Pusrisinājumus negrib
Jautāta, cik laika sanāk veltīt sava biznesa attīstīšanai, bērnu ekoapģērbu līnijas Linden&Oak izstrādātāja un radošais guru Zane Ruģēna-Bojāre rauc pieri un saka, ka vieglāk būtu pateikt, cik daudz laika sanāk veltīt savam pamatdarbam. «Es darbojos nevalstisko organizāciju vidē un esmu atkarīga no projektiem. Tieši tad, kad pieteicāmies Dienas startam, tika apstiprināti divi projekti – vienu no tiem biju jau vadījusi pērn, bet otru pati iniciējusi. Tā bija Baltijas jūras kampaņa, kas nu jau ir noslēgusies, un Tiešās pirkšanas kustības atbalsta projekts, kam šobrīd kā reiz briest liels pasākums Miera ielā, blakus Pienam. Līdz ar to es vadu publicitātes kampaņas, domāju konceptus. No vienas puses, tas ir liels radošais izaicinājums, bet, no otras, – abos šajos projektos tā nav atsēdēšana birojā no deviņiem līdz pieciem, bet gan reāls intelektuāls darbs visu laiku, kamēr esmu nomodā,» par saviem pamata pienākumiem stāsta jaunā uzņēmēja.
Zane godīgi atzīst, ka biznesam, ko sākusi kopā ar Lieni Brizgu-Kalniņu un Jeļenu Žimaļinu (arī viņas ikdienā ir aizņemtas pamatdarbā), tā kārtīgi sanāks pieķerties tikai ziemā, kad noslēgsies tiešās pirkšanas kampaņas projekts. «Es vēlos, lai šī bērnu apģērbu līnija būtu nevainojami izstrādāta arī no mārketinga viedokļa. Un te nedarbosies nekādi pusrisinājumi. Gribu, lai visi mārketinga un publisko attiecību aspekti būtu korekti nostrādāti jau no paša sākuma, jo pārtaisīt pēc tam būs dārgi, grūti un sarežģīti. Mums ir nevainojams produkts, un es gribētu, lai arī mārketings būtu tikpat nevainojams. Tādēļ mums tik lēni iet,» Zane skaidro.
Bērni + bizness = trakums
Daudz laika uzņēmējdarbībai neatliek arī automašīnu un piepūšamo atrakciju nomas līdzīpašniecei Diānai Ozoliņai. Vasara ir laiks, kad bērni ir atvaļinājušies no bērnudārza, turklāt jaunākais vēl dārziņam ir par mazu. «Tagad vismaz vecākajam ir atsācies bērnudārzs, kaut ko vairāk sanāks padarīt. Bet tā biznesam izdodas veltīt vien pāris stundu dienā. Nē, uz teātriem nesanāk aiziet, un arī pludmalē neesmu bijusi gadus piecus,» atklāj uzņēmēja.
Pretējs stāsts ir Elīnai Pļaveniecei. Pagaidām viņai vēl savu bērnu nav, tomēr pēc pāris mēnešiem, kad durvis vērs viņas pirmsskolas izglītības iestāde Dūdiņdārzs, Elīnai būs jārūpējas par vairākiem desmitiem bērneļu – vai vismaz jāorganizē rūpes par viņiem. «Mana diena sākas 5.45 no rīta. Rīta cēliens tiek veltīts sportam – tas ir absolūti obligāti, un bez tā es nevaru iztikt. Pēc tam ap 10.00 es sāku rosīties – telefona zvani, jāaizbrauc paraudzīties, kā notiek bērnudārza telpu remonts, jāpadara kaut kādi datora darbi,» atklāj Elīna. «Īstenībā jau tā atslēgties nesanāk nevienu brīdi. Vakar vakarā biju uz hokeju, bet vienalga domāju par mēbelēm savā bērnudārzā,» uzņēmēja neslēpj.
Dienu sāk četros
Agrais putns ir arī dzintara tekstila ražotnes Ambline pārdošanas direktors Edgars Dzalbe. Viņš dažas dienas ceļas pat četros no rīta. «Bet parasti esmu augšā ne vēlāk par sešiem trīsdesmit. Man tomēr ir divi biznesi – šis, kas ražo dzintara pavediena izstrādājumus un kur es rūpējos par pārdošanas lietām, un mans projektēšanas uzņēmums, kurā es projektēju metāla konstrukcijas un dažādus izstrādājumus no šā materiāla,» Edgars stāsta. Viņa dienu pilnībā aizņem uzņēmējdarbība, un pie miera viņš dodas ap pusnakti vai mazliet agrāk, kā nu sanāk. «Kā reiz patlaban esmu sācis lasīt grāmatu, kā cīnīties ar nogurumu un atrast sava iekšējā spēka avotu. Domāju nākamo nedēļas nogali paņemt brīvu un kaut kur aizbraukt. Jau ceturtdien izslēgt telefonu,» prāto uzņēmējs.
Pakārtots loģistikai
Savu dienu agri sāk arī mēbeļu ražošanas uzņēmuma Imelh vadītājs Indulis Uškāns. «Tā stunda no 6.00 līdz 7.00 ir tas īsais brīdis, ko varu veltīt sev. Tad sākas bērnu loģistika, viņi man ir četri. Labi, ka vecākie ar sevi tiek galā paši,» smejas Indulis. Pēc tam ir tikšanās ar klientiem, pakalpojumu pārdošana, pusdienas – vai nu darbnīcā, vai kaut kur pilsētā. «Man gan aktīvie darbi jābeidz līdz sešiem, kad no bērnudārza jāsavāc sīkie. Tad vakarā var padarīt kaut kādus datora un papīru darbus,» Indulim dienas režīms ir diezgan skaidrs.
Vairāk naktsputns
Mazliet citāds – un, šķiet, arī mazliet mierīgāks – grafiks ir Kristiānai Kalniņai no Rīgas DJ skolas. «Vakaros eju gulēt vēlu, tādēļ parasti ceļos ap vienpadsmitiem. Iedzeru kafiju un izlasu visus internetā atrodamos horoskopus šai dienai. Salīdzinu un pasmejos. Pārbaudu e-pastu, padzeru vēl kafiju un sāku savas dienas gaitas. Izbraucu darīšanās, organizēju veikala procesus, mājaslapas lietas, kontaktējos ar vajadzīgajiem cilvēkiem mārketinga jautājumos. Vakarā, ja nav jāspēlē mūzika, kas gadās kādas divas trīs reizes nedēļā, atpūšos – ar draugiem kaut kur aizeju vai vienkārši tāpat pasēžu mājās.» Kristiāna vada radio raidījumu Stereosala stacijas Rīga radio ētera viļņos un projektā Crystral Sound System spēlē mūziku pasākumos dažādos Rīgas klubos. «Īstenībā tā diena sanāk piesātināta, tomēr es uzskatu, ka vajag censties netrakot un visu darīt mierīgi, ar baudu,» Kristiāna atklāj savu pārliecību.
Kā to visu paspēt? Komentē Jolanta Cihanoviča, psiholoģe, konsultante un trenere mācību centrā Triviums
«Svarīgākais ir definēt mērķus un noteikt tiem laika robežas, termiņus. Un pieturēties pie tā, lai mērķi arī reāli ir šajā laikā sasniedzami, šim laika nogrieznim piesaistīti. Tas palīdz koncentrēties un sabalansēt vēlamo ar iespējamo. Otrkārt, nepieciešams paraudzīties, kā darbs vai sava biznesa veidošana izskatās cilvēka kopīgajā dzīves kontekstā. Uzmanība ir jāvelta arī citām dzīves sfērām. Cilvēkam jāsaprot, ko viņš vēl grib sasniegt, – savs laiks uzņēmējdarbībai, savs laiks personīgajai telpai un relaksācijai, resursu atjaunošanai. Pat auto ir jāuzpilda ar degvielu, un arī cilvēkam ir jāatjauno enerģijas rezerves. Tāpat svarīgi ir iemācīties deleģēt pienākumus un darbus – jauniem uzņēmējiem piemīt pārmērīga tieksme uz mikromenedžmentu, bet ir jāsaprot, ka viņi nav vieni paši. Vēl viens svarīgs princips – novērtēt izdarīto un sasniegto un mācēt uzsist sev par to uz pleca. Pretējā gadījumā cilvēks kļūst ļoti trausls pret jebkuru kritiku.»