Jūlijā Eiropas Savienība (ES) un Japāna pēc piecus gadus ilgušām sarunām oficiāli parakstīja brīvās tirdzniecības līgumu, un sagaidāms, ka tas stāsies spēkā 2019. gada laikā, visticamāk, gada pirmajā pusē.
Aktīvākie rekonstrukcijas darbi Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam jeb tā saucamajā Sēnītes posmā sāksies nākamā gada pavasarī. Iepirkuma nolikumā veiktas vairākas izmaiņas, tāpēc piedāvājumu atvēršana vairākkārtīgi atlikta.
Par to, kādi riski nāk ar Konkurences padomes rosinājumu ļaut arī autoservisiem nodrošināt automašīnu tehniskās apskates pakalpojumus, un to, kā Latvija šajā ziņā izskatās uz citu Eiropas valstu fona, – Romāna Meļņika saruna ar CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieku Jāni Liepiņu.
ASV prezidentam Donaldam Trampam nav daudz draugu Eiropas ietekmīgāko valstu līderu vidū. Līdz šim par tādu varēja uzskatīt vienīgi Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kuram, tāpat kā ASV vadītājam, patīk izteikties bez aplinkiem un pasniegt sevi kā politisko autsaideru. Mediji Makronu pat iesauca par Trampa vārdotāju, jo Francijas prezidents ir pratis panākt, ka neprognozējamais amerikāņu kolēģis viņā ieklausās.
Izmaiņas partiju popularitātes reitingu tabulā jūlijā, pēc Saeimā pārstāvēto labējo politisko spēku līderu domām, parāda, ka Saskaņas nonākšana valdībā ir iespējamāka nekā jebkad agrāk. Vieni uzskata, ka Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV pakāpšanās aptaujā uz trešo vietu paverot Saskaņai iespējas pēc vēlēšanām parādīt esošajai koalīcijai alternatīvu vairākumu un nostādīt Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) izvēles priekšā – vai nu tā iet kopā ar Saskaņu, vai arī zaudē varu. Citi atgādina, ka kampaņas vēl nav sākušās, tāpēc pēc vēlēšanām var būt pavisam cita situācija, ko pierādot iepriekšējo vēlēšanu pieredze.
Elektroniskās identifikācijas kartēm (eID) 2023. gadā kļūstot par obligātu personu apliecinošo dokumentu, Latvijas pases zaudēs nozīmi un būs vajadzīgas tikai tālo ceļojumu cienītājiem. Šāds plāns sācis virzību valdībā. Izmaiņas, visticamāk, ietekmēs arī vēlēšanu kārtību. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) aicinājumi ko mainīt ilgstoši nebija sasnieguši dzirdīgas tautas kalpu ausis. Pirms došanās vasaras brīvdienās Saeimā konceptuāli tika atbalstīts CVK priekšlikums, kuru nākotnē varētu lietot arī parlamenta vēlēšanās. Tas novērstu lielākās politiķu bažas, ka Saeimas vēlēšanās vairs nevarētu balsot jebkurā iecirknī. Kādas izmaiņas vēl gaidāmas, pārejot uz elektroniskajām ID kartēm?