Brīva niša
Aivara Tomiņa (43) dzīve cieši saistīta ar mūziku. Viņš spēlējis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestrī, ir kordiriģents trīs koros, kā arī mūzikas skolotājs un mūzikas skolas direktors. Kad sācis nodarboties ar klavieru skaņošanu, uzņēmējs sapratis, ka šo mūzikas instrumentu restaurācija ir lieliska biznesa niša - vecu klavieru ir daudz, bet restaurētāju maz.
«Šī ir otra mana darbnīca, pirmā ir Limbažos, kur dzīvoju. Ziemā strādāju Limbažos, skaņot instrumentus pie klientiem braucu uz mājām, bet finierēšanas un lakošanas darbi tiek veikti pie sadarbības partneriem,» stāsta A. Tomiņš.
Ar atjaunojamo klavieru finierēšanu nodarbojas logu ražošanas uzņēmums Staļi, bet lakošanas darbus veic autokrāsotāji - autoservissElgo 4, ar šo firmu A. Tomiņš sadarbojas jau vairākus gadus. «Tomēr autokrāsotājiem ir cits profesionālais līmenis - mašīnas sānam jābūt nevainojamam, savukārt mēbeļnieki to ne vienmēr var nodrošināt. Turklāt automašīnu lakas ir arī daudz noturīgākas pret ultravioleto starojumu. Arī sadarbības partneriem ir ļoti interesanti ar maniem pasūtījumiem strādāt. Tas viņiem, kā tagad modīgi saka, ir izaicinājums, jo var apgūt jaunas tehnoloģiskās nianses un pie reizes arī mazliet atpūsties no ierasto «bleķu» krāsošanas,» izklāsta mūzikas instrumentu restaurators.
A. Tomiņš ir ļoti praktisks cilvēks, pats savām rokām uzbūvējis ne tikai māju, bet arī pāris specifisku iekārtu savai klavieru restaurācijas darbnīcai, piemēram, stīgu tinamo mašīnu.
Vecais bakšteins
Pēc darbnīcas apskates dodamies uz uzņēmuma Staļi logu ražotni, kur ir pabeigta 140 gadu veca C.Bechstein ražojuma flīģeļa finierēšana. Ražotne atrodas netālu no Cēsīm. Ceļu pieveicam A. Tomiņa busiņā, kas piekrauts ar dažnedažādiem klavieru remontam nepieciešamiem instrumentiem.
Uzņēmējs rāda klavieru basa stīgas, kuras izgatavojis pats: «Kad juka ārā Rīgas Mūzikas instrumentu fabrika, tiku pie vecas klavierstīgu tinamās mašīnas. Tā bija diezgan sliktā stāvoklī, darbināma ar roku. Pamatīgi to pārbūvēju, aprīkoju ar elektromotoru, īstenībā šobrīd no sākotnējā darbarīka ir palicis vien reduktors, pārējais ir paša rokām būvēts. Baltijā ir tikai pāris šādu iekārtu.»
Uzņēmējs stāsta, ka stīgas bez cimdiem aiztikt nedrīkst, jo cilvēka sviedru ietekmē stīgas var sākt rūsēt.
Vecais bekšteins ir noslīpēts, satīts plēvēs un izskatās kā jauns. Finierējums ir nevainojams, tomēr sākt stīgot instrumentu šodien vēl neizdosies - tas vēl jālako. No plēvēm tīt ārā flīģeli nedrīkst - darbnīcā ir pārāk daudz putekļu.
Paies vēl pāris mēnešu, līdz flīģelis būs pilnībā atjaunots, turklāt daļa no sarežģītā procesa ir klavieru iespēlēšana.
«Šis process jāveic pamazām, un tas līdzinās arī pašas mūzikas attīstības vēsturei - iespēlējot klavieres, jāsāk ar vienkāršākiem gabaliem un lēnām jāpāriet uz aizvien sarežģītākiem un sarežģītākiem,» stāsta A. Tomiņš.
Uzņēmējs apgalvo, ka pēc restaurācijas pabeigšanas senlaicīgais flīģelis būs unikāls instruments, jo līdz šim nekas līdzīgs Latvijā nav paveikts: «Šīs klavieres drīzumā noteikti skanēs labāk nekā tad, kad tās bija jaunas, tas ir, pirms 140 gadiem. Tās arī izskatīsies daudz labāk, jo tehnoloģijas ir attīstījušās. Varbūt es mazliet grēkoju pret vēsturisko patiesību, izmainot dažas nianses, tomēr man, tāpat kā klientam, galvenais ir skanējums, ko sniedz šis lieliskais instruments.»
Labs var nebūt dārgs
Šobrīd A. Tomiņam pieder vairāk nekā trīsdesmit restaurējamu klavieru. Tās tiek atjaunotas un pārdotas: «Mani interesē instrumenta skaņa. Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikas Rīgas, kas ir atrodamas gandrīz katrā skolā un daudzās mājās, ir dažādas. Instrumenti, kas būvēti līdz XX gadsimta sešdesmitajiem septiņdesmitajiem gadiem, ir ļoti labi, pēc tam acīmredzot apjomu pieauguma rezultātā instrumentu kvalitāte sāka kristies, bet vēlāk rūpnīca bankrotēja. Savukārt igauņi šobrīd ražo ļoti labas klavieres - Estonia ir pasaules līmeņa instruments,» zina stāstīt klavieru pazinējs.
Tomēr, lai vienkārši iemācītos spēlēt klavieres, nemaz nav nepieciešams sens un dārgs instruments: «Lietotas klavieres var nopirkt, sākot no piecdesmit sešdesmit latiem, un arī starp tām mēdz gadīties labi «eksemplari», kuru noskaņošanai vajadzīgi vien pārdesmit latu.» Tad jau arī klavieres būs gatavas spēlēšanai.