Eiropas un Āzijas kontinentu krustceles – Anatolija – jau kopš civilizācijas pirmsākumiem bijusi dažādu tautu kultūru sastapšanās punkts, kur slāņu slāņiem veidojies mūsdienu Turcijas vērtību kopums. Izstāde Nospiedumi un saknes pulcē divpadsmit nozīmīgus Turcijas māksliniekus, kuru darbi atklāj Anatolijas tūkstošiem gadu senā kultūras mantojuma un mūsdienu mākslas satikšanās stāstu.

Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru, un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu.

Izstāde veidota kā aktīvs pētniecības process, īpaši izceļot latviešu zinātnieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar ASV kolēģi Emetu Leitu 60. gados prezentēja pirmās trīsdimensionālās hologrammas pasaulē. Ikviens interesents aicināts reflektēt un kopīgi radīt jaunas zināšanas par telpu attēlā, hologrāfiju un citām tēmām fotogrāfijas un zinātnes krustpunktos.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Būs skatāma izstāde Džemma, veltīta ievērojamās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubilejai. Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā parkultūras lomu jau plašākā kontekstā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kam sakņojumu radusi tautas kultūras mantojumā.

Atklāta izstāde Broņislava Martuževa. Raksta rakstītāja par dzejnieci un dziesminieci, nacionālpatrioti, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, politieslodzīto un teicēju Broņislavu Martuževu.

Izstāde Bērna prātā apvieno sešus 20. un 21. gs. bērnu stāstus kara un pēckara apstākļos, atklājot postošo realitāti caur bērna uztveres prizmu. Tas ir apjomīgs muzeja, partneru un radošās komandas kopdarbs, kas ir unikāls notikums Latvijas Kara muzeja telpās un visā Latvijā.

Ekspozīcijas izveidotājs un radītājs Jānis Buka vienkopus savācis ne tikai pamatīgu žiguļu, gaziku, zapiņu, moskviču kolekciju – ekspozīcijā skatāmas vēl neskaitāmi daudz interesantu tehnisku lietu - gan velosipēdi, smagā tehnika, ceļa zīmes, milicijas zižli, dažnedažādi fotoaparāti, mopēdi, motocikli, motorolleri. Apmeklētāji varēs aplūkot arī izcilu retumu - vienu no pieciem rūpnīcā Sarkanā zvaigzne izgatavotajiem unikālajiem dizaina mopēdiem Pony.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstāde Kobronskansts: arheoloģiskas liecības par zudušo cietoksni Pārdaugavā sniedz iespēju  apskatīt arheoloģiskajā izpētē atrastās senlietas, kā arī gūt informāciju par 17.–18. gadsimta Rīgā bijušu nozīmīgu teritoriju – Kobronskansti – tās vēsturi, funkcijām un norisēm. Izstāde integrēta muzeja pastāvīgās ekspozīcijas Rīga Livonijas sastāvā. 13.–16. gs. zālē.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs turpina tradīciju atklāt pašmāju un ārzemju skatītājiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūras un mākslas ainavas novatoriski izteiksmīgo pusi. Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.

2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM)  svin savu simtgadi, izstāde Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām.

Izstāde _Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma. Gunāra Birkerta (1925–2025) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde.

Izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot? stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.