jau tā sašūpoto, realitāti – globālu lūzumu, nobīžu un izmežģījumu, anonīmu kontroles mehānismu un vecu, bet dzīvotspējīgu stereotipu pilnu. Bailes var paralizēt – izsviest tevi ārpus paša ķermeņa, pārvēršot mūs par vērotāju pašiem sev, kas izdzīvo pirmatnējus instinktīvus impulsus: bēgt, izlikties mirušam vai sist pirmajam – jebko, lai tik neviens neredzētu, ka mēs patiesi baidāmies.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs turpina piedāvāt mākslinieku sadarbības izstādes nolūkā sniegt iespēju dialogā bāzētu radošo ideju izvērsumiem, un 2026. gada izstāžu programmu aizsāk mākslinieču Annas Egles un Ievas Putniņas kopizstāde Spēkstacija. Abas autores vieno ilgstoša radošā draudzība un dalība dažādos mākslas notikumos. Gaidāmā izstāde ir pirmā vērienīgākā sastrādāšanās un vienlaicīgi – pirmā Ievas Putniņas darbu izstāde Kim? un Annas Egles līdz šim vērienīgākā darbu skate institūcijā.

Tajā tiks izstādīts nule restaurētais pulkstenis, kas pirms 30 gadiem, tikko pēc dizaineru grupas izstāžu sērijas Zemūdeņu karš pirmās izstādes noslēgšanās, nokļuva mākslinieku un radošo ļaužu kafejnīcā M6, kur bija eksponēts ievērojamu laiku.

Apvienībā V.I.V.A. kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa.

Astoņpadsmit mākslinieku vairāk kā 50 mākslas darbi – gleznas, akvareļi, pasteļi, litogrāfijas, mākslas foto un citās tehnikās veidoti mākslas darbi – būs apskatāmi izstādē.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Savā jaunākajā izstādē māksliniece aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta.