Izstāde veltīta leģendārajam čehu kinorežisoram, māksliniekam Janam Švankmajeram un Evai Švankmajerovai. Godinot viņa 90. gadu jubileju un apritot 100 gadiem, kopš mākslā ienācis sirreālisms, Rotko muzejā būs skatāmas Jana Švankmajera filmu un īsfilmu skates, kā arī viņa un sievas, mākslinieces Evas Švankmajerovas oriģināldarbi, kas radīti visā viņu dzīves laikā.

Jāņa Deinata personālizstāde Pirmā piecgade piedāvā dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda, un mākslinieka fotoaparāts fiksē vērojamās sairstošās sociālisma iekārtas ainas.

Bez maksas būs apskatāma izstāde Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē. Izstādes tēma, tāpat kā aizritējušo Dārza svētku tēma, nav izvēlēta nejauši. Eiropas Karalisko rezidenču tīkls, kurā iesaistījies arī Rundāles pils muzejs, par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām Versaļā attīstīja kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos. Projekta laikā visa gada garumā vairākās Eiropas karaliskajās rezidencēs norisinās dažādi pasākumi.

«Izstādi apzināti veidojam kā audiovizuālu, intelektuālu un personisku pieredzējumu. Tas būs ceļojums pa Jettes vērojumu un domu pēdām, kas vedinās saklausīt dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsi. Un, cerams, šajos stāstos, ainavās un cimdu rakstos izdosies nonākt līdz sarunai ar sevi pašu», par izstādi Dzīvais cimds stāsta kuratore Elīna Apsīte.

Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā.

Izstāde iepazīstina gan ar zināmiem, gan ar līdz šim nezināmiem notikumiem, faktiem un attēliem, kas stāsta par Bulduriem. Izstādes autori nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, jo tā ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju. Joprojām trūkst informācijas un ir daudz neskaidrību un noslēpumu, kuri tāpat kā Bulduru monētu depozīts, kas apskatāms izstādē, nav līdz galam atminēti.

Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.