Ziņu par to, vai klavierkvarteta Quadra 10 gadu jubilejas koncerts ar zīmīgo nosaukumu Slāpes pēc prieka vēl drīkstēs notikt vai būs jau sācies kārtējais lokdauns, mūziķi trīcošām sirdīm gaidīja līdz vēlam pirmdienas vakaram, kad beidzot kļuva zināms deviņu stundu ilgās Krīzes vadības padomes sēdē lemtais.
Dienā, kad mākslinieki, kultūras pasākumu rīkotāji un to apmeklētāji bažīgi vēl tikai gaida valdības galīgo lēmumu par neizbēgamās rudens mājsēdes galīgajiem noteikumiem, mediju ziņās, sociālajos tīklos un e-pastos cits pēc cita jau krājas vēstījumi par lielā steigā atceltajiem koncertiem un izrādēm.
Par nākamā gada valsts budžeta projekta kvalitāti, varas attieksmi pret iedzīvotājiem, valsts parāda pieauguma bīstamo tendenci un potenciālajām sekām Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).
"Mežaparka Lielās estrādes stāsts ir tikpat daudzslāņains kā Latvijas un latviešu tautas vēsture. Savā laikā tā kalpoja kā padomju ideoloģijas nostiprināšanas un popularizēšanas vieta, atmodas laikā šajā vietā norisinājās virkne pasākumu, kuros latviešu tauta iebilda pret pastāvošo komunistu varu Latvijā, savukārt mūsdienās Mežaparka Lielā estrāde mums asociējas ar mūsu nacionālās identitātes un tradīciju stūrakmeni – Dziesmu un deju svētkiem," tā iesākas Ziemeļrīgas kultūras apvienības (ZKA) apkopotais stāsts par vienu no galvenajiem un zināmākajiem Mežaparka objektiem – Lielo estrādi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē.