Padzītais Gobzems

Tagad valdība savā deklarācijā sola: "Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai." To, ka darba ir daudz, apliecina Baltijas ēnu ekonomikas pētījums, ko jau daudzus gadus veic Rīgas Ekonomikas augstskola. Šis pētījums rāda, ka, piemēram, 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija ap 22% no iekšzemes kopprodukta. Viens no pētījuma veicējiem, ekonomikas eksperts Arnis Sauka daudzkārt uzsvēris, ka lielu tautsaimniecības pelēkā sektora daļu veido aplokšņu algas. 

Uz šī fona visai savdabīgi izskatās mājieni, kas medijos pavīdējuši saistībā ar valdībā strādājoša cilvēka ģimenes biznesu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) «saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA Monēta, kurā finanšu vadītājas amatu ieņēmusi [labklājības ministre Ramona] Petraviča, bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs. Pati Petraviča šos pārmetumus kategoriski noraidījusi», vēsta aģentūra LETA.

Šis nu reiz ir tas gadījums, kad atbildīgajām valsts institūcijām, un to vidū VID, vajadzētu operatīvi veikt situācijas izpēti un savus secinājums neslēpt no sabiedrības. Tas, vai ģimenes biznesā tiek korekti maksāti nodokļi, nav ministra amatā strādājoša cilvēka privātā lieta, kas svarīga šķiet tikai «dzelteno mediju» lasītājiem un klaču faniem. Attieksme pret nodokļu nomaksu apliecina attieksmi pret likumu ievērošanu. Ja politiķe X vai politiķis Y savā vai savas ģimenes biznesā pieļauj likumu neievērošanu, tad rodas jautājums – kā gan likumus citiem var rakstīt cilvēks, kas pats likumus neciena? 

Taču jāņem vērā arī tas, ka anonīms ziņojums tad, ja tā patiesumu neapliecina valsts institūciju atzinumi, nav uzticams informācijas avots. Par to, ka gan fanātiski konkurenti, gan garlaicības mākti, ļauni, skaudīgi ļaudis nomelno līdzcilvēkus, anonīmi paužot sadomātus apmelojumus, gadās dzirdēt laiku pa laikam, turklāt ne tikai politikā un uzņēmējdarbībā, bet arī izglītībā, zinātnē, kultūras jomā un citviet. Un arī tāpēc, ka anonīmiem ziņojumiem nedrīkst naivi ticēt, par nodokļu maksājumu uzraudzību atbildīgajām valsts institūcijām vajadzētu noskaidrot reālos faktus un bez vilcināšanās informēt sabiedrību.